Var jau būt, ka tā arī būtu bijis, taču ceļojumu (lidmašīnas biļetes un viesnīcu) es meklēju un arī nopirku ar firmas Expedia starpniecību. Izdrukājot pasūtījumu redzēju, ka mums ir pa vienam "vaučeram" uz "orientējošām brokastīm", bet lielu uzmanību tam nepievērsu.Kad no apkārtējiem aizvien pārliecinošāk dzirdējām, ka Havaī viss ir dārgs (kādai PLU darbiniecei mamma, uz turieni dodoties, pat jēlas olas no šejienes vedot līdzī), sākām domāt par ēšanas lietām, jo negribas jau milzu naudu tam vien izdot. Amerikā viesnīcās brokastis parasti netiek iekļautas numura cenā, tālab mēs bijām izvēlējušies numuru ar minivirtuvīti, lai paši varam ēdienu gatavot un arī savas ceļa somas krietni piekrāvām ar pārtiku (nu ja, peldkostīmi jau daudz vietas neaizņem), tāpēc mums arī izdevās tas svara noteikumu pārkāpums - 5 dienas 3 ēdelīgiem ļautiņiem nav nekāds joks...
Tiesa gan, Mērfijs par mums ir nomodā vienmēr. Reģistrējoties viesnīcā, kopā ar atslēgām saņēmām arī pilnu komplektu ar bezmaksas brokastu taloniem! Protams, bijām priecīgi un nejautājām, kāpēc tāda labvēlība. Ekspedias brokastis mums bija noteiktas pirmajā rītā pēc ierašanās uz kādiem 9iem, viesnīcas brokastis pieejamas no 6 līdz 11. Ko šādā situācijā dara praktiskais latvietis? Protams, uzceļas agrāk no rīta, lai būtu spējīgs notiesāt abas! 
Saņēmāmies un tā arī izdarījām - nepilnu stundu pēc viesnīcas brokastīm kāpām Expedias atsūtītajā bezmaksas busiņā, ar domu, ka to, ko viņi tur stāstīs, gan jau pārcietīsim, galvenais, ka ēst dod.
Bet sanāca otrādi. Tā ēšana diezkāda nebija vis, bet tas runājais gabals mūs apbūra un rezultātā visas mūsu Havaī dienas tika aizplānotas "no augšas līdz apakšai". Bet mēģināšu visu kaut cik pēc kārtas.
Vispirms jau - pie ieejas beidzot tikām pie tipiskajām ziedu krellēm, tiesa gan - mākslīgajām un uz īsu brīdi: mums tās uzkāra kaklā, nofotografēja, tad krelles atņēma un bildes piedāvāja nopirkt par 20 dolāriem. Paldies, Andris arī paspēja kaut ko nobildēt. Drusku tā kā interesanti, bet drusku bijām arī vīlušies, jau otro dienu redzot, ka visapkārt staigā smaidoši ar tām apkārušies cilvēki, bet mums nekā...
Brokastu vieta vien bija ko vērta: Hard Rock Cafe, kur gar sienām visādīga roka simbolika un slavenību atribūti bija sakarināti, virs bāra dižojās Elvismobīlis un pat uz tualeti mierīgi aiziet nevarēja - pat turpceļā man vajadzēja "ar Elvisu" nofotografēties. Nebiju tā iekārtotā vietā bijusi. Izrādās, Elviss ir mīlējis uzturēties Havaī, kādā no braucieniem redzējām arī māju, ko viņš speciāli uzbūvējis...
Iespējams, ka mēs arī paši, ja vien būtu kārtīgi internetā parakājušies, būtu šo to apskatīšanas vērtu atraduši, bet "brokastu" laikā Ekspedias pārstāve mums izdalīja gan materiālu lapiņas, gan ļoti labi pastāstīja par iespējām (paskaidrojot arī, kas kam varētu patikt vai nepatikt, kuru no it kā līdzīgiem piedāvājumiem izvēlēties).
Mēs rātni sēdējām un pamazām vilkām interešu ķeksīšus katrs savās lapiņās. Nu, piemēram, vai jums būtu lieli iebildumi 1 stundas laikā salu apskatīt no gaisa ar helikopteru, kurš var tikt pat tur, kur ceļu nav? Vai papeldēt kopā ar delfīniem un iemācīties pašiem dažus trikus no tiem, ko Orlando Jūras pasaulē redzējām. Vai aizbraukt pavērot vaļus? Vai ar minizemūdenīti doties aplūkot okeāna dibenu. Vai dzelzs būrī tikt ielaistam okeānā starp haizivīm. Vai varbūt snorkelēt vai paņemt sērfošanas mācībstundu. Vai vakariņot uz kuģa, aplūkojot Oahu no okeāna puses: tradicionālie vietējie ēdieni, vietējās mūzikas un deju pavadībā. Bet varbūt vienkārši pavadīt dienu Akvaparkā? Jeb doties ekskursijā uz Doles plantācijām (apskatieties: vairums ananāsu arī Latvijas lielveikalos ir no šīs Havaī firmas!)... Te īsi pieminu tikai tās lietas, bez kurām, skumji nopūšoties, izlēmām iztikt, jo visu jau nevar paspēt...
Esam ļoti apmierināti, ka bijām uz tām brokastīm. Par to, kurp devāmies un ko redzējām, rakstīsim atsevišķos stāstus, bet visiem kopējs labums bija, ka katru rītu noteiktā laikā pie viesnīcas piebrauca lielāks vai mazāks kondicionēts busiņš, kurš tāpat līdz slieksnim mūs vakarā nogādāja atpakaļ. Superlaipnie šoferīši un šoferītes pildīja arī gidu lomu. Bez Expedias mēs noteikti nebūtu redzējuši tik daudz. Un, nopērkot šīs ekskursijas, protams, atkrita pat doma par auto īrēšanu un kopā ar to arī problēmas ar pārpildītām maksas stāvvietām un maldīšanās svešos ceļos.
Mūsu viesnīcas īpašniekiem mūsu lēmums arī noteikti ļoti patika, jo vairākus rītus busiņš mūs gaidīja tik agri, ka nevarējām brīvbrokastīs aiziet... Kad saskaitījām, cik talonu paliek neizlietoti, bijām izplānojuši spožu "atriebības plānu" - izlēmām, ka savā pēdējā dienā, kad Expedia mūs nekur vairs neveda, iesim brokastīs divreiz. Tiesa, atkal iejaucās Mērfijs un uzsūtija mums ar Voldemāru karstuma dūrienu, tālab knapi un tikai pēdējā brīdī vispār līdz restorānam aizvilkāmies un arī tad nekas negaršoja... Bet nekas, nu jau esam atkopušies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru