Sestdiena

Jauks sestdienas vakars, ārā tumšs, kluss, nekādu trokšņu. Te, pēkšņi, kāds maita atkal ar lidmašīnu pārlido, kā liekas, tieši virs mājas, un sabojā visu klusumu. Un tā visu laiku.
Šovakar vecāki, saprotot, ka nebūs par ko rakstīt emuāru, izdomāja doties uz teātra izrādi Sietlā, lai tikai kaut kā tiktu vaļā no rakstīšanas. Viņiem izdevās.
Tā, starp citu, jau ir otrā teātra izrāde, uz kuru viņi ir devušies pēdējo 7 dienu laikā (arī pagājušajā sestdienā viņi Sietlā skatījās kaut kādu izrādi), gandrīz vai sāk likties, ka viņiem tās izrādes patīk...
Pats neko īpašu neesmu šonedēļ darījis, dabūju "membership" sporta zālē (tajā ir gan trenažieru zāle, pāris baseini, basketbola laukums, aerobikas nodarbību iespēja, un gan jau vēl kaut kas, par ko man nav ne jausmas), un, dēļ tā, ka principā esmu apmaiņas students, man tas izmaksāja veselus 30 dolārus 3 mēnešiem. Latvijā es maksāju 20 latus mēnesī par došanos uz trenažieru zāli...
Ak jā, mēs arī nopirkām 2 biļetes uz NBA spēli - Seattle SuperSonics pret Boston Celtics, kas notiks 27. decembrī, 19:30. Ļoti gribēju iet tieši uz šo spēli, jo Bostonas komanda Sietlā šosezon viesosies tikai vienreiz, un tajā spēlē 3 spēlētāji, kurus es ļoti vēlos redzēt laukumā.
Kāpēc tikai 2 biļetes? Pavisam vienkārši - kad Andris ieraudzīja biļešu cenas, viņš saprata, ka pērkot biļeti arī viņam, mēs bankrotēsim, un tāpēc arī atteicās. Biļetes patiešām, patiešām ir dārgas, bet arī salīdzinoši normālās vietās sēdēsim, un Andris no mājas, visticamāk, arī sekos līdzi. Cerams, ka spēle būs tā vērta, nespēju sagaidīt.
Man šī būs pēdējā skolas nedēļa, un piektdien, laikam, būs saīsinātas stundas, un brīvlaiks būs līdz 6. janvārim, 7. jādodas uz skolu. Latvijā ir tāpat, ja?
Tas tad arī pagaidām viss, varētu būt, ka kuru katru brīdi vecāki ieradīsies mājās, un emuāram līdz tam laikam jābūt pabeigtam. Gan jau kaut kad vēl uzrakstīšu emuāru par neko, kad vecāki atkal dosies "baudīt kultūru", jeb, precīzāk, vienkārši izvairīsies no emūāra rakstīšanas.