Ziemassvētki (gandrīz) klāt!

Kad es augusta beigās ierados ASV, tirgotāji jau bija sākuši pircēju sagatavošanu Helovīnam (būs 31.oktobrī). Vēl tie svētki nav pienākuši, kad lielveikali un citi ļoti prātīgie jau sāk gatavošanos Ziemassvētkiem...
Viens no pirmajiem pasākumiem, par kuru mums teica: kaut vai vienu reizi, bet tas ir jāredz ir Ziemassvētku tirdziņš Tacome Dome (nē, nē, ne pilsētas domē, tā saucas skaistā apaļā lielā koncertu, festivālu un svētku ēka, kas redzama otrajā attēlā). Nu ko - piecas vien dienas atvērts (no 24.līdz 28.okt.), bija jādodas skatīties.

Kad ieraudzījām, ka ieejas biļete maksā 12 dolārus pieaugušam un 10 skolēnam, sākām mazliet rēķināt, jo 34 dolāri mums tomēr ir nauda. Zinot to, kā Voldemārs sāk gaudot veikalā (mājās braucam...) jau pēc pirmās pusstundas, paprasīju viņam tiešā tekstā - vai viņam ĻOTI gribas. Uz ko, naudas makam par atvieglojumu, viņš atbildēja, ka pilnīgi mierīgi iztiks bez šī pasākuma.
Tad mēs ar Andri padomājām arī par iespējamo drūzmu un, kā jau brīvi cilvēki, nolēmām turp doties darbdienas (ceturtdienas) vidū. Un tas bija ļoti pareizs lēmums - cilvēku nebija ļoti daudz, visu varēja apskatīt bez steigas un grūstīšanās. Brīvdienās vai vakaros vēl bonusā esot kādi koncertveidīgi priekšnesumi, bet mums šoreiz tie gāja secen.

Kā redzams 3.bildītē - no iekšpuses parastu mūspuses tirdziņu atgādina un būtībā tā arī bija. Ap 600 tirgotāju piedāvāja visu iespējamo un neiespējamo: no visdažādākajām Ziemassvētku dāvanām un rotājumiem, līdz kosmētikai, Tupperware traukiem un visādiem ēdamajiem - gan uz vietas, gan mājās nešanai.
Protams, arī šo to no Halovīnu lietām arī vēl varēja iegādāties. Cenu kategorija - no vidējas uz augšu, absolūti lētie draņķīši netika piedāvāti. Bija gan ļoti banālas, gan skaistas un interesantas lietas. Kas citādi kā Latvijā? Laikam lielais "suņu kleitu" un tamlīdzīgo piedāvājums. Mums šie tirdziņi tomēr gandrīz tikai cilvēkiem domāti. Pagaidām.
Kā mums veicās? Ar prieku un smaidu izstaigājām visu. Šo to arī ar rokām aiztikām un pārdevējus izjautājām, bet, mums par laimi - skaistās lietas bija dārgas, lētās mēs negribam. Var sacīt, ka tas bija acu prieks 2 stundu garumā. Pareizi jau mums sacīja - vienu reizi tas ir jāredz (bet man joprojām liekas, ka 12 dolāru biļete ir par dārgu).

Taču - ar varu mūs neviens nespieda, paši gribējām. Kad apjautājos, kā būs ar auto novietošanu, uzzināju, ka visapkārt domam ir daudz autostāvvietu, bet par tām reizēm mēdzot prasīt maksu. Tad prātīgāk esot pabraukt pārsimt metrus uz priekšu un nolikt ielas malā. Kad tuvojāmies domam, stāvvietu cenu zīmes tā vien zibēja: no "ļoti lēti - 2 dolāri", līdz "parastajai cenai - 10". Nu, paldies, vismaz par to mēs nolēmām nemaksāt. Jo sevišķi tādēļ, ka diena bija ļoti skaista un neliela pastaiga varēja būt tikai bauda.
Nolikām auto dažu minūšu attālumā un tālab gan mēs, gan jūs varat acis pamielot ar koka inženierbūvi abos pēdējos attēlos. Tā arī neredzējām, vai pa tām sliedēm skrien vilciens vai tramvajs (drīzāk pirmais), bet skats ir gan skaists, gan iespaidīgs. Vai ne?
Un tiem, kuri līdz galam izlasījuši, atkal pieteikšu klusuma brīdi. Droši vien tas būs 2 dienu garumā - dosimies mazā ekspedīcijā uz dienvidiem pa Interstate 5. Kad atgriezīsimies, rakstīsim un gan jau būs arī bildes.