Raksta Andris. Varu jūs Latvijā iepriecināt - arī pie mums šodien ir drēgns un lietains laiks. Termometrs rāda tikai 58 grādus pēc Fārenheita skalas (aptuveni 15 C). Celsija skalu Amerikā nelieto. Pārrēķins no F uz C (un otrādi) ir diezgan sarežģīts: F mīnus 32, iegūtais rezultāts jāreizina ar pieci un jāizdala ar deviņi (no C uz F: C jāreizina ar deviņi, iegūtais rezultāts jāizdala ar pieci un jāpieskaita 32).
Šorīt uz Pjualapu braucām visi trīs. Voldemāram 7.40 sākas skola, Ievai bija jānokārto daži dokumenti, kā arī bijām pieteikuši Kadiljaku uz tehnisko apkopi un diagnostiku (uz paneļa automašīnai jau labu laiku mirgoja uzraksts: service soon). Automašīnai veica diagnostiku (nekādus bojājumus neatrada), nomainīja eļlu un eļlas filtru. Apkopi un diagnostiku paveica stundas laikā un tas viss kopā mums izmaksāja 40 dolārus. Normāli vai pat lēti, kad ar sava Latvijas Suzuki apkopju cenām salīdzinām.
Mazliet pakomentēšu iepriekšējo aprakstu par auto vadīšanu. Amerikā drīkst braukt pa jebkuru joslu. Atsevišķas prasības (vismaz divi braucēji autohmašīnā vai autobuss) attiecas uz speciāli ar brīdinošām zīmēm un rombu uz asfalta apzīmētu kreiso joslu diamond, kuru vietējie latvieši sauc arī par dimanta joslu. Tādas joslas ir tikai uz daudzjoslu (3 un vairāk vienā virzienā) ceļiem.
Mazliet par braukšanas uzsākšanu, ja uz visiem četriem vai trim ceļiem krustojumā ir stop zīme un vairākas automašīnas piebrauc vienlaicīgi. Tāda situācija var notikt diezgan reti (krustojumos ar intensīvu satiksmi ir uzstādīti luksofori). Ja tā gadās, tad amerikāņiem šādā situācijā ir citāda domāšana, kā Latvijā. Viņi uzskata, ka otrs braucējs krustojumā ir apstājies ātrāk un pieklājīgi atļauj pārbraukt krustojumu. Ceļu satiksmē amerikāņi ir ļoti pieklājīgi un to var novērot saskarsmē ar gājējiem. Apdzīvotās vietās uz ceļiem ar mazāku satiksmes intensitāti amerikāņi vienmēr apstājas un atļauj gājējam pāriet brauktuvi, lai arī tajā vietā nav gājēju pārejas. Ļoti izteikti tas ir skolu tuvumā. Ejot pa trotuāru, pietiek tikai paskatīties uz braucamo daļu, lai vadītājs apturētu transporta līdzekli un mātu ar abām rokām, aicinot pāriet pār braucamo daļu. Pat mazliet neērti kļūst. Skolnieki ir pieraduši pie tādas sistēmas un pa ielām skolas tuvumā pārvietojas pa braucamo daļu diezgan haotiski, nemaz "neredzot" braucošās automašīnas. Autovadītāji pie skolām brauc ļoti lēni vai apstājas un pacietigi gaida, kad skolnieki šķērsos braucamo daļu.
Vēl mazliet uzrakstīšu ar kādām mērvienībām mēs te sastopamies. Attālumus mēra jūdzēs, kilometrus te nemaz nepiemin. Viena jūdze (mile, saīsināti - mi) ir 1.61 km. Ceļu satiksmē esmu redzējis arī tadu mērvienību, kā pēda (foot, saīsināti - ft), kas ir vienāds lielums ar 30.48 cm - ja kaut kas ir ļoti tuvu. Piemēram, Google kartēs ir runa par 30 vai 247 pēdām līdz krustojumam. Ej un mēri. Mazāka mērvienība ir colla (inch, saīsināti - in), atbilst 2.54 cm. Vēl ir viena garuma mērvienība ar kuru es vēl neesmu saskāries, un tā ir jards, tajā ietilpst 3 pēdas vai 36 collas (yard, saīsināti - yd), atbilst 0.91 m.
Tilpuma biežāk lietotās mērvienības ir tase (cup, saīsināti - c) un galons (gallon , saīsināti - gal). Viena tase atbilst 0.237 l un viens galons - 3.785 l. Degvielu mēra galonos. Veikalos uz dzēriena pudelēm raksta visas iespējamās mērvienības, ieskaitot litrus un amerikānu pintes (pint, saīsināti - pt), kas atbilst 0.47 l. Nevajadzētu sajaukt ar angļu pinti (0.57 l), kaut gan - kad gribas dzert, derēs jebkura pinte.
Biežāk lietojamās svara mērvienības ir unce (ounce, saīsināti - oz) un mārciņa (pound, saīsināti - lb). Unce atbilst 28.35 g un mārciņa (ietilpst 16 oz) 0.454 kg.
Ar to es beigšu izglītojošo programmu. Ceru, ka tas palīdzēs stāstiņos lietotās mērvienības ātri pārvērst saprotamākās.
pirmdiena, 2007. gada 17. septembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Ak, cik sarežģīti tas viss izzlasijās, labi, ka mums viss pa vecam...km. ..
johaidī, šitā jau var pārkarsēt smadzenes!
Andri kā novērtē aliņu? pēc šampūna lielākoties:))
Ierakstīt komentāru