Droši vien jau pamanījāt, ka šonedēļ čaklais emuāra rakstītājs bija Andris. Tā sanāca, jo es ņēmos ar savām disertācijas lietām, cerībā tās uz priekšu pavirzīt (turiet īkšķus!). Bet nu atkal visu patlaban iespējamo esmu izdarījusi un varu kaut ko uzrakstīt - no sirds, sev un jums par prieku.
Kopumā par Orlando: mums PATIKA un labprāt mēs tur atgrieztos vēl (kas zina...). Kāpēc? Daļa no jums ir dzirdējuši manu mīļo teicienu, ka man kā konsultantei vai pasniedzējai kaut ko jaunu sākot, vispirms ir "pacienti" un tikai otrajā un tālākajās reizēs "klienti" - kad visu jau zini, viss viegli un labi padodas. Nu tad mēs Orlando arī ik pa brīdim jutāmies kā "pacienti" - it kā jau Lisa (super un paldies) mums daudz ko izstāstīja, bet bija arī kļūdiņas un nezināšanas ik pa laikam. Otro reizi turp dodoties mēs jau šo to darītu citādi, paspētu vairāk un vispār...
Ko varu ieteikt? Brauciet uz Orlando! Tas ir vērts: gan bērniem (nu, ar dikti sīkiem gan ne, viena baurošana vien būs), gan tikai pieaugušiem. Nav tā, ka tur tikai karuseļzirdziņi un mikimauši būtu. Tieši otrādi, to klātbūtni mēs praktiski nejutām, ir ļoti daudz interesanta tieši pusaudžiem un pieaugušajiem. Galu galā mēs, tagad pieaugušie, savā bērnībā neko tādu redzējuši neesam.
Ne par velti varēju izlielīties, ka ūdensparkā abi ar Voldemāru izbraucām VISU iespējamo, Jūrmalas akvaparkā visu neesam izbraukuši. Kāpēc? Man šķiet, ka mūsējie mazliet ar tiem ekstrēmiem pārspīlē, šie bija "kutinoši", bet labi.
Interesanti bija visu to impēriju vērot arī no biznesa viedokļa - kā lietas ir organizētas un notiek, kā cenas veidojas... Skatījāmies, salīdzinājām, diskutējām savā starpā... Tā teikt, strādājām arī, ne tikai izklaidējāmies. Vēl nav iznācis laika Orlando vēsturi paskatīties, bet mūsu sajūta ir tāda, ka tā pilsēta un plaša viņas apkārtne (viss purvā, kas lieliski izkopts) uz tūristiem vien turas. Viesnīcas, suvenīru veikali un dažnedažādas atrakcijas (cik daudz visa kā vēl gribējās, piemēram, purva tūri ar jocīgu motorlaivu ar aligatoru vērošanu...).
Andris jau rakstīja, ka turienes uzņēmējiem izdomas netrūkst (nu ja, konkurence!) un gan viesnīcas, gan atrakciju parki, gan pat suvenīru veikali (tūristu mulsināšanas nolūkā tos bieži nosauc par
Factory outlet ir ne vien milzīgā skaitā, bet arī ar izdomu noformēti - šim stāstam ilustrācijā saliekam dažas kaifīgākās ēkas, kas rindā bija gar ielas malu mūsu viesnīcas tuvumā - tur pēdējās dienas rītā pagājāmies un pafotografējām.
Ielieku arī pāris bildes no mūsu viesnīcas numuriņa (54 dolāri par nakti, bija mikro ledusskapītis un kafijas automātiņš, kurā liekamās kafijas paciņas katru dienu atjaunoja. Viena istaba, tā nosacītā virtuvīte un, protams, labierīcības.
Šeit iemācījāmies arī vienu lietu par viesnīcu biznesu: salīdzinoši vislētākās viesnīcas ir tur, kur to ir daudz. Mēs sākumā domājām otrādi: ja jau visi brauc uz Orlando, tad tur viesnīcas būs dārgas... Nekā. Bet priekš mums izdevīgi. Skatīsimies kā sanāks citos ceļojumos.
Es patlaban vēl aizbildinos gan ar disertāciju, gan kakla problēmām un izlaižu skriešanu, tāpēc Andris viens pats vēroja nupat uzziedējušo ķiršu koku. Pielieku jums par prieku arī - tāds ir janvāris Takomā. Bet šorīt mašīnas atkal bija apledojušas. Un ķirsis dzīvs un turpina ziedēt...
Pie viena šis lai ir arī "atprasīšanās stāstiņš" - kādu laiku atkal pie datora būsim neregulāri, jo dodamies kārtējā ekspedīcijā. Mūsu mērķis - pārbaudīt, vai mēs esam tie, kas uz siltajām zemēm aiznes aukstuma rekordus. Atkal lidosim un atkal 6 stundas pa diagonāli uz leju, tikai šoreiz uz otru pusi - mūsu gada 6 dienas Havaju salās (konkrēti - Oahu). Pagaidām tur ir silts.
