Stāsts tā kā par Boeing-iem, bet no iekšpuses

Kā jau reiz palielījos, cik iespējams, savā pētniecības laikā apmeklēšu arī lekcijas un dažādus pasākumus. Viena laba Biznesa skolas tradīcija ir vieslekcijas, ko lasa augsta līmeņa vadītāji no "ārpuses". Viss kopā tas saucas State Farm MBA Ececutive Leadership Series un notiek aptuveni reizi mēnesī un ir 1 stundu garas (īsas?). Klausīties var ikviens kam ir interese, runātāji bieži ir veiksminieki PLU absolventi, bet ne tikai.

Šī studiju gada pirmā publiskā lekcija bija tikšanās ar Director of Corporate Strategy & NW Region Global Corporate Citizenship in the Boeing Company - Gordon McHenry, Jr. - viņu redzat arī bildītē.

Kā redzams - tieši "pa manu tēmu". Kaut Makhenrija kunga amata nosaukums ir tik garš un smalks, ka netulkošu, viena lieta ir skaidri redzama - viņš strādā ar sociālās atbildības (Corporate Citizenship) jautājumiem un līdz ar to, viņa stāsts bija gan par biznesu, gan peļņu, gan atbildību. Bija interesanti, jo arī kā personība viņš bija ļoti spilgts. Vienīgais mīnuss priekš manis - daudz viņš visādu jociņu iepina savā runā un tad bija tā - visa zāle smejas, es cenšos saglabāt "vidēji gudru sejas izteiksmi", jo man nav ne jausmas, par ko. Droši vien tāpat reizēm manās lekcijās jūtas studenti, kam latviešu valoda nav dzimtā. Tagad viņus labāk saprotu.

Īsi par interesantāko. Vispirms par Boeing kompāniju. Viņus kā lidmašīnu ražotājus un arī militāristu apgādātājus taču zina gandrīz visi. Izrādās, ka šī kompānija 1881.gadā ir dibināta tieši "manā pusē" - Sietlas piepilsētā un no šejienes arī pamazām augusi. Pēdējos gados gan augšanu paātrinājusi arī citu uzņēmumu pārpirkšana (piem., otra lielākā ASV lidmašīnu ražotāja McDouglas nopirkšana), taču sasniegtais izmērs patlaban ir iespaidīgs: 152 tūkstoši darbinieku, kas izvietoti 49 ASV štatos un 70 citās valstīs. Mūsu štats ir burtiski pilns ar visādiem Boeing uzņēmumiem un militāristu bāzēm, šeit 72 tūkstoši cilvēku strādājot Boeingā. Ne par velti man Gundars reiz teica, ka pēc kara šeit atkļuvušie latviešu vīrieši vai visi esot par inženieriem izmācījušies un Boeingā strādājuši. Tuvu taisnībai ir.

Saražotā produkcija aptuveni 50/50 daloties civilajos/komerciālajos un militārajos (t.sk. kosmiskajos jeb NASA) pasūtījumos. 2006.g.apgrozījums - 61,5 miljardi dolāru, no tiem 37% no ārpus-ASV darījumiem. No komerciālajiem pasūtījumiem 70% ieņēmumu dodot ārpus-ASV pasūtījumi. Tā jau ir - nopietns konkurents jau viņiem ir tikai viens - Airbus un tam patlaban problēmu pāri galvai (pirms gadiem 15 bija otrādi - tāds ir bizness).

Protams, stāstīja par misiju, vīziju, mērķiem..., bet tos te rakstīt nav lielas nozīmes - kas gribēs, var viņu mājas lapā paskatīties. Kas man šķita interesanti - ka mērķos liela nozīme ir vides un veselības faktoriem, tātad - sociālajai atbildībai. Vispār "Makhenrija virzienā" jeb Global Corporate Citizenship Boeingā strādā 79 cilvēki ASV (no tiem 23 WA) un 19 citur pasaulē - tātad nopietni viņi uz to lietu skatās, nevis tikai par savu peļņu vien domā.

