Harijs Poters luterāņu universitātē

Es tagad darīšu kā īsta rakstniece - virsraksts ir intriģējošs, gaidiet - kaut kad izstāstīšu arī par Poteru. Jo sākšu ar tām lietām, kas ir bildēs redzamas.

Šodien divpadsmitos notika PLU un vietējās pašvaldības kopējā lielā darba - PLU grāmatu veikala atvēršana. Pirms 17 mēnešiem tur esot bijusi putekļaina autostāvvieta, tagad - skaista un gaiša divstāvu ēka. Te pieejams praktiski viss studentiem nepieciešamais: no grāmatām un piezīmju kladēm, līdz datorpiederumiem, suvenīriem un apģērbiem ar PLU simboliku (lēti gan tie nav, bet skatos - daudziem mugurā PLU apģērbi - glīti un praktiski). Arī darba laiki lieliski - 7 dienas nedēļā, parasti no 10iem līdz 20iem, svētdienā no 12iem līdz 18iem. Gan atklāšanas runā, gan izdalītajā bukletā akcents tika likts uz to, ar cik ilgtspējīgu domu ēka celta un no cik ekoloģiskiem, videi draudzīgiem vai pat otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Ēkā ir arī mazs ēdināšanas stūrītis, bērnu rotaļu stūris, kaut kas līdzīgs nelielai bibliotēkas/lasītavas telpai un labi aprīkota konferenču zāle līdz 120 cilvēkiem. Pie tam - šī ēka tieši universitātes kompleksā nav, tā teikt - trīs soļus ārpusē (nu labi, 2 ielām pāri, praktiski pretī manai patreizējai mītnei) un ir publiski pieejama visiem. Ir arī "parastās" grāmatas, kartes, kalendāri nopērkami.

Šī veikala "samazinātā versija" ir arī universitātes kompleksā uz vietas - University Center ēkā- un tur atvērta no rīta līdz pusnaktij. Vai tiešām abām vietām pircēju pietiks? Paskatīšos pamazām.

Es iegādājos 3 lietas: vienu mapi (citādi vairs nevar tikt galā ar tiem letter size papīriem - neiet viņi mūsu dokumentu kabatiņās), jaunu Takomas mapi (no Alfa paņemtā ne visai atbilda realitātei) un, kā komentēja kolēģi, visnepieciešamāko priekšmetu, lietussargu - nez cik reizes salokāmu, tāpēc maziņu, koši salātzaļu. Ja palasa visu to, kas uz iepakojuma rakstīts, pilnīga laime pārņem - ij bez maz vai mūža garantija, ij speciāls koledžu kādas tur organizācijas akceptēts produkts, ij vētras izturīgs...

Ar to lietus būšanu vispār ir interesanti. Es jums izlielījos par jauko laiku, aizsūtīju arī saulainu sveicienu un, te nu bija - mūsu saulainajam laikam uzreiz gabals laukā - pa nakti ļoti stipri lija. No rīta es jau sāku domāt par to, kā ar cieņu līdz universitātei tikšu, jo nekādu lietusdrēbju man patlaban nav, gaidu, kad mani vīrieši šo to vēl atvedīs. Bet laiks apžēlojās - ap 7iem lietus mitējās un diena bija pat jauka. Taču, kas zina kā būs tālāk.

Šovakar atkal iešu uz veikalu un pie tam ar lietussargu, neatkarīgi no tā, vai ārā līs. Apbruņošos ar platu smaidu un jautāšu par to, ko nesaprotu - uz lietussarga ir skaista cenas uzlīmīte - 9,95 dolāri, bet čekā iedrukājies vēl skaistāks cipars - 11,95, ko pamanīju tikai tagad. Tas pirmais manam naudas makam labāk patīk, tāpēc iešu pajautāt. Redzēs, kas būs. Laikam speciālās atklāšanas cenas.

Bet tagad patīšu to lentu mazliet atpakaļ. Rīts šodien sākās ar svinīgu pasākumu par godu studiju gada sākumam, kur pulcējās gan 1.kursa studenti, gan mācībspēki, gan arī diezgan daudz vecāko kursu studentu. Protams, bija īsas oficiālo personu uzrunas, bet patīkami bija, ka visiem tika izdalītas glītas "programmiņas", kurās bija ne vien pasākumu secība, bet arī garas uzvārdu virknes: studenti un pasniedzēji, kas dažādas balvas un stipendijas izcīnījuši. Viņi tika arī vārdos nosaukti, kājās cēlās un tika ar aplausiem sveikti. Jauka tradīcija.

Bet tagad par Hariju Poteru. Es labi atceros Latvijas katoļu baznīcas histērisko reakciju - fui, pē, slikti, izvākt no grāmatnīcām, neļaut lasīt... (bet paši lasījuši neesam, tāpat zinām, ka slikta...). Tāpēc biju sevišķi pārsteigta, ka svinīgajā pasākumā, kurš sākās un beidzās ar īsu lūgšanu Harijs Poters ne vien pieminēts tika, bet arī mazliet citēta 2.grāmata (par to, ka skola piedāvā iespējas, bet skolnieks ir tas, kurš izvēlas un ir atbildīgs par savu izvēli) un pat fonā bija samontēts jauks klipiņš ar fragmentiem no Potera filmām...

Kā tad tā? Nenocietos un pēc pasākuma apjautājos Dvaitam, kurš ir ļoti nopietns luterānis. Un viņa atbilde bija apmēram šāda: jā, arī Amerikā viedokļi ir dažādi, ir arī noliedzēji. Bet - pēc būtības jau grāmatā viss ir pareizi - ir labie un ir ļaunie, ne vienmēr viņus atšķirt ir viegli, bet Harijs un viņa draugi nešaubīgi ir "labo" pusē. Dvaits arī atzinās, ka, kopā ar mazdēlu (kurš gan dzīvo atsevišķi) esot arī 1.grāmatu izlasījis (es atzinos, ka esmu izlasījusi visas, kas ir latviski un arī filmas redzējusi). Protams, tās burvju lietas it kā..., taču - vairums bērnu taču ar prātu zina, ka tā ir "pasaka", taču lasīt vienalga interesanti. Par to arī vienojāmies. Kāpēc prezidents (rektors) tik daudz ar Poteru ņēmās? Dvaits saka - lai atrastu kopēju valodu ar pirmkursniekiem, lai parādītu, ka zina arī kaut ko ārpus "zinātnes pasaules".

Jo vispār jau prezidenta runas sākums bija ļoti nopietns - par atbildību un iesaistīšanos globālā kontekstā - gan sasilšanas, gan nabadzības, gan citām smagām lietām. Un par to, ka ir jau viegli nodomāt, ko nu es, lai citi dara... Cik es nu tagad zinu par PLU, gan pa kristīgo līniju, gan arī bez tās viņi daudz strādā problemātiskajos rajonos dažādās jomās.