Tīklveida struktūras

Otrdienas vakarā biju uz kārtējo Biznesa skolas organizēto vieslekciju. Iepriekš viesis bija viens no Boeinga stratēģskajiem vadītājiem, šoreiz - Group Health prezidents Skots Ārmstrongs. Un atkal - spoža personība, lielisks stāstītājs - klausīties bija ļoti interesanti. Bet ne par viņu pašu šoreiz stāsts, bet gan par viņa pārstāvēto organizāciju, ko atļāvos tīklveida struktūrai pielīdzināt.

Group Health ir bezpeļņas kooperatīva organizācija, kas apvieno ap 600 tūkstošiem biedru/klientu, nodarbina ap 10 tūkstošiem darbinieku, ir aptuveni 3.lielākais nodokļu maksātājs štatā ar apgrozījumu ap 2,7 miljardiem dolāru gadā. Uzminiet nu, ar ko viņi nodarbojas?

Nu jā, vēl tālāk spēlēt paslēpes nebūtu godīgi, jo daļa jau iztulkoja svarīgo vārdu no nosaukuma - "veselība". Un pareizi ir, par to arī būs stāsts - par manuprāt ļoti interesantu tīklveida struktūru veselības nozarē.

Mēs zinām, kas ir slimība un kas veselība, kas ārsts, slimnīca un pamazām arī - kas ir veselības apdrošināšana. Vēl labāk - kā tās lietas Latvijā notiek vai nenotiek. Tiesa, arī ASV neiet viegli, dusmīgo, nelaimīgo un apvainoto ir pietiekami, valdības arī mokās šā un tā, statistika rādot, ka ap 600 tūkstošiem Vašingtona štata iedzīvotāju nav vispār nekādas veselības apdrošināšanas polises - tā teikt, cer mūžīgi veseli būt.

Protams, arī šeit var katrs sev dakterīti izvēlēties un arī pie veselības apdrošināšanas polises var tikt gan caur darba devēju, gan pērkot to privāti - sev vai ģimenei. Bet viena lieta jeb tieši Health Group (tālāk HG) biznesa modelis ir interesants. Tāpēc par to mazliet pastāstīšu - šo to lekcijā uzzināju, šo to no interneta...

Kā jau bezpeļņas kooperatīvai organizācijai pienākas, tās vadībā ir biedru izvēlēti pārstāvji (Latvijā mēs teiktu: padome) un tās mērķis ir pēc iespējas labākas veselības aprūpes nodrošināšana saviem biedriem, nevis peļņas gūšana. Šādu organizāciju ASV neesot daudz. Otrs interesantais moments - šī organizācija gan pārdod apdrošināšanas polises, gan arī nodrošina aprūpi - tai ir savi ārsti, medicīnas centri un slimnīcas...

Pirmajā brīdī es nodomāju - kā tad tā var, strādāt "abās frontēs", bet tālāk klausoties un apdomājot, man šī ideja likās patiesi laba. Un tātad, kādas ir "parastās" veselības apdrošināšanas problēmas: klients grib vislabāko aprūpi, apdrošinātājs - maksāt pēc iespējas mazāk, dakterīši - par veikto darbu saņemt pēc iespējas vairāk - lai gan algām sanāk, gan aparatūrai, gan jaunākās info apguvei... Gandrīz no sērijas - kurš kuru vairāk apšmauks.

Te tā lieta ir visa vienās rokās. Protams, ne jau uzreiz šī organizācija tik milzonīga izveidota. Jā, šobrīd tā ir vienīgā šāda veida kompleksa pakalpojuma piedāvātāja štatā, taču ari viņiem ir gājis visādi kopš dibināšanas tālajā 1947.gadā. Bet par vēsturi šoreiz nē.

Vēl nepateicu par Skota izglītību. Te Amerikā ir tāda interesanta lieta, ka, protams, ir medicīnas augstskolas, bet biznesa skolās (arī mūsējā) MBA grādu var iegūt ar speciāliāciju medicīnas administrēšanā. Tieši tāds ir Skotam un arī MBA grupā ar kuru kopā eju uz dažām lekcijām ir pulciņš studentu, kuri šo specializāciju izvēlējušies.

Un, iespējams, visai loģiski ir, ka šādas organizācijas vadītājs ir cilvēks ar biznesa izglītību, jo nauda ir jāskaita. Tā ir apdrošināšanas specifika, ka polise ir samērā dārga un uz vienu gadu. Ja klientam kaut kas nepatiks, viņš aizies uz citu kompāniju. Jāceļ kvalitāte! - teiksim. Jā, jā, bet - neceļot polišu cenas, vai ne? Un ārsti arī grib gan algas, gan aparatūru, gan informāciju un darba apstākļus.

Kā viņi to dabū kopā? Atbilde ir: stratēģiski! Izpratne, loģika un aprēķini ir tās trīs galvenās lietas, komplektā ar IT iespēju izmantošanu.

Pamatpieeja pavisam pragmatiska: visdārgāk viņiem izmaksājot cilvēks slimnīcā. Tātad - jāliek akcents uz ērtu, labu, patīkamu klienta ikdienas aprūpi - lai viņš regulāri grieztos pie ģimenes ārsta un pēc iespējas retāk (vai arī otrāli - bez liekas laika stiepšanas) nonāktu slimnīcā. Speciālisti "neņem naudu nost" ģimenes ārstiem, viņi kopā strādā. Loģiski.

