Dzīvokļa lietas jeb trakā piektdiena

Kā jau iepriekš rakstīju, dzīvokli Parklandē bijām atraduši, iemaksāti 100 dolāri drošības naudai un tikai gaidīta paklāja ieklāšana. Dženifera man solījās zvanīt, tiklīdz zinās, kad būs paklājs, bet ar domu, ka piektdien mēs vācamies iekšā.

Piektdienas rītā Ņūkāslē pamodāmies un pēc mazām brokastīm sākām kraut mantas Alfa milzīgajā Ford busā (kura gada tas ir, labāk nezināt, jumtu, lai neielūzt, Andris atstutēja ar slotas kātu, bet tehniskā kārtībā tas bija). No Keirēm dabūjām gultas, kumodi, 3 lampas, mazo galdiņu, šo to no traukiem un galda piederumiem... Grabēdami un klabēdami, bet laimīgi devāmies ceļā - pie stūres Andris, es par ceļa rādītāju.

Tad attapos, ka derētu Dženiferai pazvanīt un pateikt, ka pēc stundas būsim klāt. Jau uz maniem pirmajiem vārdiem, Dženiferas atbilde bija - Ieva, mums vajag aprunāties. Ko tas var nozīmēt...? Mums jau atkāpties nebija kur, teicu, OK, pēc stundas būsim klāt.

Kad aizbraucām, izrādījās, ka paklājs būs kaut kad nākamnedēļ un tālab dzīvoklī iekšā netiekam. Bet viņa mums var piedāvāt citu dzīvokli šim pašam īpašniekam piederošā otrā ēku kompleksā turpat aiz sētas (piebraukšana no paralēlās ielas). Tiesa, tas gan esot plašāks, labāks un dārgāks. Nu ko, zaudēt jau nav ko, gājām skatīt. Ēka ir tāda, kā attēlā, tikai trīsstāvu. Pievērsiet uzmanību interesantai detaļai - kāpnes ir vaļējas. Mūsu dzīvoklis - trešajā stāvā ēkas galā. Iegājām un - sapratām, ka te mēs GRIBAM palikt! Guļamistabas tāpat 2, 1 vannas-tualetes telpa (bet ar lodziņu), atsevišķa veļas telpa (ar veļas mašīnu un žāvētāju), virtuve apvienota ar dzīvojamo istabu, bet tur ir: kamīns (!), balkons (ar noliktavas telpiņu), ne vien ledusskapis un el.plīts, bet arī trauku mazgājamā mašīna, pārtikas atkritumu smalcinātājs izlietnē un mikroviļņu krāsns. Priekš manis pats jaukākais - dzīvoklis ir ļoti gaišs. Arī svarīgi - nevienā logā neviens iekšā neskatās. Ir gan žalūzijas, gan aizkari, bet tos var arī nelietot, ja paši negrib. No dzīvojamās istabas skats uz to pašu gravas malu (paralēla ēka iecerētajai), vienīgā dīvainība - jā, no dzīvojamās istabas "klusais skats", bet guļamistabas vērstas pret pagalmu un no tām krietni vairāk dzirdama iela (bet droši vien pēc pāris dienām to vairs nedzirdēsim).

Tie, ko bildē redzat, ir guļamistabu logi (tie Amerikā ir nelieli, bet normāli), ēkas galā ir mūsu papildu ekstra - ir virtuves logs, viesistabai ļoti liels logs un stikla balkona durvis. Visi logi vaļā taisāmi nevis kā Latvijā vai filmās rāda (tos uz augšu ceļamos, kas uz galvas krīt), bet gan paralēli bīdāmi, visiem - tīkls lai nevēlami viesi iekšā netiek, tāds aizbīdāms priekšā arī balkona durvīm (Andris gandrīz cauri izskrēja pirmajā priekā).

Bet ko nozīmē izlemt - mēs te paliekam? Protams, papīri jāpārtaisa, būs man arī bankai jādod ziņas par jauno adresi un jāizdomā kur vēl es jau iecerēto Parkwood biju iedevusi. Mēs tātad dzīvosim Northwood. Kamēr tika gatavoti īres papīri (mēneša maksa no iecerētajiem 585 dolāriem pakāpās uz 715), mums vēl bija uz banku jāaizskriet kādu tur kvīti pārtaisīt. Tikmēr papīri bija kārtībā. Bet, pirms nest mantas augšā (jo bija jau pēcpusdiena), mums vajadzēja vēl ātri "aizskriet" (ar milzu piekrauto busu) līdz PLU, kur par dažiem dolāriem (no 3 līdz 10 par gabalu) var nopirkt lietotas, bet universitātei vairs nevajdzīgas mēbeles. Tagad, kad skaidri zinājām, kāds ir dzīvoklis un ko esam dabūjuši no Keirēm, šis apmeklējums bija svarīgs, jo - priekšā brīdvienas un mums vajadzēja noķert PLU darbiniekus, kamēr viņi vēl nav beiguši darbdienu.

Rezultāts bija lielisks - par 56 dolāriem nopirkām: apaļu ēdamgaldu, 4 krēslus pie tā, rakstāmgaldu, 2 biroja krēslus, naktsgaldiņu, 2 interesantus mazgaldiņus uz ritenīšiem, žurnālu galdiņu, 2 atpūtas krēslus un 2 divvietīgus dīvāniņus (nav izvelkami) - kopā tātad 16 gabalus. Protams, nekas nav jauns, dīvāniņiem skats ne spožs, bet - kur tad mēs to visu liksim pēc 8 mēnešiem, ja tagad par lielu naudu pirksim? Vēlāk 2 reizes braucām, līdz visu atvedām. Stiepšana pa kāpnītēm uz 3.stāvu bija krietna, rezultāts - sajūta visiem trim, ka rokas uz pusi garākas izstiepušās un arī 2 saplēstas bikses. Bet laimīgi gan!

Kad visu kā nebūt dzīvoklī sakrāvām, pulkstenis bija jau ap sešiem un devāmies "busu nodot" atpakaļ uz Ņūkāsli un paņemt "savu" kadiljaku. Tad vēl dažos veikalos ieskrējām ko ēdamu nopirkt, mājās bijām krietni pēc deviņiem un vēl pāri pusnaktij paši laimīgi krāmējāmies.

Vēl gan par naudu - arī 715 dolāri vēl nav viss - par elektrību mums pašiem jāmaksā atsevišķi (nav ne jausmas, kāda būs summa), arī par televīziju, telefonu un internetu būs jāmaksā atsevišķi - patlaban izskatās, ka tie būs 102 dolāri mēnesī. Ja kopā iekļausimies 1000 dolāros par mēnesi, būs OK.

Kad pieslēgsim televīziju, telefonu un internetu mājās, vēl nezinām, jo pirms tam pašiem visas tās ierīces jāsagādā. Vienkāršu telefonu dabūjām no Keirēm, datoru nopirkām (par to atsevišķi būs), tagad vēl televizoru vajag. Jaunu pirkt dikti negribas (ap 200 dolāru, kur likt pēc tam, jo Latvijā neiet?), meklēsim lietotu. Šorīt uz universitāti braucot trāpījām vienā "garage sale" - kad mājas priekšā izpārdod nevajadzīgo mantību un par 3 dolāriem nopirkām radio-CD pleijeru (cerams, ka darbosies) un vienu galda lampu par 4 dolāriem. Lieliski būtu kādā tādā uz televizoru trāpīt, bet, kas zina - tās izpārdošanas jau tikai garām braucot var ieraudzīt.