Trakā piektdiena

Apzinīgākos emuāra lasītājus Voldemārs smieklīgi konspektīvā formā jau īsi iepazīstināja ar ceturtdienas un piektdienas notikumiem. Es tagad varu papildināt un paskaidrot šo to.

Un ir jau tā, kā Liena komentārā rakstīja: patiešām interesanti šejienes svētkus un parašas iepazīt. Helovīnos vairāk bijām pasīvi skatītāji: redzējām gan ķirbjus, gan tērpus un citus atribūtus, bet kaimiņu bērni pie mums saldumus prasīt tomēr neatnāca (mēs bijām gatavi!), paši arī nekādu īpašu parādi vai ko tādu savā tuvumā neatradām.

Esam gan iepazinuši tradicionālo ķirbja pīrāgu (kūka īsti tā nav) un vēl šo to garšīgu no ķirbju biezeņa pagatavojamu: gan nogaršojot, gan pašiem gatavot pamēģinot. Labs! Šeit to parasti gatavo vai var nopirkt līdz jaunajam gadam, bet mēs esam nelielus biezeņa krājumus izveidojuši, lai savus viesus arī vēlāk varam pacienāt.

Pateicības diena mums šoreiz sakrita ar Viļņa 60.dzimšanas dienu: ceturtdienas vakarā bijām ielūgti (Voldemārs pats atteicās doties līdzi) uz "apvienoto pasākumu". Amerikā šie ir vieni no galvenajiem ģimenes svētkiem un, kā vakara gaitā mums pastāstīja, tieši Pateicības diena ir bijusi pati pirmā brīvā (svētku, svinamā) diena Amerikā: gan pirms Neatkarības dienas, gan visām citām. Tātad: svarīga diena un te jau pāris dienas iepriekš TV rādīja milzīgos cilvēku pūļus lidostās un citos tranzīta centros, jo visi cenšas to sagaidīt kuplā ģimenes pulkā. Cilvēki tika lūgti gan visur doties ar laika rezervi, gan brīdināti par iespējamajiem sastrēgumiem uz ceļiem (sevišķi, kalnu pārejās), gan aicināti braukt prātīgi un ar pastiprinātām policijas patruļām biedināti...

Mūsu ceturtdienas vakara kompānija bija latviska: Vilnis ar sievu Zigrīdu, Gundars un Valda, Andrejs gan viens pats, jo viņa kundze bija apslimusi. Zigrīda ir laba pavāre un lutināja mūs gan ar tradicionālajiem Pateicības dienas ēdieniem: supergaršīgu milzu tītaru, neiztrūkstošo kartupeļu biezputru, ķirbju pīrāgu, dzērveņu "ievārījumželeju"..., gan ar latviskiem skābajiem kāpostiem un pašas ceptu kūku... (Voldemāram bija taisnība par to pārēšanos). Omulīgās un interesantās sarunās vakars aizritēja ātri: bijām lūgti uz puspieciem, bet mājās atgriezāmies īsi pirms pusnakts.

Un pirmā doma bija: nemaz neiet gulēt, bet tūliņ mesties iekšā "trakajā" jeb kā paši amerikāņi saka "melnajā piektdienā". Kas tas ir? Oficiāli brīva ir ceturtdiena, bet vairums organizāciju nestrādā arī piektdienā, tālab tā šeit ir kļuvusi par pirmo iepirkšanās dienu Ziemassvētkiem gatavojoties. Un tirgotāji ņemas kā traki: veikalos uz šo nedēļas nogali, vai tieši uz piektdienu vai pat tikai uz dažām konkrētām stundām tiek izsludinātas atlaides: sākot ar vienkārši neticami zemām cenām dažām preču grupām, beidzot ar atlaidēm visam konkrētajā veikalā nopērkamajam... Un daļa veikalu tiek vērti vaļā tieši pusnaktī. Tā, piemēram, Walmartā vistrakākās atlaides pārdesmit precēm bija tieši no pusnakts līdz sešiem rītā. Ja gribi, skrien vai pa tiešo no viesību galda...

Bet nu labi, Walmarta piedāvājumā šoreiz nekā mums dikti interesanta nebija. Jau kādu laiku mūsu interesi bija piesaistījusi stundas braucienā esošie rūpnīcu veikali (factory outlets) Centrālijā (pilsētiņas nosaukums). Kas tas par "zvēru"? Es biju dzirdējusi, ka vietumis Eiropā arī kaut kas tāds ir, bet tagad zinu, ka stundas braucienā no mums (tiesa, uz dažādām pusēm) atrodas 3 (!) šādas koncentrētas iepirkšanās vietas.

