Uz Disneja parku Animal Kingdom (latviski šo nosaukumu var tulkot - dzīvnieku valstība) no viesnīcas izbraucām jau 8:20. Notikumiem aizsteidzoties priekšā, informēšu, ka parka apmeklējums ilga gandrīz līdz 9 vakarā un parkā pavadītā laika tā vien pietika lai apmeklētu un "atstrādātu" visus parka galvenos objektus. Ņemot vērā iepriekšējo dienu pieredzi, ka uz atrakcijām ilgi jāgaida rindā, nolēmām izmantot situāciju, kad no rīta vēl ir maz apmeklētāju un sākumā apmeklēt galvenās atrakcijas. Informatīvajā ceļvedī izlasījām, ka galvenās atrakcijas, kas ceļvedī apzīmētas ar Big Thrills šajā Disneja parkā ir divas: ceļojums dinozauru valstībā un ekspedīcija Everests. Ātri apskatījuši karti, kurā parka stūrī šīs atrakcijas atrodas, naskā solī devāmies Dinozauru pasaules virzienā.
Mūsu rīcība vainagojās panākumiem, uzraksts vēstija, ka uz atrakciju ceļojums dinozauru pasaulē jāgaida tikai 5 minūtes. Dinozauru pasaules apmeklējums notika, braucot ar transportlīdzekli aptumšotā alā, kur ik pa brīdim blakus braucējiem iznira dažādi aizvēsturiski nezvēri. Bija gan strauji nobraucieni, gan asi pagriezieni. Neiztika arī bez kārtīgas kratīšanas. Brauciena beigās tikām apžilbināti ar zibspuldzēm un īsi pēc tam no pilnīgas tumsas pāris metru attālumā iznira rēcoša briesmoņa galva, transportlīdzeklis negaidīti un gandrīz brīvā kritienā strauji gāzas lejā. Viss bija jauki, bet kā Voldemārs izteicās, varēja mazāk kratīt. Alā tumsas un intensīvās kratīšanas dēļ nofotografēt neko nevarēja. Pēc intensīvās kratīšans un sēra smakas ostīšanas, mēs ar Ievu turpat blakus Dinozauru pasaulei, izbraucām miniatūros kalniņus, kuros vagoniņš ne tikai ātri ripoja, bet arī rotēja dažādos virzienos.
Nākošā atrakcija, kā izlasījām aprakstā, ir tikusi nesen pilnveidota un ir viena no ekstremālākām. Rindā gaidījām jau 40 minūtes. Atrodoties tālu aiz parka robežas, jau var saskatīt sniegainas virsotnes. Atrakcija darbojas līdzīgi klasiskajiem amerikāņu kalniņiem, tikai sliedēm visapkārt ir izveidoti kalni un brauciens notiek it kā pa tuneli. Vienā no tiem blakus vilcienam parādās pat sniega cilvēki. Augstākajā punkā vilciens, kas atrodās diezgan stāvā leņķī, apstājas un priekšā varēja redzēt kā debesīs slejas sniega cilvēku izārdītas un salocītas sliedes. Negaidīti vilciens gāzās atpakaļ tumsā un tā brauc labu brīdi. Pēc apstāšanās, tālākais brauciens atkal notiek uz priekšu lielā atrumā ar dažādām virāžam. Ievietoju dažas bildes, bet tajās kalns nav tik iespaidīgs kā dabā.
Apmēram stundas laikā mēs jau bijām izmēģinājuši Dzīvnieku valstības galvenās atrakcijas. Devāmies tālāk. Parkā atsevišķi atrodss Āzijas dzīvnieki un šīs daļas apskate paredzēta no takām, pārvietojoties pa tām ar kājām.
Aplūkojot Āzijas zvēriņus, pamanījām uzrakstu, ka blakus atrodas atrakcija - brauciens pa mežonīgu upi. Laiks vēl bija diezgan pavēss, tāpēc uz atrakciju rindas nebija un mēs nolēmām to izmēģināt.
Upe pārāk briesmīga nebija, bet trase bij izveidota tā, lai neviens braucējs sausā netiktu cauri. Augstāk ievietotajos attēlos var redzēt plostu, ar kādu mēs braucām pa mežonīgo upi, un, nākošā attēlā, divus mazliet slapjus braucejus pēc brauciena.
