piektdiena, 2008. gada 11. aprīlis

Mountain Schweitzer

Marta pēdējās un aprīļa pirmās dienas es (Andris) un Voldemārs pavadījām Aidaho štatā, slēpojot kalnu kūrortā Schweitzer. Nelielu rakstiņu par to esmu ievietojis vienā no iepriekšējiem aprakstiem. Šodien mājas lapā poga.lv publicēju bilžu galeriju Mountain Schweitzer ar vairākiem attēliem no slēpošanas trasēm. Saite un galerijas adrese:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:24589/


Blogam lasītāju pulks ir palielinājies un informēšu tos, kas šo blogu lasa pirmo reizi. Galeriju var atvērt novietojot bultiņu uz augstāk publicēto galerijas adresi un uzklikšķinot uz tās, vai arī šo adresi ierakstot (iekopējot) interneta adrešu logā. To izdarot, parādīsies līdzīgs attēls tālāk publicētajam.

Augstāk redzamajā attēlā ar sarkano bultiņu norādīts uzraksts, uz kura uzklikšķinot jūs varat ieslēgt slaidu demonstrēšanas programmu, kas secīgi (automātiski) maina slaidus. Veiksmīgu skatīšanos!

ceturtdiena, 2008. gada 10. aprīlis

Meklējiet rakstos!

Tā jau gluži nav, ka mēs te tikai ar vāveru skaitīšanu un puķu ostīšanu nodarbojamies. Voldemārs pat diezgan nopietni ņemas ar skolas darbiem, Andris ir mūsu galvenais fotogrāfs, bilžu kārtotājs un fotogaleriju veidotājs, es pati ne vien brīvklausītāja statusā lekcijas apmeklēju, bet arī diezgan daudz dažādu rakstu darbu esmu sastrādājusi ārpus šī emuāra tapināšanas.

"Dienas biznesa" paspārnē iznākošā žurnāla "Saldo" 9.aprīļa numurā ir publicēts mans raksts ar stratēģiskiem ieteikumiem visiem tiem, kuriem organizāciju veidošanas un vadīšanas jautājumi interesē. Nesabīstieties - tas patiesi ir "cilvēku valodā".

Ir tapuši 3 zinātniskie raksti konferencēm - divi latviešu un viens angļu valodā, esmu uzrakstījusi arī 2 grāmatu recenzijas (vairāk par to visu - wiki lapā).

Kas tad tas wiki ir par zvēru? Mans vislielākais un laikietilpīgākais pēdējā laika darbs, ar ko lēnām un pamazām pēdējos mēnešus esmu ņēmusies paralēli visam citam un nu esmu gatava nodot arī jūsu vērtējumam.

Tas ir visviscitādākais, taču ne mazāk svarīgais lieldarbs. Wiki ir mājas lapas vienkāršots variants - ikviens, kurš kaut cik prot ar datoru apieties, var viegli izveidot savējo. Mana lapa tapa par studentiem domājot, bet nu jau pamazām paplašinās (un laikam pavisam "gatava" nebūs nekad). Dzīve ir mani piespiedusi sākt anglisko sadaļu veidot, arī par latvisko aizvien jaunas idejas un vajadzības rodas, tāpēc lapu papildinu bieži. Ja ir interese, varat ieskatīties manā wiki lapā (brīdinu, tik daudz esmu sastrādājusi, ka krietns brītiņš paies lodājot).

Kā jau noprotat - ar šo vismaz daļēji aizbildinu savu emuāra rakstīšanas nevaļu. :)

otrdiena, 2008. gada 8. aprīlis

Patīkamo ar lietderīgo apvienojot

Rīt (trešdien) man ir dota iespēja saviem PLU kolēģiem "pastāstīt kaut ko". Laiks - aptuveni pusstunda un tad vēl 15 minūtes iespējamajiem jautājumiem. Ej nu cilvēks izdomā ko un kā stāstīt. Patlaban (nu ja, pēdējā brīdī - kā jau tas pienākas) intensīvi ņemos ar prezentāciju. Bet iedomājos, ka vajag kaut ko skaistu priekš "gaidīšanas brīža" - tajā laikā, kamēr interesenti lēnām "krājas". Viņiem par prieku tad šo mazo slaidšoviņu uztaisīju, bet - lai tiek jums arī. Dikti jau gribējās latviešu mūziku pielikt, bet - nemācēju. Nu tad kaut ko mierīgu no piedāvātā izvēlējos.

