http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23856/
sestdiena, 2008. gada 15. marts
Orhidejas
http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23856/
piektdiena, 2008. gada 14. marts
Vulkānu sala


http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23843/
ceturtdiena, 2008. gada 13. marts
Ekskursija uz Perlharboru
Tā kā mēs Oahu salā nodzīvojām vairākas dienas, vienu no tām nolēmām veltīt Pearl Harboras ostas apskatei, kur ir izveidots piemiņas memoriāls. Par šo ekskursiju šajā blogā jau rakstījām janvārī, šoreiz ievietošu apskatei bilžu galeriju par šo ostu. Perlharborā mēs apmeklēām piemiņas memoriālu, apskatījām no ārpuses un iekšpuses ostā noenkuroto kuģi Misuri, kā arī apmeklējām aviācijas muzeju. Tālāk tekstā interneta adrese un saite uz poga.lv mājaslapā ievietoto foto galeriju Pearl Harbor:
http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23822/
trešdiena, 2008. gada 12. marts
Polinēzijas kultūras centrs
Terminu "Polinēzija" pirmoreiz lietoja Charles de Brosses 1756. gadā, attiecinot to uz Klusā okeāna salām. Vēlāk tika sašaurināta jēdziena lietošanu, daļu no Klusā okeāna salām turpmāk dēvējot par Melanēziju un Mikronēziju. Šis sadalījums veiksmīgi iegājās un tiek lietots vēl šodien.
Ģeogrāfiski Polinēzija aprakstāma kā trijstūris, kura stūri atrodas Havaju salās, Jaunzēlandē un Lieldienu salā. Visas trīs šīs salu grupas arī ietilpst Polinēzijā. Citas lielākas salu grupas Polinēzijā ir Samoa, Tonga, Kuka salas, Franču Polinēzijas salas. Ārpus šī trijstūra paliek viena Polinēzijas daļa - Tuvalu salas un citas mazākas, Polinēzijai kulturāli piederošas salas Vanuatu, Zālamana salās un Papua-Jaungvinejā - tās var apvienot Polinēzijas anklāvu grupā. Polinēzijas teritorija aptver ap 50 miljonus km², taču sauszemes platība ir ap 294 000 km².
Polinēzija sāka izplatīties no Jaungvinejas. Raksturīgā polinēziešu kultūra veidojās, šai kultūrai izplatoties tālāk uz austrumiem, Samoa un Tongas salās. Aptuveni 300 gadus pmē. polinēzieši sasniedza Kuka salas, Taiti, Tuamotu salas un Marķīza salas.
Ap mūsu ēras 300. gadu polinēzieši atklāja un kolonizēja Lieldienu salu. Havaju salas polinēzieši sasniedza ap mūsu ēras 400. gadu, bet pēdējā cilvēkiem piemērotā bet neapdzīvotā zeme bija Jaunzēlande, ko polinēzieši sasniedza ap mūsu ēras 1000. gadu.
Polinēziešu izpētes braucieni pār Kluso okeānu ir apbrīnas vērti, jo viņu apdzīvotās salas atdala ļoti lieli attālumi - Klusais okeāns aizņem gandrīz pusi no Zemes virsmas. Vairums pārējo Zemes kultūru šai laikā jūrā brauca, neizlaižot no acīm krastu.
Pirmie eiropieši Polinēziju sasniedza tikai 18.gs otrajā pusē, tai skaitā Džeimss Kuks, piesaistot Eiropas uzmanību šim interesantajam reģionam.
http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23794/
otrdiena, 2008. gada 11. marts
Zaļuma mācīšanās olimpiskajā Beidžingā