Parka daļā ar Āzijas dzīvniekiem, bez dzīvnieku apskates vēl noskatījamies vairākus priekšnesumus, kas notika turpat uz ielām vai pagalmos. Voldemārs arī nodegustēja firmas saldējumu (reklāma nākošajā bildē).
Tuvojamies parka tālakajam stūrim, kur bija paredzēta Safari ekspedīcija. Rinda gan bija kārtīgi gara, bet brauciens bija gaidīšanas vērts. Daudz nerakstīšu, bet ievietošu bildes, kurās var redzēt ekpedīcijas transportlīdzekļus ar kādiem mēs braucām un dažus šajā braucienā nofotografētos Āfrikas zvērus.
Safari brauciens ilga kādu pusstundu, visu brauciena laiku šoferis stāstīja dažādus jokus, apvienojot ar atraktīvām darbībām. Nesaprotu, kā viņi visu dienu var izturēt. Automašīnas nepārtraukti kursē pa apli viena pēc otras, mainās tikai skatītāji tajās.
Īsi aprakstīšu, kas vēl mums bija programmā. Pēc safari brauciena notiesājam līdzpaņemtās pusduienas un skatījāmies un klausījāmies āfrikāņu koncertu.
Pēc nelielām pusdienām pabraukājamies ar vēsturisku vilcienu (starpstacijā obligāti bija jāizkāpj un jāapskatās veterinārā klīnika).
Vakarpusē mēs bijām ieplānojuši kultūras programmu - noskatīties mūziklu: "Nemo atrašana" un teātra izrādi: "Karaļa lauvas festivāls". Izrādes bija tiešām jaukas, un katra izrades ilgums bija aptuveni viena stunda.
Pēc pēdējās izrādes līdz autobusam bija jāgaida mazliet ilgāk par stundu. Nolēmām pavakariņot Rainforesta restorānā, kas atradās netālu mo parka izejas. Stāsta nobeigumā ievietošu dažās bildes no restorāna apmeklējuma un retorānam līdzās esošā veikala (pēdējā bilde).
sestdiena, 2008. gada 12. janvāris
piektdiena, 2008. gada 11. janvāris
Disneja parks Epcot
Pirmajā dienā Disneja Pasaules tranzītcentrā ieradāmies diezgan vēlu. Kā jau rakstīju iepriekšējā aprakstā, no viesnīcas izbraucām tikai pusdivpadsmitos, laiku paņēma nomātās automašīnas atdošana. No tranzītcentra uz parku braucām ar vilcienu pa viensliedes dzelzceļu. Vilciens pirms apstāšanās galapunktā Epcot parkā vēl izbrauca slaidu loku virs parka. Bet mēs vēl nezinājām uz ko mums vajadzētu skatīties.
Attēlā redzams, ka Ieva un Voldemārs vēl kārtīgi izstudē karti un pasākumu plānu, lai paspētu maksimāli daudz apskatīt un izbaudīt. Parkā pie pašas ieejas atrodas milzīga lode (lodes kopskatu varēja nofotografēt tikai no lielāka attāluma) un pie ieejas lodē izveidotā telpā bija samērā gara rinda tāpēc lodes iekšpuses apskati mēs atlikām uz vēlāku laiku.
Augstāk redzama parka Epcot karte. Šajā parkā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar nākotnes tehnoloģijām un to pielietošanas iespējām. Apkārt ezeram ir izvietotas 11 miniatūras pasaules valstis un katrā no tām ir uzbūvētas raksturīgāko celtņu kopijas (mazliet samazinātas), var nobaudīt valstij raksturīgākos ēdienus (katrā "valstī" bija vairāki restorāni vai kafejnīcas), un iepazīties ar šo valstu kultūru (notika dažādi pasākumi un koncerti). Kā var redzēt kartē pēc uzrakstiem, parkā apskatei ir izveidoti sekojošu valstu paviljoni: Meksika, Norvēģija, Ķīna, Vācija, Itālija (ar miniatūru Venēciju), ASV, Japāna, Maroka, Francija, Anglija un Kanāda. Valstu apskati mēs atlikām uz parka apmeklējuma noslēguma daļu, kad jau bija tumsa, tāpēc tur neko daudz nefotografēju.
