Mācībspēku māja un PLU neformālās tradīcijas

Tā nu ir iznācis, ka ar visām savām prozaiskajām lietām ņemoties, par PLU akadēmisko dzīvi vēl zinu visai maz (brīžam pati nesaprotu, kur laiks paliek, jo garlaikoties nekādi nesanāk), taču šeit ierados pašā labākajā brīdī - studiju gada sākumā, kad visvisādas jaukās lietas notiek. Par daļu no tām jau esmu rakstījusi, bet nu par vēl ko interesantu - mācībspēku māju (Faculty House - neprotu precīzāk iztulkot) un tur notiekošo.

Pievienotajā kartītē ar 31 apzīmēta "mana ikdienas māja" - Morkena centrs, kurā atrodas Biznesa skola, bet mācībspēku māja apzīmēta ar 4 (augšpusē). Kas tā tāda? Nē, nē, mācībspēki tajā nedzīvo. Stāstiņš ir interesants. Kartē paskatoties redzams, ka PLU ēkas ir visai dažāda lieluma - milzīgas (kā 31) un maziņas (kā 4). Kā tas gadījies? Milzīgās ēkas universitāte būvējusi savām vajadzībām, taču - apkārt PLU zemei ir privātmājiņu rajons. Un jau vairākus gadus desmitus notiek tā: tiklīdz kāda no pieguļošajām mājām ir pārdošanā, PLU mēģina to nopirkt, lai piemērotu savām vajadzībām un vienlaicīgi izplestos. Tā ļoti jaukās mazās privātmājiņās ir izvietotas vairākas struktūrvienības: medicīnas centrs, starptautisko sakaru centrs, izdevniecība... Interesanta stratēģija un, kā mēs ar starptautiskā centra vadītāju smaidījām, tas brīžam liek viņiem arī "saspiesties" - mājiņā vietas ir tik, cik ir, ja gribēs "augt lielāki", jādomā, kur paliks, vai būs jādomā par vietu kādā no lielajām ēkām vai kā.

Tātad - vairākas no šīm bijušajām privātmājām (nezinu cik tieši), pieder universitātei. Taču mācībspēku māja PLU nepieder! 1972.gadā PLU mācībspēki izveidojuši paši savu, sākumā neformālu, klubu. Savu telpu tam nebija, bet ik pa laikam notika kopīgi pasākumi ārpus oficiālā augstskolas pasākumu kalendāra. Laikam jau tā kompānija kopā jutās tik labi, ka saprata – telpas vajadzīgas un tad, ar manis jau pieminētā Dvaita palīdzību, tika atrasta gan pārdošanā esoša mājiņa, gan finansētājs (sponsors). Tika oficiāli reģistrēta bezpeļņas organizācija un tai šī ēka pieder.

University Scholars Association ir no PLU neatkarīga organizācija, par kuras biedriem var kļūt PLU darbinieki, kuru darba līgums ir garāks par 6 mēnešiem un viņi maksā biedra naudu 15 dolārus mēnesī. Paši biedri ļoti apmierināti smaida, ka tā ir vienīgā vieta PLU, kur nav aizliegts alkohols un piektdienu vakaros tur notiekot jauki saviesīgi pasākumi pie vīna glāzes vai alus kausa (neesmu speciāliste šajās jomās, tāpēc neesmu apmeklējusi) un arī dažādi periodiski pasākumi (par vienu pastāstīšu). Kad biedriem vajag, viņi šīs telpas var iznomāt saviem pasākumiem, katru dienu tur par ļoti labām cenām var pusdienot un pie viena satikties, papļāpāt. Aptuveni reizi mēnesī pusstunda pusdienu laikā tiek atvēlēta priekšlasījumiem-diskusijām, kurās kāds no mācībspēkiem (paši brīvprātīgi piesakās) pastāsta par kādu (jebkādu) sev interesējošu tēmu un rosina diskusiju. "Alga" - tajā dienā viņam pusdienas par brīvu. :) Skatos mājas lapā - pamazām diskusiju grafiks pildās.

