Chemistry

Tātad, mūsu angliski nerunājošajiem lasītājiem - Chemistry ir ķīmija. Tas, protams, mācību priekšmets skolā.

Šeit ķīmiju māca savādāk nekā Latvijā (vismaz man) tika mācīts. Latvijā ķīmija izpaužas tā: skolotāja tikai uzdod izlasīt to un to nodaļu, iemācīties, kas pie velna (atvainojos) ir bāzes, un vēl dažas formulas, tad stundā arī to visu atprasa. Likumus, protams, ir jāzin precīzi vārds vārdā no grāmatas. Tad ir pāris laboratorijas darbi gadā, kas izpaužas tā, ka jāsajauc divas no trīs vielām, un jāuzraksta, kas notiek, pēc tam pierakstot arī pāris esejas par to, kāpēc tā notika.

Amerikā tas notiek savādāk: manam ķīmijas skolotājam ir gan tā tik ļoti retā prasme nerunāt monotoni no grāmatas, kā arī viņam ir pat humora izjūta!! Kā piemēru humora izjūtai varētu minēt to, ka mums reiz tika iedota krustvārdu mīkla, kurā atbildes, protams, bija ķīmisko elementu nosaukumi, bet jautājumi bija uzrakstīti diezgan "interesantā" veidā. Viens no jautājumiem (nu, nav jau īsti jautājums, angliski statement saucas) bija: A funny prisoner.
Kāds ķīmiskais elements ir saistīts ar šo izteicienu? Atbilde ir Si, kas angliski ir Silicon. Kā tas saistās ar "A funny prisoner"? Pavisam vienkārši, otrs veids kā pateikt "funny" ir "silly" un otrs veids, kā pateikt "prisoner" ir "con", tātad kopā sanāk Silly Con, ko pasakot tas izklausās gandrīz kā Silicon (Si), kas arī bija atbilde. Un tāda tipa jautājumu bija 35, ja nemaldos.

Stundās mēs parasti ar skolotāja palīdzību aizpildām lapiņas, kuras mums pēc tam būs jāparlasa, lai kaut ko iemācītos kādam testam. Ļoti pareiza pieeja, man nav jāpārlasa 6 lpp. grāmatā, par ko pēc tam būs uz 3 konkrētiem jautājumiem jāatbild. Tā vietā mēs aizpildām kopsavilkumu, kas parasti ir uz vienas vai divām A4 lapām.

Mājasdarbi, protams, ir, bet arī tos mums izdala, uzdrukātus uz lapām, tāpēc nav īsti nekādas vajadzības mājās vērt vaļā grāmatu, ja nu tiešām negadās nekas specifisks. Ja stundā klausās, ko skolotājs runā, tad jau viss šķiet pavisam viegli, es tagad beidzot sāku saprast ķīmiju. Latvijā man bija starp 6 un 7, bet es gandrīz neko nesapratu, un ķīmiju vienkārši ienīdu, visticamāk, arī dēļ novecojušā mācīšanas stila. Nu nelasīs mūsdienās neviens vairāk desmit lapas no grāmatas kā mājasdarbu (izņēmums, protams, ir mūsu mīļie "zubrīši", bet tos es īsti nesaprotu pēc būtības, par to es kādreiz pafilozofēšu emuārā), un mācīšanās no grāmatas arī nekur neder, tas ir nelietderīgi. Šeit patiešām gandrīz visu var iemācīties stundu laikā, ja tikai klausās. Ja kaut ko nesaproti, vienkārši paprasi skolotājam, un viņš visu arī normāli paskaidros, vai, ja nav vēlēšanās jautāt, var mājās atvērt grāmatu, un izlasīt par vajadzīgo lietu, jo grāmata (priekš ķīmijas)ir laba. Reizēm arī skatāmies mazus video par kādu tēmu.

Vispārībā ķīmija ir samērā interesanta, laboratorijas darbu te ir krietni vairāk, un tie ir dažādāki, esam gan jaukuši kopā vielas, gan ar spektroskopiem strādājuši, gan atomu modeļus likuši no mazem apaļiem dranķīšiem un bumbiņām, kas, attiecīgi, apzīmēja protonus/neitronus (katram sava krāsa)un elektronus.

Uzskatu, ka ķīmijas pasniegšana šeit ir pavisam citā līmenī kā Latvijā, skolotājs pasniedz daudz labāk, ir vairāk iesaistīts pašā mācīšanās procesā, kā arī tas, ka ir krietni vairāk laboratorijas darbu, ir pluss.

Tas arī sonedēļ viss. Nākamnedēļ par - nav ne jausmas ko.