Parka apskati sākām ar iziešanu caur lielu paviljonu, kur tika demonstrēts dažādu rīku un iekārtu ražošanas un kvalitātes pārbaudes process. Pirmā atrakcija, ko Voldemārs pēc pasākumu izpētes mums ieteica izbaudīt bija automašīnu tests. Nonākot pie automašīnas testu ēkas garu rindu neredzējām, bet uzraksts rādīja gaidīšanas laiku 90 minūtes (Disneja parkos pie visām atrakcijām ir novietots elektronisks tablo ar aptuveno rindā stāvēšanas laiku). Izrādījās, ka rinda ir izveidota diezgan asprātīgi - nožogota ar margām un savīta daudzos līkumu līkumos. Virzoties pa šiem labirintiem ēkas iekšpusē varēja apskatīt kā tiek testētas automašīnas, automašīnu mezgli un atservišķas detaļas. Mēs stundas laikā, virzoties kopējā rindā, izgājām vairākās telpas, kur bija uzstādītas dažādas testēšanas iekārtas. Ko nevarēja parādīt dabā, to rādīja uz uztādītiem ekrāniem.
Nonākot pie automašīnas, mums paziņoja, ka ekrānā redzētās automašīnas pārbaudes būs jāizbauda ar vidējā attēlā redzamo četrvietiego automašinu. Programmā auto testēšanas pasākuma bija dots vērtējums: big thrill, ko varētu tulkot kā lielu trīcēšanu. Mazākiem bērneļiem tika nomērīts augums, ja viņš zem noteiktā augstumā noliktas latiņas varēja iziet cauri, braukt nedrīkstēja. Brauciens bija diezgan iespaidīgs, tikām pārbaudīti karstumā, aukstumā, braucot pa bedrēm, no kalna, likumos, auto bremzējot un strauji paātrinot, braucot tumsā, tieši priekšā iedegās kravas auto lukturi un ieslēdzās skaņas signāls (auto tika strauji parauts sāņus). Brauciena nobeigumā milzīgā ātrumā (virs 100 km/h) tika izkantēts 90 grādu līkums... Vienreizējas izjūtas!
Pēc atrakcijām parasti vēl kaut ko varēja apskatīt. Voldemārs dabūja pasēdēt un nofotografēties Hammer automobilī. Pašās beigās atrakciju dalībnieki tika iesūtīti suvenīru veikalā (Disneja Pasaulē tā ir parasta prakse, ka pēc visām atrakcijām ir jāiziet caur attiecīgu suvenīru viekalu).
Nākošā big thrills atrakcija (vēl programmā ir minētas atrakcijas ar milder thrills), uz kuru mēs devāmies uzreiz pēc auto testiem bija misija kosmosā.
Atkal dabūjām kārtīgi izstāvēties rindā, apskatīties dažādus kosmosa kuģus un to aprīkojumu. Noskatījāmies ekrānā instrukciju, kā šajā atrakcijā rīkoties. Instruktāžā arī paziņoja, ka šādus treniņus veic kosmonauti. Pasākums bija sekojošs: četri cilvēki tika iesēdināti kabīnē, kur bija jāpiesprādzējas. Kabīne atradās milzīga izmēra centrifūgā. Mums atlika tikai skatītie priekšā novietotajā ekrānā, kur tika rādīts kā mēs paceļamies kosmosā (ar milzīgu centrbēdzes spēku). Tikām griezti un kratīti dažādos veidos, reizēm tikām iespiesti sēdekļos un reizēm izjutām brīvu kritienu. Kā Voldemārs teica pēc atrakcija, ka tik briesmīgu kratīšanu viņš vēl nebija izjutis. Bet kosmosa skati bija iespaidīgi!
Rindās bijām nostāvējuši vairāk kā trīs stundas, lai izbaudītu dažas pārdesmit minūšu atrakcijas. Pirms "valstu" apmeklēšanas vēl kaut ko vajadzēja pamēģināt. Turpinājām ar lodi. Arī tur mēs no rindā stāvēšanas nevarējām izvairīties. Nākošā attēlā var redzēt vienu nelielu rindas posmu.
