sestdiena, 2008. gada 15. marts

Orhidejas

Iepriekšējā aprakstā var iepazīties ar mūsu ceļojuma fotogrāfijām pa vulkānisko salu - Havaii. Ekskursijas maršrutā bez vulkānu apmeklējumiem bija ieplānots arī iegriezties orhideju audzētavā. Šajā audzētavā vairākas orhidejas nofotografēju. Šodien šos attēlus ar orhidejām sakārtoju galerijā un ievietoju apskatei mājas lapā poga.lv. Interneta adrese un saite uz foto galeriju Orhidejas tālāk tekstā:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23856/

piektdiena, 2008. gada 14. marts

Vulkānu sala

Havaju salās laiku centāmies izmantot maksimāli lietderīgi un daudz ko apskatīt. Nevar zināt kad nākošreiz radīsies iespēja tās apmeklēt. Nolēmām apskatīt arī aktīvos vulkānus, lai gan tie Havaju salu grupā atrodas uz citas salas.
Mēs dzīvojām viesnīcā Oahu salā, kas augstāk redzamajā attēlā apvilkta ar aplīti, bet aktīvie vulkāni atrodas Lielajā salā, kuru sauc arī par Havaii. Nācās izmantot Havaiian Airlines pakalpojumus. Tā mūsu trešās dienas ekskursija sākās ar lidojumu.
Vairāk par mūsu ceļojumu vulkānu zemā var redzēt foto galerijā Havaii3, kas pubicēta poga.lv mājaslapā. Interneta adrese un saite uz šo galeriju:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23843/

Pēdējā attēlā kokā redzamie augļi ir Noni, kas šeit ir sastopami brīvā dabā. Nākošajā galerijā publicēšu attēlus no orhideju audzētavas, kuru arī apmeklējām šajā salā.

ceturtdiena, 2008. gada 13. marts

Ekskursija uz Perlharboru

Vienā no Havaju salām - Oahu atrodas osta Pearl Harbor, kas labi zināma no otrā pasaules kara vēsturiskajiem notikumiem. 1941.gada 7.decembra rītā Japāņi nemanīti pietuvojās Pearl Harbor ostai un negaidīti uzbruka ASV militārajiem spēkiem. Šajā kaujā amerikāni piedzīvoja vienu no sāpīgākajām sakāvēm Amerikas vēsturē.

Tā kā mēs Oahu salā nodzīvojām vairākas dienas, vienu no tām nolēmām veltīt Pearl Harboras ostas apskatei, kur ir izveidots piemiņas memoriāls. Par šo ekskursiju šajā blogā jau rakstījām janvārī, šoreiz ievietošu apskatei bilžu galeriju par šo ostu. Perlharborā mēs apmeklēām piemiņas memoriālu, apskatījām no ārpuses un iekšpuses ostā noenkuroto kuģi Misuri, kā arī apmeklējām aviācijas muzeju. Tālāk tekstā interneta adrese un saite uz poga.lv mājaslapā ievietoto foto galeriju Pearl Harbor:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23822/

trešdiena, 2008. gada 12. marts

Polinēzijas kultūras centrs

Mazs atkārtojums par jau rakstīto iepriekšējos aprakstos. Pirmo plānoto ekskursiju Havaju salās nolēmām veltīt Polinēzijas kultūras centra apskatei. Tas bija ļoti interesants un vērtīgs apmeklējums. Tāpēc iesaku visiem, kas kādreiz apmeklēs Havaju salas, nepalaist garām iespēju un apmeklēt Polinēzijas kultūras centru. Šodien centīšos parādīt mazliet no mūsu redzētā kultūras centrā un ievietošu foto galeriju, kur redzamas bildes par šo apmeklējumu. Tālāk tekstā neliels ieskats vēsturē.

Terminu "Polinēzija" pirmoreiz lietoja Charles de Brosses 1756. gadā, attiecinot to uz Klusā okeāna salām. Vēlāk tika sašaurināta jēdziena lietošanu, daļu no Klusā okeāna salām turpmāk dēvējot par Melanēziju un Mikronēziju. Šis sadalījums veiksmīgi iegājās un tiek lietots vēl šodien.

Ģeogrāfiski Polinēzija aprakstāma kā trijstūris, kura stūri atrodas Havaju salās, Jaunzēlandē un Lieldienu salā. Visas trīs šīs salu grupas arī ietilpst Polinēzijā. Citas lielākas salu grupas Polinēzijā ir Samoa, Tonga, Kuka salas, Franču Polinēzijas salas. Ārpus šī trijstūra paliek viena Polinēzijas daļa - Tuvalu salas un citas mazākas, Polinēzijai kulturāli piederošas salas Vanuatu, Zālamana salās un Papua-Jaungvinejā - tās var apvienot Polinēzijas anklāvu grupā. Polinēzijas teritorija aptver ap 50 miljonus km², taču sauszemes platība ir ap 294 000 km².

