Ievads

Nezinu, kāpēc latviešu filologi šīm brīnišķīgajām salām devuši tik nepiedienīgu nosaukumu. Var jau būt, ka tāpēc, ka tālu un dārgi... Katrā ziņā no oriģināla latviskojot (nu, pēc "Īslandes" modes), sanāk Havaī-i salas.

Ja Orlando var redzēt cilvēka roku radītus brīnumus, tad uz šejieni jādodas dabas brīnumus skatīties (kas tīri labi ar civilizācijas labumiem sadzīvo).


Daba šeit ir unikāla vistiešākajā nozīmē: salas no tuvākajām citām visapkārt šķir ap 2000 jūdžu okeāna (kā teica viens no mūsu gidiem - Billijs no Samoa - divi gadi ko airēt). Tāpēc šeit ir unikālas augu un dzīvnieku sugas. Vienkārši sakot - salas ir Klusā okeāna vidū - aptuveni pusceļā starp Ameriku un Austrāliju (slīpi uz leju) un Āziju (slīpi uz augšpusi).


Klimats lielisks - patlaban ir "ziema" un virs 20 grādiem katru dienu, bet arī "vasarā" daudz virs 30 nav - stabili lielisks visu gadu. Vakaros ir mazliet vēsāks (vieglu jaciņu prasās). Tiesa gan, vējš (kaut silts), te ir ne pa jokam - bildē var redzēt, bet ir jau gan šim no kurienes ieskrieties.
Tieši vēja dēļ salas ir sērfotāju paradīze - kas par viļņiem! Vislabākie tie esot februārī, tad te pasaules līmeņa sacensības vienā laidā notiekot. Ūdens temperatūra arī visu gadu ir virs 20 grādiem (okeānā!).

Ja pieliekam statistisko informāciju, tad: ir 8 galvenās salas un vēl milzums citu (ap 1000) dažādu "mazulīšu". No ap 1,2 miljoniem iedzīvotāju ap 75% koncentrēti galvenajā salā Oahu un lielākā daļa no šiem - galvaspilsētā Honolulu un tās tūrisma daļā Vaikiki (mēs tur bijām apmetušies).

Pamatiedzīvotāji - havajieši - gan veido tikai aptuveni 10-15% no iedzīvotāju skaita, pārējo vairākums ir aziātu izcelsmes: viņi vairāk kā 100 gadu laikā iebraukuši kā darbaspēks. Es nekad vēl nebiju redzējusi tādu spoži melnmatainu cilvēku koncentrāciju, bet tā ir pavisam dabiska gan havajiešiem, gan aziātiem.

Attēlā redzamajai pārdevējai ir tipiski havaiski vaibsti. Kingi uz salām lidojot jau pēdējos 50 gadus un ir redzējuši, kā tās no "laukiem" pārvēršas par "lielpilsētu", arī jūs dažās urbānās bildītes varat apskatīt. Debesskrāpji praktiski visi ir viesnīcas, mēs arī dzīvojām 14. no kādiem 19 stāviem un mūsu viesnīca bija "zema". Patlaban tūrisms plaukst un zeļ galvenajā salā Oahu, bet mūsu redzētajā otrā - Havaī jeb Lielajā salā redzējām kā milzu viesnīcas stāv pamestas jeb tiek pārvērstas par dzīvokļiem un ofisiem: viņi patlaban nav modē. Jā, bizness un vēl jo vairāk "mode" ir nežēlīgi.

Tā kā salām ir vulkāniska izcelsme, tad ir arī kalni un tie, savukārt, ar savu spēju aizturēt lietus mākoņus, ir radījuši ārkārtīgi atšķirīgus klimatus dažādās vietās. Kā viņi paši lielās: klimatologi pasauli ir sadalījuši 14 klimatos, salās esot atrodami 12 no tiem. Mēs daļu redzējām. Droši vien, ka tālāk emuāru atkal pa dienām rakstīsim.


Īss vēstures pārskats. Tiek uzskatīts, ka pirmie iedzīvotāji salās ieradušies no Marķīza salām aptuveni pirms 1500 gadiem - airējot savas kanoe laivas un zvaigznes skatoties - un tā 2000 jūdzes, kamēr klāt gan. Traki cilvēki. Aptuveni pēc 500 gadiem arī bariņš kareivīgo Taiti iedzīvotāju atairējuši un veikuši savas "korekcijas". Uz šī dubultpamata tad arī Havaī saimniecība un kultūra veidojusies.


1778.gadā atburāja kapteinis Kuks un salas "atklāja" pa eiropiešu modei, sākotnēji tās nosaucot par Sendviča salām - savam draugam kapteinim Ērlam Sendvičam, ne sviestmaizei par godu. Pēc gada - sava nākamā salu apmeklējuma laikā Kuks Lielajā salā tika arī nogalināts (apēsts gan laikam tomēr ne). Bet tas stāsts ir pārāk garš - cilvēku lepnības un pārpratumu virkne, kas vienai pusei beidzās nelaimīgi. Tiesa, arī salinieki par savu "atklāšanu" dārgi samaksāja: izrādījās, ka viņu imūnsistēma ir visai atšķirīga no mūsējās, un tuvāko gadu desmitu laikā iedzīvotāju skaits slimību dēļ kritiski samazinājās.

Slavenākais no Havaī karaļiem bijis Kohala Kamehameha, kurš sācis kā Lielās salas karalis, bet 1810.gadā pirmo reizi visas 8 lielās un pārējās mazās salas apvienojis vienotā karalistē (ne jau ar skaistiem vārdiem, protams). Pirmie misionāri salā ieradās tikai 1820.gadā, kad pie varas bija Kamehamehas dēls Liholiho ar daudz "mīkstākiem" uzskatiem. Un sākot ar šo laiku salas sāka veidoties par jūrnieku, tirgotāju un vaļu mednieku centru.

Pamazām auga ienācēju ietekme - jo Havaī pamatiedzīvotāji ir neticami laipni un smaidīgi cilvēki. 1898.gadā amerikāņu tirgotāju un lauksaimnieku ietekme jau bija tik liela, ka salas kļuva par ASV teritoriju (vēl ne par štatu). Attīstoties saimniecībai un joprojām turpinoties pamatiedzīvotāju izmiršanai no slimībām, sākās viesstrādnieku ievešana.

1959.gadā Havaī kļuva par ASV piecdesmito štatu, bet viņu karogā dominē britāniskie elementi. Kā tā? Viņu pēdējai karalienei bijušas ļoti labas attiecības ar Lielbritāniju un viņa apsolījusi iekļaut karogā.
Jā, ir jau dzirdēts, ka ASV štati ir dažādi, bet šis nu noteikti ir vis "neamerikāniskākais" - ļoti daudzu savdabīgu kultūru sajaukums, un amerikāniskā tur joprojām noteikti nav dominējošā. Interesanti. Jā, aug tur viss kas: ananāsi, banāni, kafija un arī noni. Mūsu prieks, ieraugot ar augļiem pilnos noni kokus šur un tur, bija liels. Kā bez īpaša akcenta teica mūsu supergids Billijs (gan jau par viņu būs kādā citā stāstā), tas esot auglis, ko Polinēzijā lietojot visām vajadzībām - nu taisni tā, kā Tahitian Noni reklāmā. No mūsu ap 20 cilvēku grupiņas mēs un vēl viens pāris no Ņujorkas zināja, kas ir noni.