piektdiena, 2007. gada 5. oktobris

Ogu stāsts ar bildēm



Tā nu ir sagadījies, ka šis rudens mūspusē esot vēsāks un ne tik jauks kā parasti (laikam viss siltums pie jums uz Latviju aizgājis), bet neko darīt - gatavosimies īstajam rudenim uz ziemai, kad līšot vēl vairāk. Starp citu - "mūsu" kalnos jau pirmais sniegs ir uzsnidzis - TV ar lielu sajūsmu rādīja reportāžas ar ragaviņu braucējiem. Patlaban ir tā, ka vai katru dienu līst, taču tikai 1 diena bija tik bezcerīgi un stipri lietaina, ka mēs ar Andri netikām paskriet.

Par mūsu jauno skriešanas maršrutu Andris solījās rakstīt, es labāk par ogām. Kāpēc tāda izvēle? Mēreni siltais un pietiekamais mitrums ved pie tā, ka, man šķiet, te pat telefonstabam varētu būt ogas...

Par kazenēm jau gan rakstījām, gan arī bildēs salikām, tās nu ir cauri. Zigrīda un Valdis mums sacīja, ka mazlietiņ par vēlu mēs esot atbraukuši - lieliska esot melleņu lasīšana melleņu mežā - jā, jā, tieši tā, ne velti kaut kad iepriekš Valdas krūmmellenes pieminēju. Melleņu krūmi augot arī mežā, bet dižākā lasīšana esot tepat kaut kur netālu, kur agrāk esot melleņu komercplantācija bijusi, bet tagad pamesta un brīvi pieejama. īsts melleņu mežs, kur pēc ogām nevis jānoliecas, bet gan jāpastiepjas.

Veikalos vēl sastopamas pēdējās ražas vietējās zemenes un avenes. Zemenes nopirkām un pagaršojām. Normāli. Protams, patlaban veikali pilni ar vīnogām - tās maksā mazāk par 1 dolāru kilogramā, ir lielas, skaistas un BEZ kauliņiem. Kad mēs brīnījāmies, ka tā, Valda sacīja, ka viņa tieši tāpat brīnījusies Latvijā - kāpēc par vīnogu sauc un pārtikas veikalā tirgo to spoku, kam kauliņu vairāk kā labuma. Nezinu, kāpēc tāda atšķirība.

Bet ne jau šīs ogas ir stāsta galvenās varones. Bija iemesls, kāpēc pat telefonstabu pieminēju. Gan skrienot, gan pa universitāti grozoties te visur ir daudz zaļumu - gan zālāju, gan koku, gan krūmu visādu. Un krūmiem vai visiem ir OGAS! Kādas nu kuram - lielas un mazas, zilas un sarkanas. Vienīgās, ko mēs pazīstam ir sniegogas - tās te diezgan daudz aug kopā ar kazenājiem, patlaban ļoti jauki izskatās - zaļajā "mūrī" melnās ogas tiko beigušās, tagad ir baltās.

Tā kā zinām, ka sniegogas ir tikai skaistas, arī pārējās skaistās ēst neuzdrošināmies, jo arī nosaukumus tām nezinām. Tāpēc arī salieku bildītes acu priekam, bet bez nosaukuma. Ja ir kāds pazinējs, ierakstiet nosaukumus komentāros - būsim priecīgi.

Jā, viens krūmiņš gan bija bez ogām, taču tik skaisti sarkans, ka Andris man lika pie tā arī pozēt. Bet es biju no skriešanas piekususi.

2 komentāri:

pinguna teica...

Nu skaisti tur pie jums!

valdis teica...

Ir jau skaisti skriet stap rozā krūmiem,bet, vai nav par daudz? Voldemārs arī tāds vājš palicis!!!