Augstāk redzamajā atēlā Voldemārs sēž nelielā vagoniņā (jāsāz pa diviem vai pa vienam). Diemžēl telpās nedrīkst fotografēt ar zibspuldzi, tāpēc man par visiem pasākumiem bilžu nebūs. Ar šo nelielo vilcienu mēs tikām visādi vizināti pa lodes iekšpusi. Braucām gan kalnā, no kalna lejā, tumsā un atmuguriskā virzienā, neizpalika arī kratīšana. Brauciens ilga labu brīdi. Apkārt varējām apskatīt cilvēces attīstību (bija izveidotas dažādas lelles, kas kustējās un runāja). Visu to nemaz navar aprakstīt.
Es un Ieva Epcot parkā apmeklējām ratiņbraukšanas apmācību (Voldemārs tajā laikā nodarbojās ar datorprogrammām). Nezinu kā šo braucamrīku var nosaukt. Vispirms instruktors pastāstīja par šī braucamrīka uzbūvi, tā izgudrošanas vēsturi un kā to vadīt. Pirms praktiskās braukšanas visi parakstījāmies, ka esam apguvuši apmācības kursu. Tad visi kursu klausītāji rindiņā devās pie instruktoriem un mēģināja to vadīt.
Vadīšanu apguva visi kursanti. Visgrūtāk ir pirmo reizi normāli nostāties uz ratiņiem. Braukšana uz priekšu un atpakaļ tiek iegūta mainot spiedienu ar pēdām. Pagriezieni tiek veikti ar stūri to paliecot uz sāniem. Ļoti jauks pārvietošanās līdzeklis!
Vēl mēs noskatījāmies trīs dimensiju kinofilmu ar dažādiem blakusefektiem. Voldemārs bija stipri neapmierināts, ka filmas pašās beigās skatītājus (arī Voldemāru) apspļaudīja suns.
Nevar nepieminēt braucienu laivā pa kanālu telpā. Brauciena nosaukums: dzīve ar dabu. Vispirms dabūjām apskatīt mūžzaļos mežus un izbaudīt lietu. Vēlāk varēja izbaudīt tuksnesi ar karsto gaisu. Brauciena beigās tika parādīta viņu laboratorijā pēc jaunākām tehnoloģijām audzēti kultūraugi. Braucām caur milzīgām siltumnīcām. Vienā no siltumnīcām varēja skatīt vienu pašu tomāta stādu. Kura vainags aizņēma visu siltumnīcu un tajā auga simtiem tomātu. Žēl, ka tur bija diezgan tumšs un fotografēt ar zobspuldzi nedrīkstēja.
Visu ko mēs tur apskatījām nav iespējams aprakstīt. Kad iestājās tumsa, apmeklējām valstu paviljonus, kā arī izbaudījām vairākus izklaides pasākumus. Par to šoreiz nerakstīšu. Mūsu kopējs viedoklis: Epkots ir pilnas dienas vai pat divu vērts. Mūsu gadījumā "cieta" valstu apskatīšana.
Pašās beigās ievietošu bildes, ko nofotografēju ceļā uz Epcot izeju.
Attēlā redzams, ka Ieva un Voldemārs vēl kārtīgi izstudē karti un pasākumu plānu, lai paspētu maksimāli daudz apskatīt un izbaudīt. Parkā pie pašas ieejas atrodas milzīga lode (lodes kopskatu varēja nofotografēt tikai no lielāka attāluma) un pie ieejas lodē izveidotā telpā bija samērā gara rinda tāpēc lodes iekšpuses apskati mēs atlikām uz vēlāku laiku.
Augstāk redzama parka Epcot karte. Šajā parkā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar nākotnes tehnoloģijām un to pielietošanas iespējām. Apkārt ezeram ir izvietotas 11 miniatūras pasaules valstis un katrā no tām ir uzbūvētas raksturīgāko celtņu kopijas (mazliet samazinātas), var nobaudīt valstij raksturīgākos ēdienus (katrā "valstī" bija vairāki restorāni vai kafejnīcas), un iepazīties ar šo valstu kultūru (notika dažādi pasākumi un koncerti). Kā var redzēt kartē pēc uzrakstiem, parkā apskatei ir izveidoti sekojošu valstu paviljoni: Meksika, Norvēģija, Ķīna, Vācija, Itālija (ar miniatūru Venēciju), ASV, Japāna, Maroka, Francija, Anglija un Kanāda. Valstu apskati mēs atlikām uz parka apmeklējuma noslēguma daļu, kad jau bija tumsa, tāpēc tur neko daudz nefotografēju.
