Gandrīz ceļā

Piektdien Ievai (un arī vēl vienai Fulbraita stipendiātei pētniecībā - Tatjanai Bogusevičai) bija maza pieņemšana ASV vēstniecībā, kurā tika saņemti gan laba vēlējumi, gan apliecinājums (diploms?) par dalību Fulbraita programmā.

Lūk, trīs foto no šī pasākuma.
Kopbildē no kreisās: Mr. William Bellis, Public Affairs Officer, Tatjana Bogusevica (pēta etniskos konfliktus), Stuart M. Seldowitz, Charge d’Affaires, a.i., tad Ieva un Mr. Ryan Roberts, Assistant Public Affairs Officer. Par otro un trešo bildi tad jau var saskaitīt, kurš ir kurš.

Šogad Fulbraita pētnieki pavisam ir četri, bet tiem otriem diviem dokumenti bija nokārtoti ātrāk, tāpēc viņu šajā reizē nebija klāt. Pirmais jau esot devies uz Ameriku.

Tā nu bija iznācis, ka Voldemāra un Andra aviobiļetes mums mājās uz galda stāv jau labu brīdi, bet Ieva pie savējām tika tikai piektdien (izlido svētdien). Bet nu viss ir kārtībā un lidojumu grafiks izskatās šādi:

Ieva - projām dodas 26.augusta pēcpusdienā (14:05) - vispirms ar Lufthansu uz Frankfurti, tad ar United Airlines - vispirms līdz Sanfrancisko, tad tālāk uz Sietlu. Galā būs 27.augusta 0:22. Sagaidīt solījušies turienes latvieši Keires. Pie viņiem domāts pārnakšņot (cik nu tās nakts būs palicis) un tad doties uz Parklandi, kur izvietota universitāte un plānota pastāvīgā dzīvošana.

Voldemārs un Andris projām dodas 6.septembrī (13:05) - vispirms ar AirBaltic līdz Kopenhāgenai, tad ar SAS tieši uz Sietlu.

Tik lielu starpību Ievas un vīriešu ierašanās laikiem paši nebijām gribējuši, tā sanāca. Domājām visi septembra sākumā vai augusta pašās pēdējās dienās projām doties, taču:
- biļetes lidojumam 6.septembrī bija BŪTISKI lētākas nekā citos datumos. Un, ja par savu naudu 2 biļetes jāpērk, tad vairākiem simtiem latu ir nozīme;
- kad bijām jau "vīriešu biļetes" nopirkuši, no ASV atnāca ziņa, ka universitāte Ievu vēlas redzēt jau 27.augustā...

Ar atpakaļlidošanu arī būs interesanti: datums ir viens - Latvijā atgriežamies 30.aprīlī, bet aviokompānijas un reisi atkal atšķirīgi. Tātad - laimīgie sagaidītāji kārtīgi varēs pa lidostu padzīvoties:

Ieva - United Airlines-Lufthansa - Rīgā plānots ielidot 13:25
Voldemārs un Andris - SAS-AirBaltic - 17:25.
Bet tas vēl ir tālu.

Efektīvi un vienkārši - tas par EMUĀRU!

Priecājamies par tiem, kuri jau uz pirmo ziņu kādu komentāru uzrakstīja un arī par tiem, kuri šoreiz vēl līdz emuāra komentāram netika, taču Ievai kādu e-vēstulīti uzrakstīja.

Kaut ar laiku patlaban, kad jāsāk jau somas kārtot, tā ir kā ir, gribējās vēl kādu labu darbu izdarīt - pateikt, ka arī katrs no jums, šī emuāra lasītājiem, ātri un viegli var tikt pie kāda sava emuāra, ja vien sagribas! Nav grūti, un pat pa pamācībām angliski jāpiņķerējas nebūs.

Mūs samācīja Veneranda Godmane (tiem, kuri kādā sakarā ar augstskolu Turība bijuši, viņu vajadzētu zināt - bibliotēkas vadītāja, kura IT lietiņas mīl vismaz tikpat cik papīra grāmatas). Apskatījām Venerandas radīto emuāru viņas patreizējai darba vietai un arī saņēmāmies pieķerties. Mēs gan bijām dikti čakli - arī pie Venerandas ciemos uz Jelgavu aizbraucām - parunāties un paskatīties, kā tas notiek, taču arī ar pamācību var pietikt, jo tā ir latviešu valodā.

Paskatieties arī jūs Venerandas veidoto Pārlielupes bibliotēkas emuāru.
Jā, arī mums pēc apmeklējuma neizdevās izsprukt sveikā - Veneranda visu aprakstīja sava emuāra 20.augusta ziņā.
Ikvienam noderīgs var būt palīgs emuāru veidošanā skaidrā latviešu valodā

Dodiet ziņu, kad būsit savus emuārus uztaisījuši!

Grūtais un atbildīgais sākums - pirmā ziņa

Ar ko viss sākās? Ar ziņkārību. Nu dikti uz Ameriku sagribējās. Un tad jau cita ceļa nav - jāatrod veids kā tur nokļūt. Fulbraita stipendija ir lieliska iespēja. Domājām, domājām, kamēr studenta stipendijai vairs neatbildām (Ieva un Andris, Voldemāram tas vēl, iespējams, priekšā). Nu tad nekas cits neatlika kā pamēģināt uz pētnieku stipendiju.

Tālāk kā pasakās teikts - domāts, darīts. Pat vēl trakāk - projektus stipendijai uzrakstījām abi un līdz fināla devītniekam (no aptuveni 40 pretendentiem) nokļuvām abi.

Ievas projekta nosaukums: The possibilities of the use of the modern management principles (Learning Organization, Balanced Score Card and Behavioural Economics) for the development of national economy of Latvia; Andrim savukārt: Integration of the labour proteciton system in the organization's management system.

Tad nu sākās īstā grūstīšanās un Ieva izgrūda Andri no četriem laimīgajiem - stipendiātiem. Kompensācijai gan Andris tiek ņemts līdzi kā "dependent" un puslīdz miers mājās. Tā kā arī Voldemāram (16) Amerikas vārdu dzirdot acis spīd vien, tika nolemts arī viņu ņemt līdzi - lai iet skolā tur. Bet vienam jau ģimenē jābūt normālam. Mums tāds ir Eduards (21), kurš paziņoja, ka arī Latvijā viņam esot diezgan ko darīt un līdzi netaisoties. Nu ko, par sodu dzīvoklis un auto paliek viņa rīcībā uz 8 mēnešiem.

Patlaban esam pie vīzām un aviobiļetēm tikuši, Ieva dodas izlūkos un ģimenes ligzdiņu ievīt jau 26.augustā, Andris un Voldemārs pievienosies 6.septembrī. Gala mērķis - Pacific Lutheran University (Tacoma, Seattle, WA), kura Ievu un Andri piekritusi uzņemt kā viespētniekus ar tiesībām bāzt degunu gandrīz visur. Voldemāram ieplānota 10.klase Vašingtona vidusskolā. Latvijā atgriezīsimies 2008.gada 29.aprīlī.

Te, emuārā, rakstīsim par savām gaitām un iespaidiem tikmēr, kamēr vien slinkums mūs nepieveiks.

Kad iegādāsim ko nebūt no bildēšanas tehnikas, arī Amerikas bildes parādīsies. Līdz tam - tikai teksti.