Laiskā svētdiena

Jau kādas dienas iepriekš, Valda mani uzaicināja svētdien kopā doties 12-os uz "brunču lobsteršopā". Protams, man nebija ne jausmas, kas tas ir, bet - ja gribi uzzināt, jāiet. Vēl viņa piekodināja, lai brokastis neēdu, citādi... Un vēl - lai uzvelku mugurā kaut ko svētdienīgāku nekā džīnas (Ai, cik reizes svētdien Valda laboja man izsprukošos "džinsus"! Un es katru reizi solījos laboties un turpmāk sacīt pareizi).

Tā kā no rītiem ceļos agri, bez brokastīm tomēr neiztiku. Bet tas nu tā, Valdai neteicu. Sarunājām, ka brauksim ar viņas un Gundara auto - nelielu hondiņu (protams, es pie stūres). Rīts man sākās ar iepriekšējā emuāra uzrakstīšanu, tad atpakaļ uz dzīvoklīti uzposties un tad sekoja pārgājiens - svārkos, žaketē un kurpēs 20 minūšu gājiens līdz Valdai.

Devāmies ceļā. Valda sacīja, ka jābrauc cauri Takomai un pa ceļu vienkārši norādīja man, kur jānogriežas. Drusku pamaldījāmies arī, bet galā nonācām laimīgi, 3 minūtes pēc 12iem. Tagad, kad piesēdos pie datora, atradu un izdrukāju arī karti (nu lielisks rīks ir Google maps - ieliec tik abu galapunktu adreses, ceļš tiek gan kartē iezīmēts, gan vārdiski stabiņā visas nogriešanās vietas sarakstītas), redzu, ka esam braukušas 15 jūdzes uz katru pusi.

Kā bildītēs redzat, tas ir jauks restorāns pašā ūdens malā (es vēl īsti neesmu sapratusi, bet visdrīzāk par fjordu būtu saucams - liels sālsūdens klajums, kas ienāk dziļi sauszemē). Vairāku kilometru garumā gar šo ūdensmalu ir lieliska promenāde ar dažāda līmeņa ēstuvēm. Lobstershop esot Valdas un Gundara iemīļota vieta, kur ierašanās jāpiesaka (šo vēl Gundars priekš mums ar Valdu esot pieteicis kādu nedēļu iepriekš).

Ideja vienkārša, bet laba (un nedēļas laikā es ar tādu jau otro reizi sastopos): samaksā noteiktu summu un mielojies cik nu vari un gribi. Ja vietiņā uz kuru mani iepriekš aizveda Dvaits un Lī vakariņas bija par 10 dolāriem, tad šeit "brunčs" (vēlās brokastis) maksāja 20 dolārus cilvēkam. Iekļauti visi ēdieni, parasta melna kafija, sulas ūdens. Par alkoholu, speciālajiem kafijas variantiem vai desertiem jāmaksā atsevišķi. Valda sacīja, ka šī ir samērā smalka un diezgan dārga vieta. Bet - salīdzinot ar Latvijas cenām, nemaz dikti dārgi nelikās.

Tā kā laiks atkal bija lielisks - silts, neviena mākonīša, mazs maigs vējiņš, mums ar Valdu brokastošana ievilkās 2,5 stundu garumā. Un ēdām arī abas kārtīgi. Man jau joprojām ēst ārpus mājām ir interesanti un gidu vajag - par apmēram pusi no piedāvātā man pašai nebija ne jausmas. Dominē jūras veltes, dažādi pagatavotas. Viss ēdiens bija lielisks un ļoti jauka apkalpošana. Ko tad te apkalpot? Nu jā, pēc ēdieniem gājām pašas kādas trīs reizes, bet apkalpotājs mums regulāri papildināja dzērienus (man ūdeni ar ledu un vēlāk kafiju ar putukrējumu, Valdai - sulas) un apjautājās vai viss kārtībā, vai vēl kā netrūkst, mazlietiņ par laiku aprunājāmies... Un bija tik patīkami, kad mēs jau bijām krietni sagurušas no ēšanas, dzirdēt - laiks ir tik jauks, pasēdiet vēl un baudiet jauko pēcpusdienu, kaut mēs jau bijām pateikušas, ka vairāk neko negribēsim. Lieliski. Smaidu vēl šorīt.

Pēc tam Valda atkal vairākas potenciāli noderīgas veikalu vietas parādīja. Pasaigājām, bet pirkt es vakar nepirku neko, tālab arī ko stāstīt īpaši nav.

Dienu nobeidzu ar lasīšanas vakaru - Valda iedeva kaudzi ar ASV un Kanādas latviešu avīzēm. Bija interesanti no mazliet cita skatu punkta uz Latvijā notiekošo paskatīties un šo to uzzināt par šejienes latviešu dzīvi.

Šodien - pirmdien, došos pie Alfa un Lijas saimniecības lietas savam dzīvoklim paskatīties un vakarpusē uz Pjallapu Voldemāram par skolu aprunāties. Vai vakarā pienākšu pie datora - vēl nezinu. Otrdien šeit beidzot ir darbdiena, kas iesāksies ar studiju gada "atklāšanas" pasākumu no 9-iem līdz 11.50, tad ir jaunās PLU grāmatnīcas atvēršana..., tad vajadzētu saimnieciskajās un Voldemāra skolas lietās vēl paskraidīt - redzēs, kad atkal tikšu pie emuāra.

Sūtu jums mazliet saulītes un siltuma no šejienes!