Mēnešdiena!

Kas zina, cik ātri vai lēni laiks rit katram no jums, bet man šodien jubileja - jau mēnesi esmu Amerikā. Kā ir? Vienā vārdā sakot - LABI! Un vispār tā jocīgi liekas - viens mēnesis - daudz vai maz? Tādās mērvienībās nesaprotu. Jo - šī vienkārši ir mūsu "Amerikas dzīve" - citāda, bet noteikti ne sliktāka kā Latvijā.

Kas ir izdarīts? Dzīvoklis atrasts, samainīts un nu jau arī iekārtots - neko lielu vairs nevajag, ar jaukiem cilvēkiem pazīšanās iedibinātas, kadiljaka galvenie stiķi un niķi iepazīti, ikdienas maršruti "iebraukti" - tajos vairs karti nevajag, vairums tehnisko lietu puslīdz nokārtotas: ir gan Amerikas bankas karte, gan sociālās apdrošināšanas numurs, gan vietējie identifikācijas dokumenti, gan veikalu atlaižu kartes (vēl vienu gan laikam vajadzēs...). Iepirkšanās lietas arī puslīdz iepazītas, savai ēšanas sistēmai atbilstīgus produktus esam atraduši, pārsvarā ēdam mājās, jo gatavot man patīk.

Turpinu arī Latvijā iesāktās svarīgās veselības un saimnieciskās lietas - abi ar Andri vai katru dienu ejam uz tuvējo parkmežu uzskriet (no turienes arī šodienas bilde), esmu gan Amway produktu iegādi internetā iemācījusies (paldies Zaigai par viņas Amerikas reģistrācijas numuru), gan pati Noni pieteikusies (un vakar arī pirmo sūtījumu saņēmu!)...

Kad būsim visi trīs pirmo pilno mēnesi nodzīvojuši, savedīšu kārtībā grāmatvedību - izdevumu summu pa grupām, lai redzams, kas ar naudu notiek - cik vajag ikdienas izdevumiem un cik aizgājis dažādām vienreizējām lietām - tas palīdzēs nākamos mēnešus plānot, lai mīnusos neiebraucam.

Tās stundas, kas nosēdētas gaidot rindās valsts un servisa iestādēs labāk kopā neskaitīšu - dienas sanāks. Kā vienā brīdī abas ar Lisu nosmējāmies - amerikāņiem visa vajag daudz, arī dokumentu. Vienā iestādē vienu un to pašu (piem., adresi vai telefonu) rakstīt piecas reizes pēc kārtas - katru uz sava papīrīša, tas te ir normāli. No otras puses - pacietības gan netrūkst arī ierēdņiem - uz maniem nesaprašas jautājumiem allaž (ar vienu nejauku izņēmumu) ir atbildēts laipni un skaidrots pacietīgi, kamēr es saprotu.

Kas nav izdarīts? Tiešā nozīmē maz esmu darījusi tieši "zinātnes" jomā - nu netieku vēl līdz tam. Tiesa, lai sevi disciplinētu un kaut kas uz priekšu virzītos, kopā ar studentiem apmeklēju lekcijas Organizāciju līdervadībā un Zināšanu vadībā. Pamazām info un domas krājas, gan jau kaut kas arī pamazām taps. Cik vien būs iespējams, gribu iebāzt degunu arī strādājošos uzņēmumos - paskatīties kas un kā tur notiek. Pamazām sāku arī tajā virzienā darboties.

Kas ir vislabākais? Tas, ka esam te visi trīs (būtu Eduards arī, droši vien būtu vēl foršāk) - gan sajūta ir laba, samērā nesteidzīgi un citādos apstākļos visiem kopā esot, gan tīri saimnieciski - ir prieks ēst gatavot bariņam, vienai bija citādi, garlaicīgāk. Tagad saprotu arī Intu, kas man sacīja, ka viņai 4 mēneši bija par maz - tikko esi degunu apsildījis un sāc kaut ko saprast, jau mājup jāpošas. Jā, esmu priecīga, ka mums ir garāks termiņš - 8 mēneši.