Polinēzija sāka izplatīties no Jaungvinejas. Raksturīgā polinēziešu kultūra veidojās, šai kultūrai izplatoties tālāk uz austrumiem, Samoa un Tongas salās. Aptuveni 300 gadus pmē. polinēzieši sasniedza Kuka salas, Taiti, Tuamotu salas un Marķīza salas.

Ap mūsu ēras 300. gadu polinēzieši atklāja un kolonizēja Lieldienu salu. Havaju salas polinēzieši sasniedza ap mūsu ēras 400. gadu, bet pēdējā cilvēkiem piemērotā bet neapdzīvotā zeme bija Jaunzēlande, ko polinēzieši sasniedza ap mūsu ēras 1000. gadu.

Polinēziešu izpētes braucieni pār Kluso okeānu ir apbrīnas vērti, jo viņu apdzīvotās salas atdala ļoti lieli attālumi - Klusais okeāns aizņem gandrīz pusi no Zemes virsmas. Vairums pārējo Zemes kultūru šai laikā jūrā brauca, neizlaižot no acīm krastu.

Pirmie eiropieši Polinēziju sasniedza tikai 18.gs otrajā pusē, tai skaitā Džeimss Kuks, piesaistot Eiropas uzmanību šim interesantajam reģionam.

Pietiks rakstīt par Polinēzijas vēsturi. Tālāk varat apskatīt kultūras centrā fotografētos attēlus par Polinēzijas kultūru un vēsturi. Zemāk tekstā interneta adrese un saite uz mājas lapā poga.lv ievietoto foto galeriju Havaii2:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23794/


otrdiena, 2008. gada 11. marts

Zaļuma mācīšanās olimpiskajā Beidžingā

Iesākumam - traģikomiska filoloģiska izskaidrošanās: kur šovasar notiks Olimpiskās spēles? Pekinā vai Beidžingā? Es to vairs droši nezinu. Latviski tā vieta allaž ir saukta par Pekinu, bet ja jau mums ir Īslande, tad - Beidžingā... Labi, paliekam pie tā, ka stāsts būs par Olimpiskajām spēlēm, kuras 2008.g.vasarā notiks Ķīnas galvaspilsētā.

Atzīšos godīgi: lai nu ar ko, bet ne ar ko zaļu, ekoloģisku un vidi saudzējošu Ķīnas vārds manā apziņā līdz vakarvakaram nesaistījās gan. Un tādēļ, tiklīdz izlasīju PLU mājaslapā, ka pirmdienas vakarā vieslektors no Ķīnas stāstīs par to, cik zaļas būs šīsvasaras Olimpiskās spēles, sapratu, ka ir jāiet. Un bija ļoti interesanti. Vispār jau ir tā, ka tikai šeit - lielajā visu iespēju zemē esot - es ieraugu, ar cik visādām lietām zinātnieki nodarbojas. Profesors Bao Maohongs, kuru redzat bildītē, specializējas environmental history (aptuveni tas būtu - vides aizsardzības vēsturē)...

Par ko tad bija stāsts? Sākumu mēs aptuveni atceramies no savām vēstures stundām: viena no Olimpisko spēļu idejām bija arī par "veselo garu, kas veselā miesā mīt". Un plašāk to var pārfrazēt arī līdz dabai, ja pacenšas. Un tieši pēdējos gadu desmitos, kad dabu jau tāpat lielā mērā esam sagandējuši, Olimpiskās spēles un ar tām saistītā milzu cilvēku (gan sportistu, gan skatītāju) pūļu drūzmēšanās vienuviet vairāku nedēļu garumā, izraisa papildu problēmas. Gribi vai negribi, jāsāk par vidi domāt.

Profesors piedāvāja interesantu dažu nesenāko Olimpiāžu klasifikāciju: Maskava - politiskās spēles, Losandželosa - komerciālās (patlaban vienīgās, kas noslēgušās ar krietnu peļņu organizatoriem), Sidneja - videi draudzīgās.

Un īstenībā tieši no šejienes: Starptautiskās olimpiskās komitejas 1993.gadā pieņemtā lēmuma: 2000.g.spēles rīkot Sidnejā, nevis Pekinā, arī sākas stāsts. Tātad - kāpēc ķīnieši toreiz "nedabūja" spēles? Profesors stāstīja, ka toreiz viņi piedāvājuši "atvērtās" un "atklājamās" Ķīnas koncepciju, kamēr Sidneja nākusi ar videi draudzīgām idejām un risinājumiem. Nu ko, zaudēts ir zaudēts, bet ķīnieši ir pacietīgi un spēj mācīties - gan no savām kļūdām, gan no citu veiksmēm.