Un kā jums patīk pie daktera rindā sēdēt? Sevišķi tad, ja ir "vienkāršais gadījums" vai kādas specifiskas zāles vienkārši beigušās un "jāpagarina". Viņi to lietu risina ar IT palīdzību: 1) ir 24/7 pieejamas (24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā) medicīniskās konsultācijas pa telefonu vienkāršajiem gadījumiem (un visu fiksē sistēma, jo konsultanti un apdrošinātāji strādā kopā, nevis viens pret otru). 2) vizīti var pieteikt/atteikt internetā, īsi norādot arī savu vajadzību/problēmu. 3) Amerikas specifika ir milzīgais bezrecepšu medikamentu daudzums visos lielveikalos, taču arī recepšu medikamentu lietu šie ir atrisinājuši vienkārši - ja tas ir regulāri lietojams daktera izrakstīts medikaments, pacients to var pasūtīt internetā vai pa telefonu un tas viņam bez piegādes maksas tiek nosūtīts. Par pašām zālēm maksā kā jau internetā vai telefonpirkumā. 4) tas par ko Latvijā tā kā runā - pacientu slimības vēstures elektroniski - viņiem jau strādā. Labumi: a)ārsts redz visu pacienta vēsturi, grāmatiņa nevar pazust, b) katrs cilvēks pats internetā tiek klāt pie savas vēstures un analīžu rezultātiem (pie tam - ar paskaidrojumiem "cilvēku valodā" arī), gan izmeklējumu rezultāti, gan diagnozes, gan izrakstītās zāles - viss redzams. Skots stāstīja, ka viņa paša meitai, kas sportojot tikusi pie traumas Amerikas otrā malā un nelielā pilsētiņā (kurā par laimi bija internets) tas ir super palīdzējis. 5) arī ar savu ārstu var sarakstīties elektroniski. Viņiem ir noteikts termiņš (nesadzirdēju cik stundas), kurā ārsts obligāti atbild pacientam. Skots pats nepieklājīgi labi izskatās un atzinās, ka ar savu ārstu jau gadiem elektroniski vien sazinās.

Cik bieži Latvijā man kaut ko no visa šī būtu gribējies! Sevišķi pēdējos mēnešos pirms izbraukšanas uz Ameriku, kad mums visiem trijiem milzīgas kaudzes absolūti formālu papīru vajadzēja. Cik mēs rindās nosēdējām tikai dēļ "parakstiņa"...

Uzreiz saku - tā nav visamerikas sistēma. Šī firma to piedāvā "savējiem", droši vien kādas citas arī savējiem. Ja ir interese, var paziņkāroties-pacienta ādā iejusties, klikšķinot šeit. Kad atveras GH logs, lejā pa labi ir "Take tour" - to var pamēģināt.

Ja jau ar IT ieskrējušies, tad viņi arī priekš dakteriem ir lielas ērti lietojamas datu bāzes ar informāciju izveidojuši - kur simptomi, iespējamās slimības un dažāda veida zāles (un info par to iedarbību un blaknēm) ir normālās saistībās saliktas... Kā viņš pats ar smaidu teica: mēs gribam lai medicīna būtu aizvien mazāk māksla (improvizācija), bet aizvien vairāk zinātne (jaunākās, labākās pieredzes izmanotšana).

Viens no visgrūtākajiem jautājumiem esot lēmumu pieņemšana par jaunu iekārtu pirkšanu/nepirkšanu. Jo nav jau runas par to, ka viņiem kaut kā nav vispār. Ir viss, bet - kurā brīdī un kurš modelis jāpērk? Tur esot krietns stīviņš. Bet lēmums parasti tiek pieņemts uz ļoti pragmatiskas bāzes - tā iekārta, kura mums izslēgs vai samazinās kādus citus tālākus izdevumus, padarīs cilvēkus veselākus... Viņiem nav izdevīgi, ja cilvēks ilgstoši netiek galā ar slimību - jāizārstē. Skarbi, bet loģiski un efektīvi.

Vēl viena interesanta lieta ir "grupu vizītes" noteiktām pacientu, piem., diabēta slimnieku grupām. Pa e-pastu vai telefoniski daudziem izsūta info, ka tad un tad notiks bezmaksas informēšana par... (kādiem jaunumiem), pirms un pēc tam iespējamas individuālas konsultācijas, bet vērtīga esot arī pacientu neformālā komunikācija.

Apmēram 70% gadījumu ar visu nepieciešamo aprūpi viņi tiekot galā savas grupas uzņēmumu ietvaros, bet ap 30% tomēr uz līguma pamata tiek izmantoti citu ārstu vai medicīnas centru pakalpojumi (līdzīgi kā pie mums) - tajās vietās, kur GH pašiem nav visu veidu speciālisti pārstāvēti. Kaut gan, ja man ir viņu polise, bet mans mīļais dakterītis ir neatkarīgs un strādā kaut vai blakus viņu centram, es varu palikt pie "savējā". Tikai tad man visas tās e-priekšrocības atkrīt. Un atkal cilvēki izdara izvēli. "Pareizo", - teica Skots.

Ja man vajadzētu Amerikas polisi, es laikam stipri par šīs firmas piedāvājumu painteresētos vai vismaz būtu stingri prasīgāka pret citiem, piedāvājumus salīdzinot.