Parka apskati sākām ar iziešanu caur lielu paviljonu, kur tika demonstrēts dažādu rīku un iekārtu ražošanas un kvalitātes pārbaudes process. Pirmā atrakcija, ko Voldemārs pēc pasākumu izpētes mums ieteica izbaudīt bija automašīnu tests. Nonākot pie automašīnas testu ēkas garu rindu neredzējām, bet uzraksts rādīja gaidīšanas laiku 90 minūtes (Disneja parkos pie visām atrakcijām ir novietots elektronisks tablo ar aptuveno rindā stāvēšanas laiku). Izrādījās, ka rinda ir izveidota diezgan asprātīgi - nožogota ar margām un savīta daudzos līkumu līkumos. Virzoties pa šiem labirintiem ēkas iekšpusē varēja apskatīt kā tiek testētas automašīnas, automašīnu mezgli un atservišķas detaļas. Mēs stundas laikā, virzoties kopējā rindā, izgājām vairākās telpas, kur bija uzstādītas dažādas testēšanas iekārtas. Ko nevarēja parādīt dabā, to rādīja uz uztādītiem ekrāniem.
Nonākot pie automašīnas, mums paziņoja, ka ekrānā redzētās automašīnas pārbaudes būs jāizbauda ar vidējā attēlā redzamo četrvietiego automašinu. Programmā auto testēšanas pasākuma bija dots vērtējums: big thrill, ko varētu tulkot kā lielu trīcēšanu. Mazākiem bērneļiem tika nomērīts augums, ja viņš zem noteiktā augstumā noliktas latiņas varēja iziet cauri, braukt nedrīkstēja. Brauciens bija diezgan iespaidīgs, tikām pārbaudīti karstumā, aukstumā, braucot pa bedrēm, no kalna, likumos, auto bremzējot un strauji paātrinot, braucot tumsā, tieši priekšā iedegās kravas auto lukturi un ieslēdzās skaņas signāls (auto tika strauji parauts sāņus). Brauciena nobeigumā milzīgā ātrumā (virs 100 km/h) tika izkantēts 90 grādu līkums... Vienreizējas izjūtas!
Pēc atrakcijām parasti vēl kaut ko varēja apskatīt. Voldemārs dabūja pasēdēt un nofotografēties Hammer automobilī. Pašās beigās atrakciju dalībnieki tika iesūtīti suvenīru veikalā (Disneja Pasaulē tā ir parasta prakse, ka pēc visām atrakcijām ir jāiziet caur attiecīgu suvenīru viekalu).
Nākošā big thrills atrakcija (vēl programmā ir minētas atrakcijas ar milder thrills), uz kuru mēs devāmies uzreiz pēc auto testiem bija misija kosmosā.
Atkal dabūjām kārtīgi izstāvēties rindā, apskatīties dažādus kosmosa kuģus un to aprīkojumu. Noskatījāmies ekrānā instrukciju, kā šajā atrakcijā rīkoties. Instruktāžā arī paziņoja, ka šādus treniņus veic kosmonauti. Pasākums bija sekojošs: četri cilvēki tika iesēdināti kabīnē, kur bija jāpiesprādzējas. Kabīne atradās milzīga izmēra centrifūgā. Mums atlika tikai skatītie priekšā novietotajā ekrānā, kur tika rādīts kā mēs paceļamies kosmosā (ar milzīgu centrbēdzes spēku). Tikām griezti un kratīti dažādos veidos, reizēm tikām iespiesti sēdekļos un reizēm izjutām brīvu kritienu. Kā Voldemārs teica pēc atrakcija, ka tik briesmīgu kratīšanu viņš vēl nebija izjutis. Bet kosmosa skati bija iespaidīgi!
Rindās bijām nostāvējuši vairāk kā trīs stundas, lai izbaudītu dažas pārdesmit minūšu atrakcijas. Pirms "valstu" apmeklēšanas vēl kaut ko vajadzēja pamēģināt. Turpinājām ar lodi. Arī tur mēs no rindā stāvēšanas nevarējām izvairīties. Nākošā attēlā var redzēt vienu nelielu rindas posmu.
