Vakar bija saulains laiks, bet mēs nekādus pasākumus nebijām ieplānojuši. Tādu jauku dienu pavadīt mājās nebija vēlēšanās, tāpēc ātri vienojāmies apskatīt kādu no pilsētām. Bet kuru? Izvēle krita uz Takomas pilsētas centra apskati (dzīvojam Takomas nomalē, bet centru bijām apskatījuši tikai caurbraucot). Izpētījām visus mājās esošos materiālus par Takomas centru un nolēmām kā pirmo apskatīt stikla muzeju. Takomā pie dzelzsceļa stacijas ir uzbūvēta milzīga auto stāvieta, kurā var novietot auto bez maksas un tālāt uz centru doties ar tramvaju. Braukšana tramvajā arī ir bez maksas. Tādā veidā pilsētas centrs tiek atslogots no automašīnām. Stikla muzeja galvenā ēka ir būvēta kā milzīgs konuss. Konusveidīgajā telpā atrodas stikla izstrādājumu izgatavošanas darbnīcas ar vairākām karsēšanas krāsnīm (ar telpas īpatnējo arhitektūru veiksmīgi atrisināta ventilācija). Skatītājiem tika parādīta milzīgas stikla vāzes izgatavošana. Ar vāzes izgatavošanu nodarbojas pieci speciālisti (varbūt viņus jāsauc par māksliniekiem) un šis process viņiem aizņēma krietnu laiku. Diemžēl muzejā fotografēt bija aizliegts, tāpēc telpas iekšpusi un aizraujošo stikla izgatavošanas proceu bildēs nevar parādīt. Muzejā pavadījām lielāko daļu no pilsētas apskatei paredzētā laika. Tālāk daās fotogrāfijas no muzeja ārpuses. Takomā apmeklējām informācijas centru, kur ieguvām daudz informācijas par dažādiem apskates objektiem. Visus iegūtos materiālus rūpīgi izpētīsim, plānojot nākošās ekskursijas. Dotajā brīdī man laiks rakstīšanai ir ierobežots. Talāk ievietošu dažās Takomas centra bildes bez komentāriem. Varu tikai piebilst, ka arī no takomas ir ļoti labi redzams vulkāns Rainīrs.
Esam aktīvi ārpus mājas: skrienam (divi pa mežu, viens pa basketbola laukumu), slēpojam (ne pa kalniem, slīdsolī), braucam ar velosipēdiem, peldam un slidojam - kādā nu stāvoklī ūdens kurā brīdī. Un auto arī izmantojam braukšanai, nevis garāžas aizpildīšanai - patīk gan stūri grozīt, gan galvu - lai ieraudzītu kas apkārt. Pēc tā visa noguruši atkrītam mājās. Kad pavisam nekā cita nav - strādājam. Vēlams, labi apmaksātu darbu. Tad gan no sirds un ar pilnu atdevi. Pāri visam - mācāmies, domājam un izmantojam izdomāto un saprasto. Nekā jauna jau te nav, senie grieķi tā esot teikuši (par mums laikam): veselā miesā, vesels gars.
Ketrīna (Catherine Pratt) - latviski tas laikam sanāk biznesa skolas dekāna vietniece (Assistant Dean) - mana padomdevēja visās ar pētniecību saistītajās lietās, sirsnīga un jauka. Dvaits un Lī Zulaufi (Dwight, Lee Zulauf) -Dvaits, līdzīgi Gundaram, ir bijis PLU biznesa skolas dekāns, abi ir arī ļoti labi draugi, grāmatvedības un finanšu speciālisti. Gundars un Valda Ķeniņi-Kingi - ar Gundaru iepazinos Turības komunikācijas doktora studiju programmas tapšanas gaitā, tad tapa arī dažas kopējas publikācijas un tieši viņš bija tas, kura aktīvai dalībai pateicoties esam nokļuvuši tieši Pacific Lutheran University - tagad Gundars jau ir pensijā, taču gadus 20 bijis tās biznesa skolas dekāns. Arī tagad - pēc ierašanās Takomā viņš palīdz daudz - gan praktiski, gan arī ar padomu. Alfs un Lija Keires - latvieši, kas dzīvo Ņūkāslē pie Sietlas un ļoti palīdzīgi (pamazām sk. dažādos stāstos), pensionāri Pauls Keire - Alfa un Lijas jaunākais bērns (no četriem) - 45 gadi, ārsts-pētnieks, bet daudz laba dara "latviešu lietās" dažādās jomās (kā redzams - arī mums)
3 komentāri:
superīgas bildes no tā stiklu muzeja, man ļoti patika:) vienīgi, jūs tur izskataties tādi nosaluši, vai tas viss kādā ledusskapī notika?
laikam +15C beidzies kredīts :D
Jā, stiklos arī man būtu paticis!
Ierakstīt komentāru