piektdiena, 2008. gada 7. marts

Dažas bildes no Orlando

Lasītājiem, kas regulāri lasa šo blogu, ir jau zināms, ka janvāra sākumā apmeklējām Orlando pilsētu Floridas štatā. Aprakstus par saviem piedzīvojumiem rakstījām un publicējām šajā blogā uzreiz pēc ceļojuma. Lielāko daļa no fotoattēliem arī esmu nodevis apskatei. Vēl ir palikuši daži nepublicēti attēli kā Orlando pavadījām pēdējās dienas un tos šodien ievietošu apskatei.

Fotogalerijā ir dažās bildes no viesnīcas apkārtnes, ko nofotografēju īsi pirms braukšanas uz lidostu, kā arī pēdējās Disneja apmeklējuma dienas attēli. Disneja pasaulē pēdējā dienā no rīta apmeklējām Typhoon lagoon water park un pēcpusdienā Disney's Holliwood studios parku. Šī parka apmeklējums beidzās tumsā ar grandiozu teātra izrādi.
Interneta adrese un saite uz mājas lapā poga.lv ievietoto fotogaleriju Orlando tālāk tekstā:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23596/

ceturtdiena, 2008. gada 6. marts

Kalnietis

Tā kā mums te sniegotie kalni ir nepieklājīgi tuvu, tad kopš janvāra Voldemārs izmanto Muižnieku laipni piedāvāto iespēju kopā ar viņiem reizi nedēļā doties baudīt sniegu. Tiesa gan, tas "tuvums" Amerikā laikam ir drusku citāds kā Latvijā. Līdz traseir ir 116 km jeb 1 stunda un 16 minūtes ko braukt - tā saka GoogleMap, tātad - apmēram tāpat kā no Rīgas līdz Žagarkalnam.

Ne katru gadu tā esot, bet šogad kalnos sniega apstākļi ir ideāli - ap 3 metriem sniega. Paskatījos - šodien Snoqualmie Summit uz kurieni dodas arī Voldemārs ir atvērtas 44 trases, darbojas 14 pacēlāji... Labi. Un, protams, tā nav vienīgā slēpošanas vieta mūspusē. Ja vien cilvēks grib kaut ko darīt, iespējas ir.

Kā ar cenām? Sarakstīšu to, ko zinu no mūsu pieredzes un redzu mājas lapā, ar Latvijas un Eiropas cenām tad paši varēsiet salīdzināt, ja ir interese. Tā kā Latvijā Voldemārs pāris reizes bija uz sniegadēļa uzkāpis, arī šeit viņš vēlējās "pa šo līniju" tālāk mācīties. Nu ko, samaksājām 60 dolārus par 6 nodarbībām ar instruktoru. Grupiņā esot 2-4-6 cilvēki (cik nu atbrauc) un tā viņi tur darbojas.

Tā kā ceļojumu dēļ 2 reizes Voldemāram "nozagām", tad nupat iegādājāmies arī otras 6 reizes, jo labi esot. Pacēlājs (tāds, kā otrajā bildē) maksā atkarībā no vajadzības: vai nu 51 dolārs par visu dienu vai, piemēram 32 dolāri par dažām stundām.

Mēs saņēmāmies, parēķinājām un nopirkām bezlimita sezonas pasi par aptuveni 260 dolāriem. Izskatās, ka tas būs bijis pareizs lēmums, ja Voldiņš vismaz 10 reizes snovot aizbrauks. Vēl arī inventāra noma (dēlis un zābaki) - 6 reizēm - 60 dolāri. Man šķiet, ka normāli.

Šajā bildē tas vēl nav Voldemārs - neesam viņam uz kalnu līdzi bijuši, tālab bildes tikai no interneta. Bet toties skaistas un kas gan mums traucē domāt, ka Voldemārs arī šitā brauc (vai brauks)? :)

Patlaban, kad šo rakstu, ir ceturtdiena un Voldemāram šis laikam būs īpaši labs snova vakars - pirmo reizi viņš būs ar savu inventāru - atmetām skopumu un sapirkām visu nepieciešamo. Iemesls arī ekonomiskas dabas: kādēļ vēlreiz 60 dolārus par nomu maksāt un nepieciešamās lietas kaut kad vēlāk pirkt Latvijā vai kur citur par lielāku naudu?

