Hurricane Ridge

Pēc nosaukuma un pirmā attēla var nojaust, ka apraksts būs par kalniem. Kalnu grēdas nosaukumu Hurricane Ridge var tulkot kā Viesuļvētras vai Orkāna kalnu grēda. Brauciena maršrutu kā mēs izbraucām no mājām un nokļuvām kalnu rajonā (ostas pilsētā Port Angeles) Ieva ievietoja iepriekšējā šā brauciena aprakstā. Lai būtu smalkāka skatīšanās kā mēs pārvietojamies pa Hurricane kalnu grēdu, pievienoju sīkāku karti.

Iepriekš plānojot braucienu, aprakstos atradām, ka par iebraukšanu Olimpijas nacionālajā parkā jāmaksā un biļetes varēs iegādāties Port Angeles apmeklētāju centrā. Tur arī būs pieejami parka apraksti un kartes.

Port Angeles pilsētā ir ļoti skaista osta, bet saspringtā brauciena grafika dēļ, tās apskati (ar iespējamo prāmja braucienu uz Kanādu) atlikām uz nākošo reizi. Pilsētas apmeklētāju centrā ir izvietots muzejs, kurā var apskatīt kādi zvēri dzīvo parkā un kas tur aug. Parkā no lielākiem dzīvniekiem esot sastopami lāči un kaut kādi lieli kaķi (iespējams, ka pumas). Mazākus radījumus šoreiz neuzskaitīšu. Kalnu upēs, ja paveicas, var pamanīt uz nārsta vietu peldošus lašus. Kartēs pat ir norādītas lašu vērošanas vietas. Muzeja ievērojams eksponāts ir vairāk kā 650 gadus veca koka bluķis.

Ar mazajām bultiņām ir norādīti gadi un tā gada ievērojamākie notikumi. Bluķa vidū ir bultiņa ar 1349.gadu un uz ar manu pirkstu norādošās bultiņas ir 1938.gads. Apmeklētāju centrā varēja noskatīties filmu par nacionālo parku, bet mēs nolēmām nekavēt laiku. Savācām centra piedāvātos materiālus un apjautājamies par biļetēm. Informators laipni paskaidroja, ka biļetes var nopirkt 5 jūdzes tālāk, parka reindžeru punktā. Mēs ilgi nekavējoties devāmies ceļā.

Diena bija samērā jauka, bet pat nenobraucot 10 jūdzes, iebraucām miglas zonā, varētu teikt, ka mākoņos. Braucot uz augšu, miglas dēļ maz ko izdevās nofotogrfēt. Nākošā bilde ir noķerta nelielā bezmiglas brīdī.

Ceļš līdz augšai ir ar divām pretējām joslām un asfaltēts. Gandrīz visur var izmainīties divas vieglās automašīnas. Ir arī ievērojami ātruma ierobežojumi. Ātruma ievērošanu visu kalnu ceļu nepārtraukti kontrolēja Ieva un Voldemāru, jo viņiem likās, ka kalnu ceļš ir briesmīgs.

Pa šo ceļu var uzbraukt nepilnu divu tūkstošu metru augstumā. Ceļš uziet līdz kalnu grēdas augstākajam punktam. kur atrodas Hurricane Ridge apmeklētāju centrs.

Īsi pirms apmeklētāju centra sasniegšanas, miglas zona beidzās, mēs bijām izbraukuši cauri mākoņiem. Spīdēja ļoti jauka saule un mēs devāmies apskatīt kalnu kori. Sekojošajā attēlā ir ielikta sarkana bulta. Bulta norāda uz pilsētu Port Angeles, tās ostu un labos laika apstākļos saskatāmo Kanādas krastu.

Diemžēl zem mums atradās biezs mākoņu tīkls un mums atlikla tikai ticēt informācijai. Kalnu korē bija izveidotas vairākas takas, dažas pat asfaltētas (lai pa tām varētu pārvietoties invalīdi ar ratiņiem). Tālāk ievietoju dažas bildes, kas fotografētas šā ceļojuma augstākajā punktā.





Mūsu kalnu ceļojums noslēdzās ar pusdienām. Pusdienu galdu (no līdzpaņemtajiem produktiem) uzklājām apmeklētāju centrā, kur šādam nolūkam bija novietoti vairāki galdi. Lai gan aprakstos bija solīts, ka apmeklētāju centrā var ieturēt pusdienas vietējā kafejnīcā, bet tā izrādījās slēgta līdz decembrim. Vairāki kalnu apmeklētāji, kas nebija paņēmuši pusdienas, bet cerēja kaut ko iekost kafejnīcā, apjautājās mums, kur mēs dabūjām produktus.

Pēc pusdienu ieturēšanas mēs devāmies lejup. Nobraucienu veicām biezā miglā. Laika grafikā bijām iekļāvušies un pēc kalnu apmeklējuma devāmies uz nākošo plānoto pasākumu, par kuru rīt uzrakstīs Ieva.