Droši vien jau pamanījāt, ka šonedēļ čaklais emuāra rakstītājs bija Andris. Tā sanāca, jo es ņēmos ar savām disertācijas lietām, cerībā tās uz priekšu pavirzīt (turiet īkšķus!). Bet nu atkal visu patlaban iespējamo esmu izdarījusi un varu kaut ko uzrakstīt - no sirds, sev un jums par prieku.
Kopumā par Orlando: mums PATIKA un labprāt mēs tur atgrieztos vēl (kas zina...). Kāpēc? Daļa no jums ir dzirdējuši manu mīļo teicienu, ka man kā konsultantei vai pasniedzējai kaut ko jaunu sākot, vispirms ir "pacienti" un tikai otrajā un tālākajās reizēs "klienti" - kad visu jau zini, viss viegli un labi padodas. Nu tad mēs Orlando arī ik pa brīdim jutāmies kā "pacienti" - it kā jau Lisa (super un paldies) mums daudz ko izstāstīja, bet bija arī kļūdiņas un nezināšanas ik pa laikam. Otro reizi turp dodoties mēs jau šo to darītu citādi, paspētu vairāk un vispār...
Ko varu ieteikt? Brauciet uz Orlando! Tas ir vērts: gan bērniem (nu, ar dikti sīkiem gan ne, viena baurošana vien būs), gan tikai pieaugušiem. Nav tā, ka tur tikai karuseļzirdziņi un mikimauši būtu. Tieši otrādi, to klātbūtni mēs praktiski nejutām, ir ļoti daudz interesanta tieši pusaudžiem un pieaugušajiem. Galu galā mēs, tagad pieaugušie, savā bērnībā neko tādu redzējuši neesam.
Ne par velti varēju izlielīties, ka ūdensparkā abi ar Voldemāru izbraucām VISU iespējamo, Jūrmalas akvaparkā visu neesam izbraukuši. Kāpēc? Man šķiet, ka mūsējie mazliet ar tiem ekstrēmiem pārspīlē, šie bija "kutinoši", bet labi.
Interesanti bija visu to impēriju vērot arī no biznesa viedokļa - kā lietas ir organizētas un notiek, kā cenas veidojas... Skatījāmies, salīdzinājām, diskutējām savā starpā... Tā teikt, strādājām arī, ne tikai izklaidējāmies. Vēl nav iznācis laika Orlando vēsturi paskatīties, bet mūsu sajūta ir tāda, ka tā pilsēta un plaša viņas apkārtne (viss purvā, kas lieliski izkopts) uz tūristiem vien turas. Viesnīcas, suvenīru veikali un dažnedažādas atrakcijas (cik daudz visa kā vēl gribējās, piemēram, purva tūri ar jocīgu motorlaivu ar aligatoru vērošanu...). 
Andris jau rakstīja, ka turienes uzņēmējiem izdomas netrūkst (nu ja, konkurence!) un gan viesnīcas, gan atrakciju parki, gan pat suvenīru veikali (tūristu mulsināšanas nolūkā tos bieži nosauc par Factory outlet ir ne vien milzīgā skaitā, bet arī ar izdomu noformēti - šim stāstam ilustrācijā saliekam dažas kaifīgākās ēkas, kas rindā bija gar ielas malu mūsu viesnīcas tuvumā - tur pēdējās dienas rītā pagājāmies un pafotografējām.
Ielieku arī pāris bildes no mūsu viesnīcas numuriņa (54 dolāri par nakti, bija mikro ledusskapītis un kafijas automātiņš, kurā liekamās kafijas paciņas katru dienu atjaunoja. Viena istaba, tā nosacītā virtuvīte un, protams, labierīcības.
Šeit iemācījāmies arī vienu lietu par viesnīcu biznesu: salīdzinoši vislētākās viesnīcas ir tur, kur to ir daudz. Mēs sākumā domājām otrādi: ja jau visi brauc uz Orlando, tad tur viesnīcas būs dārgas... Nekā. Bet priekš mums izdevīgi. Skatīsimies kā sanāks citos ceļojumos.
Es patlaban vēl aizbildinos gan ar disertāciju, gan kakla problēmām un izlaižu skriešanu, tāpēc Andris viens pats vēroja nupat uzziedējušo ķiršu koku. Pielieku jums par prieku arī - tāds ir janvāris Takomā. Bet šorīt mašīnas atkal bija apledojušas. Un ķirsis dzīvs un turpina ziedēt...
Pie viena šis lai ir arī "atprasīšanās stāstiņš" - kādu laiku atkal pie datora būsim neregulāri, jo dodamies kārtējā ekspedīcijā. Mūsu mērķis - pārbaudīt, vai mēs esam tie, kas uz siltajām zemēm aiznes aukstuma rekordus. Atkal lidosim un atkal 6 stundas pa diagonāli uz leju, tikai šoreiz uz otru pusi - mūsu gada 6 dienas Havaju salās (konkrēti - Oahu). Pagaidām tur ir silts.
