Atprasīšanās un pēdējās nedēļas pārskats

Tik tālu nu esam, ka mūsu 8 Amerikas mēneši ir teju aizskrējuši un jau kādu nedēļu visādus "pēdējos pēdējos" darbus darām. Tā kā mazliet skumji, tā kā gribas arī uz Latviju, daudz saimniecisku rūpju un jāmēģina neaizmirst izdarīt vismaz galveno no svarīgākā... Jo neviens jau skaidri nav pateicis visu, kas jāizdara. Dzīvokļa nodošanu pieteicām uz pirmdienu, vēl jāizdomā kā pēdējo elektrības rēķinu nomaksāt (jo to varot tikai pa pastu un tikai pēc nedēļas saņemt), TV un interneta kabeļa atslēgšana un modēma nodošana jānoorganizē, jāpiesaka adreses maiņa pastā, dzīvoklī ģenerāltīrīšana jāuztaisa, jāizdomā, kur liksim nevajadzīgās lietas, mantas jāsakrāmē... Bet tās jau vēl ir tikai saimnieciskās rūpes. Protams, ir arī cilvēciskās - tik daudzus gribas vēl satikt un (pēdējo?) reizi parunāties. Kad un kur tiksimies? Kas zina... Būtībā tieši tas ir visjocīgāk.

Ceturtdienas vakarā Voldemāram bija pēdējais basketbola treniņš. Andris paņēma fotoaparātu, bet arī sporta zāle laikam bija saskumdinā-
jusies - dikti miglainas tās bildes sanākušas, vien dažas labākas. Vienu te ieliekam, kaut kad vēlāk droši vien taps "Voldemāra skolas galerija", bet visticamāk tas būs jau Latvijā, kad būsim elpu atvilkuši un attapušies.

No "ārpuses" izskatās, ka Voldemārs šo laiku ir pārcietis vēsā mierā, taču pēdējā dienā arī viņš ir šo to savā skolā safotografējis. Te jūs redzat gabaliņu no viņa "Honour English" klases ar visu skolotāju. Noslēguma atzīmju lapā viņam šajā - angļu valodas grūtākajā versijā ir B+, visos pārējos priekšmetos - A. Patīkami.

Pretstatā ļoti populārajam priekšstatam, ka te skolās "muļķa laišana" vien ir, Voldemārs šogad ir mācījies un iemācījies daudz. Arī franču valodu - sāka no nulles, pa 1 stundai katru dienu. Par ķīmiju pats saka, ka sākot pat patikt (Latvijā viņš pavisam citus vārdus lietoja)... Tiesa gan, sazinoties ar citiem Fulbraitiešiem dzirdu, ka ne visi bērni ir apmierināti ar skolu. Mums šajā ziņā ir veicies, bet tikām jau arī piestrādājuši, skolu izvēloties.

Šīs klases bildi nevarēju neielikt, jo KATRU DIENU (!) viena stunda Voldemāram un vēl pulciņam citu skolēnu bija Weight Training. Pieskaitot vēl 1-3 basketbola vai snova treniņus nedēļā - nav slikti, vai ne? Jā, sportošanas iespējas te ir lieliskas.

Tagad mums priekšā neliela elpas atvilkšana sestdienā un svētdienā. Tā kā laiks beidzot ir mazliet iesilis, zied gandrīz viss un tālab mēs ar Andri pošamies kaut kur aizbraukt neprātīgo ziedēšanu pafotografēt. Un tad arī jums ir cerības pēc kāda laika tikt pie skaistu galeriju skatīšanās.

Vēl mums dažas tikšanās no "cerīgo atvadu" sērijas ir priekšā un tad jau trakā pirmdiena būs klāt ar kravāšanos un pārvākšanos. Plānojam, ka nakti uz otrdienu pārgulēsim pie Alfa un Lijas (tāpat kā pirmo). Mana lidmašina ir otrdienas rītā pusastoņos, Andrim ar Voldemāru - pēcpusdienā. Latvijā ielidosim trešdien: es ap pusdienas laiku, vīrieši - pēcpusdienā.

Patlaban izskatās, ka iespēja vēl kādu emuāra gabaliņu no Amerikas uzrakstīt mums būs visai maza, ticamāk, ka būs pauzīte līdz mazliet ieiesim Latvijas dzīves ritmā un tad kādus "noslēguma ierakstus" uztaisīsim.