Es jau pati pēc dabas esmu (vai vismaz gribētu būt) taupīga, bet šoreiz Voldiņam palīgā nāca Eduards, kurš man stingri un pārliecinoši sacīja, ka Latvijas cenas visām snova lietām ir vājprātīgas un, ja Voldiņs gribēs (un viņš grib!) snovot, tad jāpērkas tagad. Man jau šķiet, ka 747 dolāri ir liels cipars, bet šie saka, ka par visu kopā tas esot pat ļoti mazs.

Šajās 4 bildēs tad nu interesenti var ielūkoties Voldiņa ekipējumā, jo par minēto summu mums iznāca: Daikine soma, Austrijā ražots dēlis (smaidām - Eduardam arī esot Austrijā ražots), smukie zābaki un apģērbs, stilīgā Smit ķivere. Brilles un cimdi bija nopirkti jau agrāk. Grūtākā lieta laikam ir zābakšņorēšana. Gribējām jau tos "ar skrūvi", bet izpārdošanu laiks ir izpārdošanu laiks - tiem vairs nebija Voldemāra izmērs.

Pēc Muižnieku ieteikuma visu inventāru pirkām profesionālajā veikalā Sturtevant (kas to var izrunāt, atrast arī var tikai zinātājs). Jāsaka, es biju ļoti patīkami pārsteigta par pārdevēju profesionalitāti (ar superīgo attieksmi jau esmu apradusi). Runājoties izrādījās, ka jaukā pārdevējmeitene pati arī snovo un tālab ļoti labi varēja Voldiņam zābaku izvēlē palīdzēt: lika tā pastiepties un paliekties, tad šitā - vai ir ērti, vai nespiež, vai citu izmēru vai modeli nevajag... Abi nopietni pastrādāja. Un tad vēl klāt bezmaksas papildpakalpojums: veikalā esošā speciālā ierīcē zābaki kaut kā tika sildīti un tad Voldemārs tajos 10 minūtes pa veikalu staigāja - lai tie viņa kājas formai pielāgotos... Es vispār nezināju, ka tā var. Arī stiprinājumu pielikšana dēlim notika uz vietas un bez maksas.

Protams, stilīgie snoveri un viņu mammītes zina, ka Burton firmas zīme snoveru ekipējumā ir ļoti svarīga. Pēc tās izstrādājumiem veikalā arī prasījām. Rezultāts ir 3 pret 5: jaka, bikses un stiprinājumi ir no Burtona. Bija arī 3 veidu Burtonsomas dēlim, bet konkrētā Daikine Voldemāram tomēr patika labāk. Es, protams, piekāpos, jo tā bija arī lētāka. Un ar zābakiem bija tā, ka pārdevējmeitene mūs pamācīja, ka var jau dabūt Burtonu, bet kājai ērtāki noteikti esot tie, kurus mēs galu galā un pēc salīdzinošās pielaikošanas nopirkām. Vēl mums ir melna Burton žokejmice no iepriekšējām reizēm, bet tā Voldiņam tomēr tā kā par lielu esot. Man gan reizēm patīk to uzlikt - varbūt kādreiz nobildēšos arī.

Nu ko - lai jums arī vēl kāda sniegpārsla šogad tiek!

trešdiena, 2008. gada 5. marts

Lielais kanjons

Par pēdējo avantūrisko ceļojumu ar automašīnu no savas dzīves vietas Parklandē uz Lielo kanjomu jau īsumā esam aprakstījuši iepriekšējos rakstiņos. Šoreiz nopublicēšu vairākus attēlus, kas palīdzēs vairāk apjaust kā izskatās vienā no skaistākajiem ASV dabas veidojumiem - Lielajā kanjonā. Ieva vienā no iepriekšējiem aprakstiem jau rakstīja, ka 6 dienu ilgā ceļojuma kopējais garums bija 6500 km. Uz Lielo kanjonu startējām no viesnīcas Lasvegasā plkst. 4 no rtīta un ceļojuma laikā Lielajā kanjonā ieplānojām un realizējām divas atsevišķas ekskursijas. Vispirms kanjona rietumu pusē apmeklējām pagājušajā gadā uzbūvēto SkyWalk (latviski - debesu ceļš), kas uzbūvēts 1200 m augstumā virs kanjona.
Pēc pastaigas pa stikla pakavu virs konjona, pafotografējām skaistos kanjona skatus, apskatījām indiāņu būves, kā arī vietējo lidostu un devāmies vairāku stundu braucienā realizēt ceļojuma otro daļu: uz Lielā kanjona dienvidu galu. Iebraucot Lielā kanjona dienvidu daļā, nokļuvām kārtīgā ziemā.
Bet labāk to visu aplūkot foto galerijā, ko nopublicēju mājas lapā poga.lv ar nosaukumu Lielais kanjons. Interneta adrese un saite uz foto galeriju Lielais kanjons tālāk tekstā:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23545/

