Havaju pērles un citi dārgbrīnumi

Kad nu mūsu vizīte Hard Rock Cafe laimīgi bija galā, cerību pilni (bet ar krietni patukšotu kredītkarti) posāmies uz viesnīcu, lai paspētu uz savu pirmo nupat nopirkto ekskursiju. Jā, jā, bezmaksas busiņš tūdaļ būšot klāt. Un pa ceļam uz viesnīcu mūs ievedīšot 20 minūšu bezmaksas ekskursijā firmā Maui Divers. Nu labi - laiks mums atļāva šādu sānsolīti. Kas zina, vai būtu turp devušies, ja zinātu, ar ko tas beigsies...

Protams, kā jau aušīgi tūristi, nebijām pat īsti saklausījuši ar ko šie nodarbojas (par brīvu taču!) un tālab maziņā zemūdenīte pie firmas durvīm trakoti jauka izskatījās. Bet viņu darbības veidu bildē var skaidri izlasīt. Bet nu jau atkāpties bija par vēlu - kopā ar pārējiem devāmies iekšā. Vispirms bija interesanta mini videolekcija par dziļjūras koraļiem.

Mēs vispār nezinājām, ka tādi ir. Tikai to, ka parastos gan nav vērts no ūdens laukā ķeksēt, jo viņi ir bāli un neizteiksmīgi, kad nedzīvi un bez ūdens. Bet šie! Pasaulē esot vairākas koraļu sugas, kas aug vairāk kā 1000 metru dziļumā un ir tik cieti un krāsaini, ka izmantojami juvelierizstrādājumiem. Nu jā, cenas pēc arī, jo ir ļoti reti sastopami, limitēti iegūstami un skaisti.

Tikai Havaī apkārtnē ir sastopami rozā, melnie un zelta krāsas koraļi. Pielieku bildītes ar rozā un melno izstrādājumu paraugiem. Bet mēs pēc materiāla noskatīšanās tikām iepazīstināti arī ar juvelierizstrādājumu tapšanas procesu (fotografēt nedrīkstēja).

Nekad iepriekš nebijām domājuši par to, kā top juvelieristrā-
dājumi, bet bija ļoti interesanti. Viņi pat savu rūpnīcas ēku daļēji kā "skatuvi" iekārtojuši: cilvēki aiz stikla sienas dara savu darbu, mēs ejam garām procesu secībā un skatāmies, kā tas viss top. Redzējām arī "trīsmiljonu istabu" - kurā glabājas un tiek skaitītas izejvielas: miniatūri dimantiņi, zelts, sudrabs, pērles un koraļu gabaliņi. Visi tie tiek skaitīti, šķiroti, grupēti priekš konkrētiem izstrādājumiem... Redzējām arī, kā to visu liek kopā.

Kā mēs sapratām, šī nav vienīgā juvelierrūpnīca, bet lielākā gan - bildē ir rūpnīcas ēka. Kad nu izstrādājumu tapšanas procesu bijām iepazinuši, nonācām lielā un plašā ... kur? ... Veikalā, protams! Un atkal jāsaka, kaut ko tādu es nebiju redzējusi: vitrīnas, kurās sagrupēti rozā koraļu izstrādājumi, tad tās ar melnajiem, tad ar zelta krāsas pērlēm, tad ar kafijas krāsas... Skaisti, gaumīgi, klasiski un ekstravaganti - visām gaumēm.

Bet mēs nemaz nezinājām, ka pērlēm ir krāsas! Likās, ka tās visas ir vienādas - bālas, bet izrādās, ka ne. Arī melnās redzējām. Tā kā apmeklētājus ekskursijā laiž nelielās un stingri uzraudzītās grupiņās (saprotu, jo milzīgām vērtībām garām gājām), tad veikalā ienākot izrādās, ka pārdevēju ir vairāk nekā pircēju. Izvairīties nav iespējams. Ko mēs gribētu apskatīt? Kam? Un kurā krāsā? Paši tai telpā noorientēties nevarētu, tad nu ņēmām vienu pārdevēju palīgā.

Viņa mums gan visvisādos pērļu un koraļu veidus izrādīja, gan arī šo - speciālo Havaī dārgumu - sirsniņu ar šifrēto sveicienu. Redzat paši: kamēr uz zelta sirsniņu skatās, glīti un viss, bet ēnā ieskatoties var redzēt, ka tur svarīgais vārdiņš Aloha ieslēpts. Asprātīgi un neprātīgi valdzinoši. No sērijas: tikai savējie sapratīs.

Šķiet vēl neesam rakstījuši, ka to speciālo puķi, ko havaī sievietes sprauž matos, sauc par plumēriju. Tā ir īpaša 2 iemeslu dēļ: gan jauki smaržo, gan nenovīst, jo ir ar tādām kā vaskainām stingrām ziedlapām (tā nav tā, ko saver krellēs!). Šī zieda formu šeit ekspluatē visur, protams, arī rotaslietās un arī jūs te to redzat.

Ar ko mums beidzās veikala apmeklējums? Pateikšu, bet vispirms drusku pagriezīsim laiku atpakaļ - līdz lidmašīnai. Turp lidojot, protams, šķirstījām lidsabiedrības žurnālu, kur ir šāda tāda info un daudz reklāmu. Tā nu iznāca, ka jau lidmašīnā rādīju Andrim kādas 2 rotaslietas, kas man ĻOTI patika. Bet tad vēl pat nezinot, ka nonāksim rūpnīcā. Labi, pietiks spīdzināt, beigās manā kredītkartē radās milzīgs trīsciparu caurums, bet toties maisiņā rindojās trīs skaistas kārbiņas ar kakla rotiņām: zelta pērle, melnā koraļļa gabaliņš un, protams, sirsnīgais aloha. Tagad man būs ko mazbērniem mantojumā nodot. Ko vīrieši? Palaikoja arī paši melno koraļļu zīmoggredzenus un drošināja mani, ka vajagot, vajagot man nopirkt, ja jau tik briesmīgi patīk... Patīk joprojām, bet internetbankā kartes pārskatu vēl vaļā neveru. Kaut kā negribas...