Bet, kā jau rakstīju, Makhenrijs arī kā personība bija ļoti spilgts un tālab īsi viņa CV uzrakstīšu. Boeingā kopš 1988.gada, juridisko zinātņu doktors, strādājis juridiskā firmā un nez kādēļ vienā brīdī uz vidēji augstu jurista posteni Boeingā pieteicies. Konkursā izrādījies, ka tiešais darba devējs viņu labā atmiņā (neformālās un godīgās attieksmes dēļ) prātā paturējis no viena gadījuma, kur Makgordons bijis pretējās puses jurists. Pieņemts un pāris gadus nostrādājis par juristu. Tad viņu sākuši bīdīt pa visādām citādām kāpnītēm, jo dikti enerģisks laikam bijis. Piemēram, 5 gadus nostrādājis nodaļā, kas raksta apmācību papīrus un rokasgrāmatas jaunajām lidmašīnām, to apkalpju apmācībai un organizē šo apmācību. Pēc tam par uzņēmuma naudu 10 dienas mācījies Hārvardā speciālā augstāko vadītāju intensīvās apmācības kursā un sauc šīs 10 dienas par labākajām savā mūžā, kur superprofesoru vadībā kopā ar pāri par simtu sev līdzīgo no kādām 40 valstīm biznesa gudrības mācījies. Un tad jau strauji uz augšu - gan pa mārketinga līniju, gan pie jaunajiem produktiem... Kuriozs gan ir bijis pats pirmais moments pēc superīgajām mācībām - uz tām viņš aizsūtīts ar domu, ka vadīs jaunu nodaļu - jaunas lidmašīnas radīšanai speciāli izveidotu. Atgriezies, sācis darbu, izveidojis nodaļu un pēc 3 mēnešiem vadība pieņēmusi lēmumu, ka to lidmašīnu tomēr nebūvēs. Nu tad nedēļu bijis vispār "bez darba" (bet atlaiduši nav, vietu meklējuši) - gadās arī tā. Patreizējā amatā otro gadu.

Interesantu jautājumu viņam uzdeva no zāles: ko viņš savā darbā uzskata par svarīgāku: likumu (kā jau jurists), peļņu vai sociālo atbildību. Atbilde (pēc padomāšanas) bija: vispirms atbildība sabiedrības priekšā, tad likums un tikai tad peļņa.

Viņa paša CV arī lielu vietu aizņem dažādi sabiedriskie un labdarības pienākumi. Teorētiski jau it kā zināju, ka te tā ir, taču te nu redzu vai ik uz soļa, ka veiksmīgie cilvēki un uzņēmumi patiesi daudz sava laika un līdzekļu "atdod atpakaļ" sabiedrībai un savai augstskolai. Tas mums Latvijā vēl jāmācās. Un runa nav par naudu, bet par izpratni un attieksmi. Un tas, kas mani satrauc ir, ka, tieši vai netieši, mēs tiekam mudināti nemīlēt savu valsti. Bet kurš tad cits viņu mīlēs, par sabiedrības kopējām un ne tik veiksmīgo līdzcilvēku interesēm domās?

Vienu no viņa jociņiem (bet patiesībā jau skarbi dziļu un labu domu) sapratu un iztulkošu arī priekš jums: 10 km augstumā vienmēr spīd saule. Bet klimats gan tur ir citāds nekā uz zemes. Vai tu gribi tur būt?

Tas, protams, sasaucas ar Raiņa kalnākāpēja domu: Tu kļūsi vientulīgāks gads pēc gada... Jā, par amatiem tas ir skarbi, bet patiesi. Un viņa noslēguma ieteikums bija pavisam vienkāršs, ja esi izvēlējies kalnā kāpt vai mūžīgajā saulē dzīvoties, sargā 3 visdārgākās lietas: veselību, ģimeni un draugus. Tad visu var paveikt un izturēt.