Un tāpēc šīsvasaras spēles notiks Ķīnā. Protams, tas ir lielisks veids, kā vadošās aprindas savējiem un pasaulei rāda, cik lieliski un pareizi viņi vada valsti, bet tam pāri ir milzīgu apmēru (nu ja, ne tikai Amerikā, arī Ķīnā viss notiek "pa lielam") videi draudzīgi risinājumi.

Jau savā piedāvājumā par Pekinu kā Olimpisko spēļu pilsētu, rīkotāji būtiski akcentējuši tieši vides lietas, kas tiks ņemtas vērā un sakārtotas ar spēlēm saistītās ēkas būvējot un vidi labiekārtojot. Šī ir viena no bildēm, ar ko ķīnieši paši lepojas! Viņi ne tikai ir sākuši nopietni domāt par vides aizsardzību, bet tikuši arī līdz tik praktiskiem darbiem, kā atkritumu šķirošanai. Protams, patlaban tas notiekot "brīvprātīgi piespiedu kārtā", bet labāk tā, kā nekā. Jo vēl burtiski pirms dažiem gadiem, par vides lietām gan praktiski neviens Ķīnā nedomāja. Tagad - rindām vien pasaules presē parādās ziņas un fotogrāfijas ar Ķīnas jaunatklātajiem objektiem, kas visi ir būvēti vismodernākās tehnoloģijas izmantojot un vides prasības ievērojot.

Paskatīsimies mēs arī kopā mazliet no tā visa. Tā kā uz Ķīnu ar kājām ilgi jāiet, ļoti svarīga vieta ir lidosta. Attēlā redzamā burtiski nupat atklātā Pekinas lidosta ir lielākā pasaulē, to (tāpat kā daudzas citas olimpiskās būves), pēc uzvaras konkursā, projektējuši ne-ķīnieši, bet viņi no tā nekaunas - nav vēl tādas pieredzes. Platība - vairāk kā 1 miljons kvadrātmetru. Patlaban tā var apkalpot 43 miljonus pasažieru gadā, bet līdz 2015.gadam to paredzēts vēl paplašināt, dodot iespēju to izmantot 55 miljoniem gadā. Nopietni plāni.

Olimpiskais ciemats, kurā dzīvos sportisti, ir askētisks, taču glīts. Iekšienē - maksimāls videi draudzīgo tehnoloģiju izmantojums. Protams, es te nevaru ne visas bildes salikt, ne aprakstīt, tālab, ja ir interese, paši varat parakāties Olimpiādes mājas lapā.

Taču - cik vienkāršs ir ciemats, tik krāšņas ir sporta būves. Piemēram, šis ir galvenais stadions - "putna ligzda". Ķīnieši paši lepni (un ne bez pamata), stāsta, cik pārdomāti ir plānota sildīšana/dzesēšana, kā izmantoi saules un vēja resursi, cik reizes ūdens tiek reciklēts...

Mēs, latviešu TV vērotāji, šo stadionu redzēsim bieži, jo tajā notiks gan atklāšana un slēgšana, gan vieglatlētikas sacensības. Diezgan bieži pēc Olimpiskajām spēlēm dzirdams, ka tā vai cita celtne tiek nojaukta, taču tas nav Ķīnas gadījums: valsts tik strauji un sekmīgi attīstās, ka visas ēkas viņiem pēc tam būs vajadzīgas. Tas patīkami.

Otra būve, par kuru tikai super-super kategorijās var runāt, ir peldsporta veidiem domātā. Jau no ārpuses iespaidīga, vai ne? Bet arī no iekšpuses - elpa aizraujas! Kā to var izdomāt un realizēt.

Protams, tieši ar šīs, slēgtās ēkas ventilāciju, 95% ūdens reciklēšanu un vislabākās temperatūras uzturēšanu rīkotāji lepojas īpaši. Un ir jau arī iemesls. Ļoti būtiski uzlabojumi esot veikti visā Pekinas ūdens/kanalizācijas saimniecībā un tie skar visus pekiniešus, ne tikai olimpiešus.

Šī bambusniedru audze ir basketbolistu mājvieta. Un nav gluži tā, ka tikai mani, kā basketbolista māmiņu, šis sports interesētu. Mums jau liekas, ka ķīnieši ir maziņi (kā ir, nevaru pateikt, neesmu bijusi), bet kopš Jao Mings kļuvis par NBA zvaigzni, basketbola popularitāte Ķīnā esot neaptverama. Par to patiesi laimīgi ir NBA īpašnieki, jo ķīnieši esot viņu vislielākā (!) skatītāju un saistīto preču pircēju grupa. Mēs no Amerikas redzam, ka ASV basketbolisti pa vienam vai ar visu komandu regulāri dodas "Ķīnas tūrēs".