Augstāk redzamajā atēlā Voldemārs sēž nelielā vagoniņā (jāsāz pa diviem vai pa vienam). Diemžēl telpās nedrīkst fotografēt ar zibspuldzi, tāpēc man par visiem pasākumiem bilžu nebūs. Ar šo nelielo vilcienu mēs tikām visādi vizināti pa lodes iekšpusi. Braucām gan kalnā, no kalna lejā, tumsā un atmuguriskā virzienā, neizpalika arī kratīšana. Brauciens ilga labu brīdi. Apkārt varējām apskatīt cilvēces attīstību (bija izveidotas dažādas lelles, kas kustējās un runāja). Visu to nemaz navar aprakstīt.
Es un Ieva Epcot parkā apmeklējām ratiņbraukšanas apmācību (Voldemārs tajā laikā nodarbojās ar datorprogrammām). Nezinu kā šo braucamrīku var nosaukt. Vispirms instruktors pastāstīja par šī braucamrīka uzbūvi, tā izgudrošanas vēsturi un kā to vadīt. Pirms praktiskās braukšanas visi parakstījāmies, ka esam apguvuši apmācības kursu. Tad visi kursu klausītāji rindiņā devās pie instruktoriem un mēģināja to vadīt.
Vadīšanu apguva visi kursanti. Visgrūtāk ir pirmo reizi normāli nostāties uz ratiņiem. Braukšana uz priekšu un atpakaļ tiek iegūta mainot spiedienu ar pēdām. Pagriezieni tiek veikti ar stūri to paliecot uz sāniem. Ļoti jauks pārvietošanās līdzeklis!
Vēl mēs noskatījāmies trīs dimensiju kinofilmu ar dažādiem blakusefektiem. Voldemārs bija stipri neapmierināts, ka filmas pašās beigās skatītājus (arī Voldemāru) apspļaudīja suns.
Nevar nepieminēt braucienu laivā pa kanālu telpā. Brauciena nosaukums: dzīve ar dabu. Vispirms dabūjām apskatīt mūžzaļos mežus un izbaudīt lietu. Vēlāk varēja izbaudīt tuksnesi ar karsto gaisu. Brauciena beigās tika parādīta viņu laboratorijā pēc jaunākām tehnoloģijām audzēti kultūraugi. Braucām caur milzīgām siltumnīcām. Vienā no siltumnīcām varēja skatīt vienu pašu tomāta stādu. Kura vainags aizņēma visu siltumnīcu un tajā auga simtiem tomātu. Žēl, ka tur bija diezgan tumšs un fotografēt ar zobspuldzi nedrīkstēja.
Visu ko mēs tur apskatījām nav iespējams aprakstīt. Kad iestājās tumsa, apmeklējām valstu paviljonus, kā arī izbaudījām vairākus izklaides pasākumus. Par to šoreiz nerakstīšu. Mūsu kopējs viedoklis: Epkots ir pilnas dienas vai pat divu vērts. Mūsu gadījumā "cieta" valstu apskatīšana.
Pašās beigās ievietošu bildes, ko nofotografēju ceļā uz Epcot izeju.
ceturtdiena, 2008. gada 10. janvāris
Pārvietošanās iespējas Disneja Pasaulē
Divas dienas izmantojām īrētu auto un pirmo dienu no tām izmantojām tuvākās apkārtnes izlūkošanai. Orlando viss ir izveidots lai piesaistītu tūristus. Pilsētā ir liels daudzums apskates un izklaides objektu, dāvanu veikali ar tūristu cenām, ēdināšanas iestādes un rindām vien dažādas viesnīcas. Mēs izvēlējamies viesnīcu Ramada, kas piedāvāja brokastis par mērenu cenu (šo pakalpojumu tā arī neizmantojām), bezmaksas transportu uz Disneja Pasuli, apsildāmu baseinu un basketbola laukumu (vienu basketbola grozu ar nelielu asfaltētu pleķīti pie tā). Viesnīcas fasādi, kā arī viesnīcas korpusu, kurā mēs nakšņojām (mūsu istabiņas durvis ir pirmajā stāvā pēc skaita trešās no tālākā viesnīcas korpusa gala) un viesnīcas baseinu var apskatīt nākošajās bildes.
