Šo aprakstu veidoju es - Andris, jo beidzot es arī tiku pie datora. Patreiz Takomā ir plkst. desmit sestdienas rītā. Mēs esam nolēmuši aizbraukt uz Sietlu, kur šodien notiek kaut kāds pasākums Nacionālās orientēšanās dienas ietvaros - no interneta info īsti nesapratām kas, brauksim paskatīties. Gribam iepazīties kā orientēšanās notiek Amerikā un ceram arī uzskriet.
Bet te centīšos uzrakstīt kā mēs ar Voldemāru lidojām uz Takomu. Vakarā, ja tikšu pie datora, uzrakstīšu kādi ir mani iespaidi par pārvietošanos pa ceļiem (ar vairākiem attēliem).
Par lidojumu. Lidojumā (ieskaitot 2 stundu pārsēšanos Kopenhāgenā) mēs pavadījām vairāk par 13 stundām, bet tā kā lidojām laika joslu maiņu virzienā, iznāca, ka mēs no Rīgas izlidojām 13.05 pēc vietējā laika un Takomā ielidojām 16.45 (arī pēc vietējā laika). Ja atskaita pārsēšanās laiku Kopenhāgenā, sanāk, ka lidojumā esam pavadījuši nepilnas divas stundas. Toties ceļā uz Rīgu nāksies pavadīt visu diennakti.
Uz Rīgas lidostu mūs veda Eduards. Izbraucām savlaicīgi un, pateicoties šofera izvēlētajiem pārvietošanās ceļiem, kas palīdzēja izvairīties no tradicionālajiem sastrēgumiem, lidostā nokļuvām divas ar pusi stundas pirms izlidošanas. No Rīgas uz Kopenhāgenu lidojām ar kompānijas Air Baltic lidmašīnu Boeing 737. Reģistrācija uz lētākajām lodojuma kompānijām Rīgā notiek no vienas kopējās rindas, kura pārvietojas diezgan lēni. Air Baltic atļauj pārvadāt 20 kg bagāžas katram plus rokas bagāžu. Par katru lieko kg jāpiemaksā 5 Ls. Mēs ar Voldemāru bagāžu bijām sapakojuši atļautā svara robežās.Izlidošanas reiss Rīgā 15 minūtes kavējās, Tāpēc mums atlika mazāk laika Kopenhāgenā.
Kopenhāgenā mums bija jāpiereģistrē biļetes (ar bagāžu nebij jākrāmējas) un jāiziet rokas bagāžas kontrole. To mēs paveicām bez starpgadījumiem. Katru otro pasažieri iztaustīja ar rokām un pārbaudīja individuāli ar kautkādu rokas ierīci. Mums ar Voldemāru pārbaudītājs māja lai ejam tālāk bez jebkādas iztaustīšanas - laikam dikti naivi un godīgi izskatījāmies. Bet labi vien bija - mums tā vien pietika laika lai dotos uz iekāpšanu lidmašīnā.
Kopenhāgenā mūs sagaidīja kompānijas SAS lidmašīna Airbus Industrie A340. Lidmašīna izmēru ziņā ir milzīga. Lidmašīnas salonā ir divas pasažieru ejas, starp tām lidmašīnai pa vidu atrodas 4 sēdvietas un no ejām uz katru lidmašīnas logu pusi vēl pa 2 sēdvietām. Mēs ar Voldemāru bijām nosēdināti pa vidu un neko daudz nevarējām redzēt pa logiem. Šis lidojums bija 10 stundu garumā. Lai pasažieriem nebūtu garlaicīgi, pasažieriem priekšā (ik pēc katrām 4 - 5 sēdvietu rindām) ir izvietoti lieli televizoru ekrāni, kuros visā lidojuma garumā varēja sekot kartē virs kādām vietām pārvietojas lidmašīna. Ik pēc brīža uz ekrāna tika parādīti arī lidojuma parametri. Bez lielajiem ekrāniem, katram lidmašīnas pasažierim priekšā esošā sēdekļa atzveltnē bija individuāls ekrāniņš, kurā varēja noskatīties dažādas filmas un daudz ko vēl.
Lidojuma pusceļā visiem pasažieriem (arī Amerikas pilsoņiem) lidmašīnas apkalpojošais personāls izdalīja pa divām veidlapām, kuras bija jāaizpilda un vēlāk, Amerikas lidostā, jāuzrāda dokumentu kontrolierim. Tuvojoties galapunktam - Sietlas Takomas lidostai, lidmašīna savlaicīgi samazināja augstumu un mēs pa ekrānu, kā arī mazliet pa logiem, varējām apskatīt lidosta apkārtnē esošo pilsētu.
Lidostā visi pasažieri vairākās rindās tika novirzīti uz dokumentu kontroli. Dokumentu kontroles vietas bija sadalītas - atsevišķi Amerikas pilsoņiem un iebraucējiem. Rindā dabūjām nostāvēt vairāk par pustundu. Pie rindā stāvošajiem pasažieriem pienāca konsultants, kas palīdzēja izlabot veidlapā esošās kļūdas un norādīja, kas vēl tajās jāieraksta. Dokumentu kontrolieris katram pasažierim noskenēja abu roku rādītājpirkstu nospiedumus un katru nofotografēja. Vienīgais jautājums ko man un Voldemāram uzdeva dokumentu kontrolieris bija par pārtiku: ko mēs vedam bagāžā un, vai bagāžā nav gaļas produktu (mēs bijā uzrādījuši izsniegtajās veidlapās, ka bagāžā atrodas arī pārtika. Mums bagāžā atradās Lāču maize, medus un dažādas šokolādes tāfelītes). Atbilde kontrolieri apmierināja un pēc dokumentu kontroles, bija jāsaņem bagāža un vļ jāveic bagāžas kontrole. Bagāžu no lidmašīnas saņēmām bez starpgadījumiem (nebija noklīdusi neviena soma) un bagāžas kontrolē tā bija jāizlaiž caur rentgena apskati. Bagāžas kontrolieris uzdeva tādu pašu jautājumu par pārtiku kā dokumentu kontrolieris. Mūsu atbilde arī viņu apmierināja un mums bagāža bez nopietnākas individuālās apskates bija jānovieto uz slīdlentas (vairākiem pasažieriem bagāžaas somas bija jāizkrāmē un jāparāda sastāvs), bet pašiem jākāpj metro vilcienā un ar to jābrauc saņemt bagāžu.
Bagāža pārvietošanās ceļā vairāk nebija kontrolēta un mēs bez starpgadījumiem to saņēmām. Pie bagāžas saņemšanas karuseļa mūs sagaidīja Ieva. Devāmies ar visām mantām uz blakus esošo auto stāvvietu, kur bija novietots Ievai pagaidu lietošanā nodotais Kadiljaks (tas ir redzams otrajā attēlā. Fonā ir redzama ēka ar mūsu dzīvokļa guļamistabas logiem. Tie ir trešajā stāvā pa labi). Tā mēs ieradāmies Amerikā. Par pārvietošanos pa Amerikas ceļiem būs cits stāsts.
1 komentārs:
man jau patīk, ka pēc vairākām dienām arī Andris ir pielaists pie datora:)
Ierakstīt komentāru