Mūsu aģenti Pjallapā

Jau kādu laiciņu atpakaļ vajadzēja šo stāstiņu ielikt, bet visu laiku aizmirsās vai kā nu bija... Sākās viss pavisam prozaiski. Kādā no sākuma sarunām ar Alfu ieminējos, ka Voldemārs ir labs basketbolists uz ko Alfs man par lielu pārsteigumu atbildēja, ka viņš savukārt pazīst basketbola treneri, kurš ir latvietis un dzīvo mums tuvu! Indulis Muižnieks viņu saucot, iedeva telefonu - lai zvanu, ja gribu. Bet - kur īsti Indulis strādā, Alfs nezināja, tā kā universitātē, tā kā kur... Kad Gundaram apjautājos, viņš sacīja, ka nezinot gan tādu.

Tas bija no vienas puses. No otras - pamazām krājās info, ka ir skolas, kuras ir krietni labākas par Voldemāram tuvāko - Vašingtona vidusskolu. Un no mums tuvākajām vislabākā esot Pjallapas skola. Tieši tajās dienās tika publicēti kārtējie skolu reitingi. Vašingtona vidusskolai 3, Pjallapai - 7. Un tad man salikās kopā 2 lietas - Indulis taču dzīvojot Pjallapā. Saņēmos un pazvanīju, parunājāmies un vienojāmies par tikšanos. Kā jau iepriekš rakstīju - tikšanās bija manā maldīšanās dienā un beigās Indulis brauca mani meklēt, bet - bija vērts!

Izrādījās, ka Indulis patlaban gan strādā par basketbola treneri University of Washington (pie kuriem prasījos, bet kuri mani neuzņēma), bet viņa sieva Lisa (smaidu pie sevis - Gundars noteikti sacītu - Līze) (norvēģu izcelsmes, bet dzimusi Amerikā) Pjallapas skolā strādā jau gadus 20 - tā ir viņas pirmā un vienīgā darba vieta. Lisa ir peldēšanas trenere, vēl kaut kādas sportiskās lietas skolniekiem māca, bet - un tas bija galvenais - pazīst visus un zina vai visu par šo skolu un skolotājiem.

Satikāmies, Lisa mani pa skolu izvadāja (tas bija vēl pirms Voldemāra ierašanās) un es sapratu, ka ļoti gribu, lai Voldemārs mācās tieši šajā skolā. Tā ir liela (krietni pāri tūkstotim vidusskolēnu - te vidusskola ir 9.-12.klase), ar dažādiem novirzieniem un labiem skolotājiem, kas lieliski gatavo universitātēm. Arī sporta bāzes lieliskas (bet ceru, ka par to Voldemārs vairāk rakstīs). Nokārtoju visus ar skolas maiņu saistītos papīrus, mazliet panervozējām, gaidot ierēdņu spriedumu - ļaus vai neļaus Voldemāram tur mācīties, bet nu tas ir kārtībā.

Lisa ir mazliet mazāka auguma par mani, Indulis nav tāds zilonis, kā varētu basketbola treneri iedomāties - slaiks (jā, jā, ir kādu gabaliņu garāks par mani), abiem ar Lisu varētu būt mazliet mazāk par 40 gadiem. Satiku arī Induļa mammu Ausmu un brāli Jāni. Latviski vislabāk, protams, runā mamma. Neviens no viņiem Latvijā nav bijis (ja neskaita mammas aizbraukšanu). Arī Lisa nav bijusi Norvēģijā, es, protams, nenoturējos un sacīju, ka es gan esmu bijusi...

Muižnieku ģimenē aug 2 bērni - Alekss (7.klase) un Lindsija (4.klase) - forši bērneļi. Alekss stiepjas garumā līdzi tēvam un arī ņemoties ar basketbolu, bet ne dikti nopietni, Lindsija pļāpā bez apstājas, taču esot kārtīga un labs palīgs mammai. Sportiska un ļoti jauka ģimenīte, mājās sarunājas, protams, angliski, bet Alekss 2 vasaras esot bijis uz nometni latviešu bērniem Amerikā... Viņi piedāvāja sava veida "barteru" - Voldemārs, kad vajag un cik vajag var palikt pie viņiem starp stundām un treniņiem (mācīties, bumbu mētāt, jo Indulim, protams, ir grozs pie mājas un viņu māja nav tālu no skolas), bet par to Voldiņš ar viņu bērniem (vairāk Aleksu) latviešu valodā parunā. Redzēs kā ies, Voldemārs ar Aleksu vēl nav saticies - katram savas skriešanas, aizņemti puiši.