Šo zinot, kļūst arī saprotams, kāpēc tik centīgi piestrādāts pie zāles iekšpuses. Ceru, ka daļa no jums ir bijuši uz kādu basketbola (nu labi, vai cita sporta) spēli Latvijā un zina, kādas izskatās mūsu sporta zāles. Kad mēs ar Voldiņu bijām uz NBA spēli Sietlā, mums mutes palika vaļā: tik liela un skaista bija arēna. Bet nu šī pārspēj visu! Tīri vai gribas basīti uzspēlēt, vai ne?

Lai nediskriminētu otra bumbotāj-
sporta - futbola fanus, ielieku arī vienu jauku futbola stadiona bildīti. Laimīgie ķīnieši, kam visas šīs ēkas paliks lietošanai pēc spēlēm! Protams, profesoram tika uzdots jautājums: vai no tā, ka milzu nauda tiek izgrūsta Pekinas ekospēlēm, nabadzīgajiem lauciniekiem un parasto pilsētu iedzīvotājiem nav jācieš, jo līdzekļi samazināti. Tā pavisam tieši profesors uz šo jautājumu atbildēt negribēja, bet lielās līnijās sacīja, ka 2 galvenie ieguvumi visiem ir šādi: 1) kaut vai pilienu informācijas par videi draudzīgu saimniekošanu ir saņēmuši visi, tik daudz par to tiek runāts; 2) Pekina ir paraugs visai valstij, un tās idejas un tehnoloģijas, kas vispirms parādās tur, pēc tam izplatās visā valstī. Lai tā būtu, jo Pekinā paveiktais patiesi ir iespaidīgs.

Šis ir velotreks. Interesanti, ka ļoti praktisku apsvērumu dēļ Pekinā un tās apkārtnē notiek milzīgi apzaļumošanas darbi. Agrāk ierasta lieta galvaspilsētā esot bijušas smilšu vētras. Nu to aizkavēšanai gan gar ceļiem, gan vienkārši lielos masīvos vai veidojot parkus, tiek stādīts milzums koku. Un tad jau arī gaiss kļūs labāks un skats acij tīkamāks...

Vēl profesoram tika jautāts, cik no visa ir valdības obligātie pasākumi un cik - sabiedrības un nevalstisko organizāciju aktivitātes. Un te nu dzirdējām ļoti interesantu lietu. Jā, protams, Ķīnā nevalstiskajām organizācijām agrāk nekāda lielā vaļa nebija ļauta. Bet tagad, gatavojoties Olimpiādei bija milzu darbi jāveic ne vien būvniecībā, bet arī sabiedrības audzināšanā un iesaistīšanā: valodas jāmācās, vides jāsakārto un arī tīra jāuztur, atkritumi šķirot jāmācās. Un rezultātā valdība finansē nevalstisko organizāciju darbību un attīstību! Kas notiks pēc olimpiādes? Profesors izteica cerību, ka brīvību, drosmi un darboties prasmi, ko šīs organizācijas ieguvušas šajā "siltumnīcas attīstības" periodā tām vairs atņemt nevarēs un līdz ar to ne vien vides lietas būs plašāku skanējumu ieguvušas, bet arī sabiedrības aktivitāte.

Neatkarīgi no tā, vai esat nopirkuši biļetes uz Dziesmu svētkiem, Olimpiskajām spēlēm vai tāpat vien pie datora sēžat, kādu frāzi ķīniešu valodā iemācīties (vai vismaz noklausīties) nebūs par skādi. To var izdarīt speciāli izveidotā Olimpiādes mājas lapas sadaļā, kur katru dienu parādās pa jaunai frāzei: gan ķīniešu valodā, lai ārzemnieki mācās, gan vairākās starptautiskajās valodās - lai ķīnieši mācās. Asprātīgi. Pamēģiniet jūs arī!

pirmdiena, 2008. gada 10. marts

Atmiņas par Havaju salām

Daudz ievērojamu vietu Amerikā esam apmeklējuši un redzējuši, daudz kas mums atvēlētajos astoņos mēnešos paliks neapskatīts, bet kā viens no jaukākajiem atmiņā paliks ceļojums uz Havaju salām. Mazliet par redzēto un piedzīvoto Havaju salās šajā blogā esam jau rakstījuši, bet šodienas rakstiņa lasītājus iepazīstināšu ar skatiem, kādus es Havajās skatīju caur fotoaparāta objektīvu. Mājas lapā poga.lv nopublicēju foto galeriju par pirmajā dienā redzēto un piedzīvoto Havaju salās, kā arī dažus no viesnīcas balkona fotografētus salas un okeāna skatus. Interneta adrese un saite uz fotogaleriju Havaii tālāk tekstā:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23735/