Viesnīcas Orlando cenšas ar kaut ko piesaistīt klientus. Viens no populārākajiem klientu piesaistes veidiem ir bezmaksas transports uz izklaides parkiem. Viesnīca Ramada (kooperējoties ar vēl divām viesnīcām) piedāvāja divus reisus no rīta uz Disneja Pasauli plkst. 8:20 un 11:20 un trīs reisus vakarā atpakaļ uz viesnīcu. Mums no rīta bija jānodod nomas auto (nomas punkts atradās patālu no viesnīcas), tāpēc plānojām braukt uz Disneja Pasauli vienpadsmitos. Autobuss ieradās paredzētajā laikā ar jau divās viesnīcās savāktajiem braucējiem. Autobuss bija ļoti ērts (Orlando visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar kondicionieriem), arī sēdvietu pietika (autobuss, ar kuru visa dienas braucām uz un no Disneja Pasaules redzams nākošā attēlā).
No mūsu viesnīcas līdz Disneja Pasaules tranzīta centram tālu nebija jābrauc. Nepilnā pusstundā bijām klāt. Disneja Pasaules kopējā teritorija sastāda 120 kvadrātkilometrus (salīdzināšanai ierakstu Rīgas kopējo platību - 307 kvadrātkilometri). Lai labāk varētu orientēties, pielieku kopējo Disneja Pasaules teritorijas karti.
Ar dzeltenu rombiņu ir iezīmēts tranzīta un biļešu centrs. Centrā pienāk arī sabiedriskais transports un no šī centra bez maksas var nokļūt uz atsevišķiem parkiem. Savu transportu var atstāt tranzīta centra stāvvietā (protams par maksu) vai braukt uz atsevišķu parku stāvvietām. Kartes apakšējā stūri ar sarkanu bultiņu ir iezīmēts 192. ceļš un braucot bultas norādītajā virzienā var nokļūt viesnīcā Ramada. Ar sarkaniem aplīšiem apzīmēju atsevišķus parkus, ko mēs apmeklējām un aplītī ir numurs, kas norāda dienu, kurā šo parku apmeklējām (Disneja Pasaules apmeklējumiem izmatojām trīs dienas). Biļetes var pirkt tranzīta centrā vai atsevišķos parkos.
No tranzīta centra uz Epcot parku, Magic Kingdom parku un uz viesnīcu kompleksu ir ierīkots viensliedes dzelzceļš. Vilciena sliede ir uzstādīta aptuveni 10 metru augstumā no zemes, vilciens tiek darbināts ar elektrisko enerģiju un pārvietojas ļoti klusi. Vilciena aplūkošanai ievietoju divus attēlus.
Paralēli vilcienam un uz parkiem kur vēl nav sliežu ceļa regulāri kursē autobusi ar intervālu 10 līdz 20 minūtes.
Transports (arī vilciens) var būt ļoti noslogots un pastāv iesdpēja tūlīt pēc atsevišķu parku slēgšanas netikt nemaz iekšā un gaidīt rindā vairākus nākošos reisus. Mēs to piedzīvojām pēdējā apmeklējuma dienā, kad īsi pirms parka slēgšanas beidzās izrāde un vairāki tūkstoši apmeklētāju vienlaicīgi atstāja parku.
Disneja Pasaules teritorijā ir plašs ceļu tīkls un pie katra atsevišķa parka vairākas milzīgas autostāvvietas. Vienu nofotografēju pa vilciena logu un ievietoju tekstā aplūkošanai.
Virs šī teksta ievietotajā attēlā redzamais autovilciens tiek izmantots apmeklētāju nogādāšanai līdz parka vai tranzītcentra vārtiem vai līdz savai automašīnai stāvvietā pēc parku apmeklējuma. Viss ir iekārtots tā, lai apmeklētājiem ārpus parka nevajadzētu staigāt ar kājām. Pēdējās divās bildēs redzami nogurušie apmeklētāji pēc parka apskates, kas gaida viesnīcas autobusu trazītcentrā un mūsu viesnīca plkst. 10 vakarā.
Nākošie apraksti sekos par atsevišķu parku apmeklējumiem un arī par parkos pielietotajiem transportlīdzekļiem.