Profesors piedāvāja interesantu dažu nesenāko Olimpiāžu klasifikāciju: Maskava - politiskās spēles, Losandželosa - komerciālās (patlaban vienīgās, kas noslēgušās ar krietnu peļņu organizatoriem), Sidneja - videi draudzīgās.
Un īstenībā tieši no šejienes: Starptautiskās olimpiskās komitejas 1993.gadā pieņemtā lēmuma: 2000.g.spēles rīkot Sidnejā, nevis Pekinā, arī sākas stāsts. Tātad - kāpēc ķīnieši toreiz "nedabūja" spēles? Profesors stāstīja, ka toreiz viņi piedāvājuši "atvērtās" un "atklājamās" Ķīnas koncepciju, kamēr Sidneja nākusi ar videi draudzīgām idejām un risinājumiem. Nu ko, zaudēts ir zaudēts, bet ķīnieši ir pacietīgi un spēj mācīties - gan no savām kļūdām, gan no citu veiksmēm.
Un tāpēc šīsvasaras spēles notiks Ķīnā. Protams, tas ir lielisks veids, kā vadošās aprindas savējiem un pasaulei rāda, cik lieliski un pareizi viņi vada valsti, bet tam pāri ir milzīgu apmēru (nu ja, ne tikai Amerikā, arī Ķīnā viss notiek "pa lielam") videi draudzīgi risinājumi.










sporta - futbola fanus, ielieku arī vienu jauku futbola stadiona bildīti. Laimīgie ķīnieši, kam visas šīs ēkas paliks lietošanai pēc spēlēm! Protams, profesoram tika uzdots jautājums: vai no tā, ka milzu nauda tiek izgrūsta Pekinas ekospēlēm, nabadzīgajiem lauciniekiem un parasto pilsētu iedzīvotājiem nav jācieš, jo līdzekļi samazināti. Tā pavisam tieši profesors uz šo jautājumu atbildēt negribēja, bet lielās līnijās sacīja, ka 2 galvenie ieguvumi visiem ir šādi: 1) kaut vai pilienu informācijas par videi draudzīgu saimniekošanu ir saņēmuši visi, tik daudz par to tiek runāts; 2) Pekina ir paraugs visai valstij, un tās idejas un tehnoloģijas, kas vispirms parādās tur, pēc tam izplatās visā valstī. Lai tā būtu, jo Pekinā paveiktais patiesi ir iespaidīgs.

Vēl profesoram tika jautāts, cik no visa ir valdības obligātie pasākumi un cik - sabiedrības un nevalstisko organizāciju aktivitātes. Un te nu dzirdējām ļoti interesantu lietu. Jā, protams, Ķīnā nevalstiskajām organizācijām agrāk nekāda lielā vaļa nebija ļauta. Bet tagad, gatavojoties Olimpiādei bija milzu darbi jāveic ne vien būvniecībā, bet arī sabiedrības audzināšanā un iesaistīšanā: valodas jāmācās, vides jāsakārto un arī tīra jāuztur, atkritumi šķirot jāmācās. Un rezultātā valdība finansē nevalstisko organizāciju darbību un attīstību! Kas notiks pēc olimpiādes? Profesors izteica cerību, ka brīvību, drosmi un darboties prasmi, ko šīs organizācijas ieguvušas šajā "siltumnīcas attīstības" periodā tām vairs atņemt nevarēs un līdz ar to ne vien vides lietas būs plašāku skanējumu ieguvušas, bet arī sabiedrības aktivitāte.
Neatkarīgi no tā, vai esat nopirkuši biļetes uz Dziesmu svētkiem, Olimpiskajām spēlēm vai tāpat vien pie datora sēžat, kādu frāzi ķīniešu valodā iemācīties (vai vismaz noklausīties) nebūs par skādi. To var izdarīt speciāli izveidotā Olimpiādes mājas lapas sadaļā, kur katru dienu parādās pa jaunai frāzei: gan ķīniešu valodā, lai ārzemnieki mācās, gan vairākās starptautiskajās valodās - lai ķīnieši mācās. Asprātīgi. Pamēģiniet jūs arī!
pirmdiena, 2008. gada 10. marts
Atmiņas par Havaju salām

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23735/
Abonēt:
Ziņas (Atom)