Statūtos ir uzsvērta neatkarība no PLU, nejaukšanās zinātniskajās un administratīvajās lietās, tātad - nekādas līdzības ar arodbiedrību vai slepenu dumpinieku apvienību.

Vismaz 3 lielus pasākumus katru gadu viņi rīko - barbecue party (nu, kā lai šo iztulko? šašliku cepšana tā gluži nav) studiju gada sākumā un noslēgumā, kā arī Ziemassvētku pasākumu. Mēs ar Andri piedalījāmies studiju gada sākuma pasākumā 14.septembrī. Ielūgumā bija rakstīts tā - lūdzam ierasties no 17iem, ēdiens būs dabūjams no 17.30. Mēs, protams, mazliet pēc 17.30 ieradāmies. Jau tuvojoties mājai pa gabalu bija dzirdams troksnis - nu dikti priecīgi visi bija par sastapšanos. Cik cilvēku bija - kas to var saskaitīt, bet domāju, ka mājiņā un tās zālājā pāri par simtu cilvēku satilpa gan. Visiem bija vārdiņu zīmītes, bet lielākā daļa, protams, savā starpā pazīstami. Līdzi varēja ņemt dzīvesbiedru un bērnus. Dzīvesbiedri bija līdzi labai daļai un arī tie daudzi jau savā starpā pazīstami, jo tas ir tradicionāls pasākums. Vēl viens mūsu novērojums - mācībspēku vidējais vecums patlaban ir samērā liels - gaidāma paaudžu maiņa. Voldemāru līdzi aicinājām, viņš sākumā tā kā gribēja, bet tomēr neatnāca. Un labi vien bija - tikai viens puika vēl bija līdzi paņemts un tas pats par Voldemāru jaunāks, nez vai viņiem tur kāda draudzēšanās būtu iznākusi.

Laiks bija apmācies, bet tomēr sauss un vēl samērā silts, līdz ar to vislielākā piekrišana bija pagalmam. Mājas garāža ir pārveidota par galveno saviesīgo pasākumu zāli, jo istabas nav lielas. Tā kā man šis bija jau otrais BBQ pasākums, nu jau redzu dažas tajos ierastas lietas, par ko varu arī pastāstīt.

Pirmā un visinteresantākā tradīcija - vissvarīgākajā vietā - pie grila, uz kura cepas (sildās) kotletes ko ielikt burgeros - ir kāds no augstskolas vadītājiem. Pieņemšanā pie prezidenta tā bija prorektore un vēl kāds no vadītājiem, šajā pasākumā - pats universitātes prezidents! Ideja vienkārša - gribi gaļu, ej pie šefa! Ļoti jauka neformāla sasveicināšanās/parunāšanās sanāk un arī no vadības puses skaists žests - ka arī viņi ir cilvēki, kas prot apkalpot un pakalpot.

Iekštelpās bija liels galds ar pārējām sastāvdaļām, ko katrs pats sev izvēlas un krauj uz šķīvja: dažādi salāti, sieri, mērces, augļi, maizes (burgeru bulkas, protams), kaut kas no kūkām un cepumi, dzērieni (ūdens, visas tās krāsainās limonādes, vīns un alus).

Nu un pa ceļam no viena galapunkta (galda) līdz otram (grilam ar gaļu) notiek visa veida tikšanās un runāšanās... Mēs arī satikāmies un mazliet papļāpājām gan ar jau iepazītiem PLU cilvēkiem, gan jaunas pazīšanās dibinājām. Šie pasākumi ilgst stundu līdz divas un tad visi pamazām izklīst. Bija jauki un ir mazliet žēl, ka nu PLU sākusies ikdienas dzīve, tuvākie jaukie pasākumi - tikai ap Ziemassvētkiem. Būs pašiem kaut kas jāsaorganizē.