Viesnīcas Orlando cenšas ar kaut ko piesaistīt klientus. Viens no populārākajiem klientu piesaistes veidiem ir bezmaksas transports uz izklaides parkiem. Viesnīca Ramada (kooperējoties ar vēl divām viesnīcām) piedāvāja divus reisus no rīta uz Disneja Pasauli plkst. 8:20 un 11:20 un trīs reisus vakarā atpakaļ uz viesnīcu. Mums no rīta bija jānodod nomas auto (nomas punkts atradās patālu no viesnīcas), tāpēc plānojām braukt uz Disneja Pasauli vienpadsmitos. Autobuss ieradās paredzētajā laikā ar jau divās viesnīcās savāktajiem braucējiem. Autobuss bija ļoti ērts (Orlando visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar kondicionieriem), arī sēdvietu pietika (autobuss, ar kuru visa dienas braucām uz un no Disneja Pasaules redzams nākošā attēlā).
No mūsu viesnīcas līdz Disneja Pasaules tranzīta centram tālu nebija jābrauc. Nepilnā pusstundā bijām klāt. Disneja Pasaules kopējā teritorija sastāda 120 kvadrātkilometrus (salīdzināšanai ierakstu Rīgas kopējo platību - 307 kvadrātkilometri). Lai labāk varētu orientēties, pielieku kopējo Disneja Pasaules teritorijas karti.
Ar dzeltenu rombiņu ir iezīmēts tranzīta un biļešu centrs. Centrā pienāk arī sabiedriskais transports un no šī centra bez maksas var nokļūt uz atsevišķiem parkiem. Savu transportu var atstāt tranzīta centra stāvvietā (protams par maksu) vai braukt uz atsevišķu parku stāvvietām. Kartes apakšējā stūri ar sarkanu bultiņu ir iezīmēts 192. ceļš un braucot bultas norādītajā virzienā var nokļūt viesnīcā Ramada. Ar sarkaniem aplīšiem apzīmēju atsevišķus parkus, ko mēs apmeklējām un aplītī ir numurs, kas norāda dienu, kurā šo parku apmeklējām (Disneja Pasaules apmeklējumiem izmatojām trīs dienas). Biļetes var pirkt tranzīta centrā vai atsevišķos parkos.
No tranzīta centra uz Epcot parku, Magic Kingdom parku un uz viesnīcu kompleksu ir ierīkots viensliedes dzelzceļš. Vilciena sliede ir uzstādīta aptuveni 10 metru augstumā no zemes, vilciens tiek darbināts ar elektrisko enerģiju un pārvietojas ļoti klusi. Vilciena aplūkošanai ievietoju divus attēlus.
Paralēli vilcienam un uz parkiem kur vēl nav sliežu ceļa regulāri kursē autobusi ar intervālu 10 līdz 20 minūtes.
Transports (arī vilciens) var būt ļoti noslogots un pastāv iesdpēja tūlīt pēc atsevišķu parku slēgšanas netikt nemaz iekšā un gaidīt rindā vairākus nākošos reisus. Mēs to piedzīvojām pēdējā apmeklējuma dienā, kad īsi pirms parka slēgšanas beidzās izrāde un vairāki tūkstoši apmeklētāju vienlaicīgi atstāja parku.
Disneja Pasaules teritorijā ir plašs ceļu tīkls un pie katra atsevišķa parka vairākas milzīgas autostāvvietas. Vienu nofotografēju pa vilciena logu un ievietoju tekstā aplūkošanai.
Virs šī teksta ievietotajā attēlā redzamais autovilciens tiek izmantots apmeklētāju nogādāšanai līdz parka vai tranzītcentra vārtiem vai līdz savai automašīnai stāvvietā pēc parku apmeklējuma. Viss ir iekārtots tā, lai apmeklētājiem ārpus parka nevajadzētu staigāt ar kājām. Pēdējās divās bildēs redzami nogurušie apmeklētāji pēc parka apskates, kas gaida viesnīcas autobusu trazītcentrā un mūsu viesnīca plkst. 10 vakarā.
Nākošie apraksti sekos par atsevišķu parku apmeklējumiem un arī par parkos pielietotajiem transportlīdzekļiem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)