Štruntiņstāstiņš

Nu jau mūsu Portlandes ceļojuma stāsti tuvojas beigām, vēl tikai daži jauki sīkumiņi un dažas bildes palikušas, ko gribam publiskot - lai jums arī prieks. Iebraucot piekrastes tūristu miestiņā Netartā, vēl okeānu neieraudzījušai man tā vien gribējās iesaukties: "apstājamies!" Tik jauks bija mazveikaliņš krustojumā.
Kad pārsimt metru tālāk novietojām auto stāvvietā, es pierunāju Andri doties atpakaļ un mazliet pafotografēt. Tā arī izdarījām. Pirmajā bildē ir tāds kā bodītes kopskats, otrajā - Andrim par prieku - kokvāvere, jo īstās, kaut Andrim ļoti ļoti patīk, fotoaparāta objektīvam neko daudz vairāk par asti nerāda. Šī bija rātna.
Gan veikaliņa ārpusē, gan iekšpusē novietoto varēja pētīt un pētīt, bet kurš un ko tur pērk, to gan nesapratu. Visvisādi dīvaini priekšmeti, pie tam ar vidēji biezu putekļu un netīrumu kārtu klāti (tā arī nesapratu, vai tie tādi veikaliņā nonākuši, vai te stāvēdami kļuvuši). Bet apskatīt bija jauki, arī ar pārdevēju/saimnieci varēja mazliet papļāpāt. Tas drīzāk dzīvesveids, nevis bizness. Cik sapratu, vasarā visam šim jūklim pa vidu saldējumu un atspirdzinājumus tirgo.
Jaukais lāčuks gan ir darbā - mazviesnīciņas durvis sargā. Taču arī tas bija tik labs, ka atļāva nofoto-
grafēties. Vispār jau Netartai "normālas dzīves" laikam nemaz nav - viss pakārtots piekrastei un tās apbrīnotājiem: viesnīciņas, viesu namiņi, izīrējamas mājiņas un istabiņas. Un kaut kur iespiedušies arī saimnieki. Tāds bija mūsu iespaids oktobra beigu svētdienā. Kā varat spriest no iepriekšējos stāstos redzamā suņu daudzuma (un ne visi tika sabildēti, vēl mazāks skaits izpelnījās godu tikt mūsu emuārā), tad arī šajā, absolūtajā nesezonā, pludmalē cilvēku bija daudz.
Netartai pašai tik vien tā goda trāpījies, kā okeāna krastā būt. Tieši no miestiņa nekādi dižie skati nepaveras - vien tālumā, Oušensaidas (Oceanside) virzienā. Netarta ir laba vieta auto novietošanai, lai dotos mūsu jau aprakstītajā divstundu gājienā pa krastu. Bet viesnīciņu ir daudz un par klientu simpātijām tās laikam cīnās kā māk. Mēs klīdām starp mājiņām un tīksminājāmies kā mazi bērni: pie vienas tas, pie otras šitas...
Kamēr jūs par koka pelikānu tīksminaties, varu pastāstīt, ka mēs arī īsto redzējām. Pēkšņi un nez no kurienes tas piekrastē uzradās un kādu metru virs ūdens līmeņa lidoja gar krastu. Lai nu kā, par graciozu viņa lidojumu nekādi nenosauksi, bet skats bija tik dīvains, ka fotoaparātam garām paskrēja. Māris pēc tam paskaidroja, ka pelikāni klusākās vietās vai vismaz klusākos brīžos te neesot nekāds retums.
Kāpēc tik parasts putns kā kaija jāfotografē? Es jau arī sākumā nesapratu. Bet bija tā: ja Latvijā Andris ne reizi vien ir par putnu vērotājiem vīpsnājis, tad šeit viņš ne vien aktīviem vāveru vērotājiem un fotografētājiem pieskaitāms, bet arī putnu vērotājiem. Labu brīdi viņš no mums atpalika un atskatoties mēs arī apmēram to pašu skatu redzējām - viņš tā kā kaiju fotografē!
Atgriežoties pie mums viņš pilnā nopietnībā paskaidroja, ka gribējis redzēt, kā tad kaija no virsū nākošā viļņa izmuks: bēgs vai noslīks. Un tīri sašutis teica, ka kaija esot rīkojusies negodīgi: nav izmantojusi nevienu no viņa iecerētajiem scenārijiem, bet - vienkārši pacēlusi kājas un laidusies peldus!
Nu jā, atceroties, kā Andrim pašam gāja sacensībā ar viļņiem, viņu var saprast. Nu tad lai ir vēl viena kaiju bilde - Andrim un jums par prieku.
Šodien ar Dvaitu pļāpājot, pajautāju, kuras ir viņa un Lī iecienītākās atpūtas vietas. Un liels bija mūsu abu patīkamais pārsteigums, kad izrādījās, ka Oušensaida ir vistuvākā no tām. Tad varējām abi iespaidiem apmainīties - ir gan tā Amerika maza!
Tā jau ir, ka bildēs reizēm lielais izskatās pasīks un no kaut kā pavisam neievērojama var lielu mākslu uztaisīt. Un īsto no neīstā atšķirt arī nav viegli. Tāpēc ielieku bildi, kas skaidri rāda, ka iepriekš jau redzētā jūras zvaigzne nav vis tamborējums uz mana džempera, bet gan mūsu svētdienas atradums!
Pēdējā šoreiz lai ir "šausmu bilde". Cik nu esam Amerikā braukājuši, uz ielām bedru nav nemaz - šoferītim nav izmisīgi ceļa segums jāvēro. Bet tad, kad izbrauc kalnos un ceļi kļūs šaurāki, acis vaļā turēt nav par skādi - šur tur šādus izskalojumus esam redzējuši. Es diez ko nebūtu gribējusi būt pie stūres un šajā vietā ar pretī braucošu auto mainīties...