pirmdiena, 2008. gada 7. aprīlis

Fulbraita Denveriskais raibums

Iepriekšējā stāstā pieminēju, ka mēs pavisam bijām 123 fulbraitieši no 65 valstīm. Šodien tad lai ir daži mazstāstiņi un nedaudz bilžu. Šoreiz vispār ir tā, ka ar lielu bilžu daudzumu jūs nelutināšu: mūsu ģimenes vienīgais fotoaparāts bija līdzi mūsu ģimenes slēpojošajai daļai, tālab man jāiztiek ar tām bildēm, ko man laipnie konferencē satiktie kolēģi atsūta vai kuras internetā atrodamas.

Vislielākais vienas valsts pārstāvju skaits, protams, bija no Ķīnas, bet otrajā vietā - krietnais bijušās Padomju savienības pārstāvju skaits - ceru, ka vēlāk dabūšu arī tādu bildi. Šajās dienās izmantoju arī iespēju krieviski parunāt, taču pirmo reizi mūžā sapratu, ka nu jau esmu tik tālu, ka angliskā pļāpāšana man padodas labāk par krievisko...

Kādas tālās un/vai eksotiskās valstis bija pārstāvētas? Es pamanījos iepazīties gan ar Togo, gan Jemenas, Bangladešas, Dienvidāfrikas Republikas, Jaunzēlandes un Sauda Arābijas pārstāvjiem, bet bija arī pārstāvji no Ziloņkaula krasta, Peru, Čīles, Burkina Faso, par "lielo un parasto" pārstāvjiem pat nerunājot.

Šis attēls tapa visvēsākajā - pirmajā dienā, kad devāmies pilsētas apskates ekskursijā un te arī daži kolorīti personāži redzami. Piemēram, "Nigērijas karalis". Nu labi, labi, karalis pēc amata viņš nebija, bet krietnais augums, brašā stāja un allaž košie nacionālie tērpi un tiem pieskaņotās cepures viņu patiesi karalisku darīja. Priekšpuses kreisajā stūrītī ir islāmiskās Ēģiptes zinātniece. Augumā viņa sīciņa, bet bija aktīva un ar savu viedokli. Aiz viņas - pārstāvis no "West Bank". Kā tas ir latviski? Burtiski tulkojot tā nav "banka", bet gan "Rietumkrasts" jeb - Palestīna. Tās pārstāvis samulsināja pat mūsu gidu, jo štata gubernatora mītnes apskates laikā paziņoja, ka viņš, nevis gids, zinot kāpņu marmora pareizo nosaukumu - tas esot tieši tas pats Itālijas marmors, kas viņa mājas kāpnēm. Maza auguma melnīgsnējais Nepālas pārstāvis aizmugurē ir meža lietu speciālists, bet savu melno muguru fotogrāfam pagriezusi, šķiet, Itālijas pārstāve.

Smukajā bildē ar skatu uz Denveru no 38.stāva augstumiem esmu kopā ar savu viesnīcas istabas biedreni - filoloģi Tatjanu no Ukrainas. Mēs brīžam runājāmies krieviski, brīžam angliski, brīžam viss sajuka: gan es pamanījos pa kādam vārdam latviski pasacīt (to pati nemanot), gan Taņai izpruka pa veselam teikumam ukrainiski, bet tas nebija tik traki - aptuveni jau var saprast, jo slāvu valodas ir radniecīgas.

Bet vispār jau pirmais no konferences dalībniekiem ko es sastapu un ar kuru iepazinos bija elegantā (jā, ar savu ģērbšanās stilu eiropieši vispār un bijušo Padomju republiku pārstāvji jo īpaši atšķiras no vidējā amerikāņa) Anastasija no Krievijas: mēs saskatījāmies un vēlāk sākām arī runāties jau lidostā - meklējot transportu uz viesnīcu. Arī viņa ir filoloģe. Fotogrāfija tapusi skaisti stiklotā "konferenču torņa" pirmajā stāvā.

Te redzat "divus vienā" - gan skatu uz Denveras centru, gan ļoti jauko Oļenu no Ukrainas, viņa ir neonatoloģe (nu labi, pateikšu saprotamāk - dakterīte, kas palīdz bērniņiem no dzimšanas līdz aptuveni 1 mēneša vecumam). Bilde tapa vienā no pilsētas apskates brīžiem.

Kas Denverai kopīgs ar Takomu? Vāveru daudzums. Bet tā gan laikam ir "vispāramerikāniska parādība", jo mani kolēģi no citiem štatiem sacīja, ka pūkaino skraidītāju netrūkst arī pie viņiem. Laikam tieši sava "parastuma" dēļ tās gan mūsu bildēs neiekļuva.

Viena no arhitektoniski īpatnējākajām ēkām ko redzējām bija Denveras publiskā bibliotēka - skatieties un spriediet paši: cik un kādi stili tur samaisīti vai kāds stils konsekventi ieturēts - kas to vairs saprot. Viens gan ir skaidrs - tā būtiski atšķīrās no netālu (aiz iepriekšējā bildē redzamā flīzētā laukuma) esošās centra debesskrāpju stikla un betona vienmuļības.

Tiesa gan, arī tieši pretī bibliotēkai novietotais Denveras mākslas muzejs savā ekstravagancē neatpaliek. To projektējis slavenais arhitekts Daniels Lībeskinds. Vai varat kaut "gara acīm" ieraudzīt, ka ēkas vienā spārnā muzejam ir 6 stāvi, bet otrā pieci? Ēkas otrā (pēdējā) daļa ekspulatācijā nodota tikai 2006.gada oktobrī.

Kaut arī daudzas Denveras vēsturiskās ēkas pilsētas centrā ir nojauktas, lai dotu vietu debesskrāp-
jiem, viena no tām, kam izdevies palikt uz vietas ir štata valdības mītne, ko redzat attēlā. Tiesa gan, košo puķu dobju vietā aprīļa sākumā bija smilšu tuksnesis, bet ticēsim vien bildei - gan jau kādreiz tur šitik skaisti izskatās.

Mēs šo ēku izpētījām arī no iekšpuses un mums bija ļoti jauks armēņu izcelsmes gids: klausījāmies viņa humora caurvītos stāstus (par valdības māju!) mutes atplētuši, vienīgi palestīnietis par to marmoru piekasījās. Te arī jūs varat redzēt, ka ēka ir varena ne vien no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Ēkas diženumu izskaidro fakts, ka tā projektēta un būvēta štata pārvaldīšanas vajadzībai - neko nežēlojot. Ēka pati ir no balta granīta, zeltītais centrālais kupols atgādina par Denveras pirmsākumiem: trakajiem zelta skalošanas laikiem.

Ēkas interjerā izmantots tikai Denveras apkārtnē reiz bijušais unikālais rozā onikss (pasakaini skaists!). Diemžēl tas ir bijis tikai vienā atradnē un tik maz, ka ēkas 3.stāva apdarei tā pieticis tikai daļēji, zemākie stāvi gan bagātīgi savā marmorīgajā rozīgumā. Mani oniksa attēlu meklējumi internetā beidzās tikai ar šo vienu atrodamo bildi, bet iekštelpas bija vēl krietni rozīgākas par attēlā redzamo fragmentu.

Ārkārtīgi grezno ēku sākuši būvēt 1890.gadā, pabeiguši - 1908., tātad šogad tai aprit apaļš simts! Gājis jau esot visādi: gandrīz kā mums Rīgā ar Dienvidu tiltu - vismaz vienu reizi darbi apturēti un arhitekts nomainīts, jo ieplānotos līdzekļus pārtērējis... Interesanti, ka tur joprojām ir izvietoti štata valdības kabinteti, bet pati ēka darba laikā ir pieejama visiem ziņkārīgajiem apskatītājiem, ne tikai tiem, kuri ierodas darīšanās. Tiesa gan - drošības pārbaude tāda pati kā lidostās, filmēt un fotografēt iekšpusē aizliegts.

Noslēgumā - jums un man par prieku "saimnieciskās mākslas bilde" - kā lai citādi nosauc šo veidojumu Denveras mākslas muzeja priekšā? Novēroju, ka vai visi mūsējie un citi ziņkārīgie te bildējās. Tātad - laikam tomēr māksla tautai patīk. Uz šīs priecīgās nots tad nu atkal saku: gaidiet nākamo sēriju!