Kā tas izskatās? Varat redzēt bildītē: abās pusēs 5tajam starpštatu ceļam 8 milzu ēkās izvietoti vairāki desmiti veikalu, kuros par ļoti zemām cenām tiek pārdota noteiktu ražotāju produkcija. Kāpēc cenas zemas? Gan tāpēc, ka ražotājs var darīt kā grib, gan tāpēc, ka tur mēdz izpārdot krājumus, pagājušās sezonas modeļus un tamlīdzīgi. Reizēm arī šo to no jaunumiem atrāda un tieši "virsū nākošās" sezonas preces piedāvā (šoreiz ļoti izteikts bija Ziemassvētku trauku, dekoru un citu tematisku sīkumu piedāvājums par superīgām cenām). Ja ir interese, bildītē var arī redzēt, kādu firmu tirgotavas tur ir.

Mūsu izvēle šoreiz krita uz Centrāliju tādēļ, ka tur atrodas Voldemāra kārotais Quicksilver veikals: stilīgs apģērbs un aksesuāri jauniešiem (Latvijā vājprātīgi dārgs) un viņam šo to no ziemīgākiem (un, kā izrādījās, vasarīgākiem arī) apģērba gabaliem vajadzēja.

No Zigrīdas saņēmu avīzīti ar Centrālijas outletu (nezinu, kā lai īsi latviski nosaucu, tāpēc palieku pie šī vārda) piedāvājumiem melnajai piektdienai un arī dažus atlaižu kuponus. Izpētījām to un izrādījās, ka dažus veikalus arī tur patiešām atver pusnaktī, dažus sešos no rīta (arī mūs interesējošo Nike). Vēl trakāk, dažos tās super atlaides tiešām ir tikai līdz, piemēram sešiem rītā, Nike drusku žēlīgāks: līdz 11iem. Bet kā Quicksilvers? Nav ne vārda. Mājas lapā arī uzskaitīti daži outleti, ko ver vaļā agri, bet nebūt ne visi. Parastais darba laiks sākas deviņos... Tad cikos mums tur vajadzētu būt?

Tā kā naktis pie mums patlaban ir ar salu, sapratām, ka, ja pusnaktī aizbrauksim un dažus veikalus apskatīsim, tad mašīnā gulēt, gaidot, kad pārējie (un ja nu tikai deviņos!) vērsies vaļā netaisāmies - tik liela tā vajadzība tomēr nebija. Uzlikām modinātāju uz pussešiem - lai pabrokastotu un ap 7iem būtu tur, apskatītos jau atvērtos un tad jau arī 9 būtu drīz klāt. Bet jāpaspēj vēl līdz 11iem Nike ieprikties...

Tā arī izdarījām un ap septiņiem no rīta bijām klāt. Kaut Centrālijai jau iepriekš bijām cauri izskrējuši, labo ceļazīmi ievērojām tikai tagad un pievienojam kolekcijai. Te skaidri redzams, kas ir Centrālijas galvenā "tūristu" atrakcija. Bet septiņos no rīta tur vēl bija patīkami tukšs un VISI veikali jau atvērti! Mēs to lietu ņēmām nopietni un tikai ap trijiem pēcpusdienā beidzot sēdāmies pelēcītī, lai dotos mājup.

Tagad gan stāvvietās brīvu vietu tikpat kā nebija un arī 5.ceļa virziens "uz Centrāliju" visai noslogots. Protams, gan jau cilvēki brauca arī uz citiem veikaliem (jo trakās atlaides ir VISOS). Izrādās, ka arī nosaukums "melnā" šai piektdienai dots tieši milzīgo ļaužu pūļu un auto sastrēgumu dēļ.

Ko nopirkām? Negribu jūs pārmēru ar cenām tracināt, tāpēc mēģināšu vienkāršot un apkopot tikai galveno: Voldemārs tika pie 4 kārotā Quicksilvera gabaliem par kādiem 90 dolāriem, mana "laimīgā vieta" bija Nike veikals, kur par 2 pāriem apavu un kādiem 5 apģērba gabaliem samaksāju pat mazāk, Andris tika pie melnām džinām (16 dolāri), glītām kurpēm, jostas, somas... par kādiem 80 dolāriem - visi slavenu firmu darinājumi. Vēl bija pa kādam apģērba vai kā cita gabalam kaut kur citur, bet sagrēkojām arī "virtuves jomā" - tur ir TĀDI trauku un visu citu lietu veikali, ka kādus 100 dolārus iztērējām: 2 lieliskas panna, silikona veidnes un citas sīklietiņas, ko domājam ņemt līdzi, kad atgriezīsimies Latvijā. Nu jā, lai man nebūtu auksti, tiku pie pūkainas jaciņas par 29 dolāriem! Daudz bija drēbju, kurām parastā cena ir starp 20 un 40 dolāriem, atlaide šodien 50%. Bet bija arī 1,99, 4,99, 9,99 un līdzīgas cenas. Grūti mums būs, kad Latvijas "izpārdošanās" atgriezīsimies...