pirmdiena, 2008. gada 3. marts

Sekvoju nacionālais parks

Šodien publicēšu foto galeriju, kurā redzami gigantiskie un Latvijā mazāk zināmie koki - sekvojas. Sekvoju nacionālajā parka muzejā pavadījām nepilnu stundu, tāpēc attēlu nav daudz. Foto galeriju ar nosaukumu Sekvojas ievietoju mājas lapā poga.lv. Saite uz galeriju un un interneta adrese tālāk tekstā:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23491/


svētdiena, 2008. gada 2. marts

Trīspavasaris

Šis gads mūsu ģimenītei solās būt īpašs: esam sagatavojušies uz triju pavasaru izbaudīšanu. Vispirms jau bija prieks par narcisēm, tulpēm un pavasarīgo siltumu Kalifornijā, bet tad izrādījās, ka siltumu esam atveduši sev līdzi no ceļojuma, jo laiks kļūst aizvien siltāks un saulaināks.

Ejot skriet uz parciņu sekojam līdzi rododendru attīstībai: tie te gan mežā, gan apstādījumos, gan pie mājām, šķiet, ir visizplatītākais augs. Tad nu skatāmies, kā to pumpuri piebriest un vaļā veras. Jā, jā, jūs redzat pareizi: pats drosmīgākais Spanavejas parka rododendrs jau dažus ziedus ir atvēris!

Un būs vēl: krūms (krietni pāri manam augumam) ir pilns ar varen resniem pumpuriem. Citiem pumpuri mazāki, bet to nav mazāk. Ar prieku ievēroju, ka zied arī sīkas pienenītes un mārpuķītes. Kā jau pavasarī: kātiņu vēl gandrīz nav, bet ziediņš jau vaļā! Arī veikalu priekšā lielos daudzumos jau tiek krauti un tirgoti podiņi ar ziedošām atraitnītēm, prīmulām, hiacintēm un krokusiem. Jauki. Arī zālīte parkā un citās saulainajās vietās dūšīgi aug.

Jāsaka, ka pavasaris šurp nāk interesanti: no rītiem parasti ir miglains un mākoņains (bet kādi +5 grādi ir), tad miglmākonis pamazām aizveļas uz kalnu pusi un tā vietā nāk saulīte. Pagājšnedēļ vai katru dienu termometrs pēcpusdienā tika pāri +15 atzīmei. Rezultātā mēs esam jau nometuši tik latviskās āra jakas un kurtkas, savās gaitās dodoties vien džemperos vai līdzīgā apģērbā.

Tiesa, meterologi brīdina, lai pārlieku nesapriecājamies, teorētiski un astronomiski "ziema" te būšot vēl nedēļas trīs. Ja tikai teorētiski, lai pair vien, mums nav iebildumu. Tajā pat laikā kalnos slēpošanas sezona iet pilnā sparā un mūsu rītamigla tur pamanās vēl nonākt lejā sniega veidā. Lai to labāk izbaudītu, Voldiņš šajā nedēļas nogalē beidzot tika pie sava snovborda inventāra (gan jau būs arī bildes). Interesanti un jauki, kad var tā ziemu no pavasara nodalīt.

Šis tad ir mūsu otrais pavasaris. Trešo pavasari ceram baudīt, kad aprīļa pašās beigās atgriezīsimies Latvijā.

Kas vēl notiek? Joprojām ar prieku vērojam šejienes omulīgi apaļās vāveres un Andris tās ar prieku bildē arī. Te pielieku pāris bildes no viņa "sarunas" ar vāveri Spanavejas parkā un vēl pārīti, kur dikti šiverīgs vāvers tepat pa mūsu pagalmu ņemas. Andris ir izpētījis, ka mūsu pagalmā vāverēm liepās ir 2 migas iekārtotas, par to, cik vēl ir krūmos noslēpušās, pat nezinām.

Un šejienes kaķiem viņas arī patīk, bet par to teorētisko patikšanu gan tālāk laikam viņi netiek - dikti resni un slinki. Parasti jau tur, kur ir (normāli) kaķi, vāveru neesot. Mūsu pagalmā 2 resnie reizēm klaiņo un uz vāverēm kāri lūr, bet vāveru skaits gan no tā, šķiet, nemainās.