Pacific Ocean

Pacific Ocean Latvijā tiek saukts par Kluso okeānu. Okeāna apmeklējums ietilpa mūsu ekspedīcijas (ekskursijas) plānotajos pasākumos. Amerikas ziemeļrietumu Klusā okeāna piekraste ir iekļauta Olimpijas nacionālā parka teritorijā, tāpēc tās apskate tiek uzskatīta kā daļa no nacionālā parka apmeklējuma.

Centīšos uzrakstīt visu pēc kārtas. Kā jau Ieva rakstīja iepriekšējā aprakstā, pārnakšņojām Sol Duc apmetnē uz vienu dienu īrētā mājiņā. No rīta vēl kārtīgi izpeldējamies karstajos baseinos un apmeklējām Sol Duc apkārtnes skaistākās vietas. Ceļu uz nākošo 'plānoto apskates vietu Kalaloch jūs varat apskatīt attēlā.

Kartē ar zaļo krāsu ir iezīmēta Olimpijas nacionālā parka teritorija. Brauciens notika pa ceļu, kas atradās ārpus parka teritorijas. Ceļš iet caur kalnainām, maz apdzīvotām vietām. Kalnus, tāpat kā parka teritorijā, sedz meži. Apkārtējo iedzīvotāju pamatnodarbošanās varētu būt mežistrāde un kokapstrāde. Ceļmalās varēja pamanīt kokapstrādes uzņēmumus. Interesanti bija pavērot uzstāītos plakātus par mežu izstrādi. Tajos bija uzrādīti gadi, kuros mežs ir ticis nozāģets, kad iedēstīts jauns mežs, kā arī gads, kurā ieplānota nākošā kailcirte. Vairāk neko interesantu par ceļu līdz okeāna krastam nevaru uzrakstīt. Lai vieglāk varētu sekot mūsu pārvietošanās virzienam pa okeāna krastu, pievienoju sīkākas kartes fragmentu.

Dzeltenā bulta norāda pirmo publisko pludmali, kur var piebraukt ar auto. Blakus auto stāvvietām ir izvietoti galdiņi pusdienošanai. Mūsu pirmā saskare ar okeānu notika mazliet virs dzeltenās bultas norādošās vietas (ārpus kartes). Pirms okeāna apmeklējuma iebraucām indiāņu rezervātā (kartē tik sīks ceļš nav iezīmēts), lai apskatītos kā viņi dzīvo. Caur indiāņu ciematu veda neliels asfaltēts ceļš, kurš negaidot atdūrās pie paša okeāna krasta. Nākošajā attēlā var redzēt kāds tajā vietā izskatījās okeāns (tur tika iegūts arī šā apraksta pirmais attēls).

Par indiāņu ciemu neko daudz nevaru uzrakstīt. Var tikai piebilst, ka mājas ir stipri nabadzīgākas salīdzinot ar mājām Takomas apkārtnē. Nekādas īpašas atšķirības nevarēja pamanīt.

Ceļā bijām pavadījuši vairākas stundas, pusdienlaiks sen bija garām. Sākām domāt par pusdienošanas iespējām. Iebraucot pirmajā apmetnē, mums iepatikās galdiņi ar skatu uz okeānu, kuri, mums par nožēlošanu, bija jau aizņemti. Tā kā kartē bez šīs apmešanās vietas saskaitījām vēl sešas apmetnes (Beach), nolēmām tajās sameklēt kādu brīvu galdiņu ar skatu uz okeānu. Pēc cītīgas meklēšanas mums izdevās atrast brīvu galdiņu Kalaloc kempinga teritorijā (tajā atradās vairākas pludmales).

Laika apstākļi bija ideāli okeāna apmeklējumam. Spīdēja saule un gaisa temperatūra bija virs divdesmit grādiem pēc C skalas. Es pamēģināju izpeldēties.

Ūdens bija diezgan pavēss, bet ne stindzinošs. Problēmas sagādāja milzīgie vilņi. Vēja nebija, bet to augstums tāpat krietni pārsniedza vienu metru. No okeāna nākošais vilnis centās izgrūst krastā, bet no krasta atpakaļ plūstošais ūdens ar lielu spēku rāva dziļāk.

Okeāna piekrastē ir apmēra divdesmit metrus plata josla ar izskalotiem milzīgiem kokiem. Zemāk ievietotajās bildēs, kur esmu redzams es un Ieva, varat pavērtēt izskaloto koku diametru.



Okeāna apmeklējums ilga vairākas stundas. Apskatījām arī tālāk esošo viesnīcu un okeāna krastā izvietotās dzīvojamās mājiņas. Visos aprakstos bija ieteikus okeāna krastā sagaidīt saulrietu. Līdz saulrietam vēl bija jāgaida vairāk kā četras stundas. Mēs nolēmām turpināt plānoto ekskursiju. Vienu saulrieta bildi pie okeāna sameklēju internetā.

Ko mēs aplūkojām ekskursijas noslēgumā, rīt uzrakstīs Ieva. Beigās pievienoju vienu interesantu ceļa zīmi, kas tiek izvietota uz ceļiem un laukumos pie okeāna.