Ēšanas stāsts

Ieva raksta. Lai nu kā būtu ar visām citām lietām, bet bez ēšanas gan cilvēks ilgi iztikt nevar. Un kad vēl kopā 3 cilvēki, tad tā lieta kļūst pavisam nopietna. Kamēr Amerikā es biju viena un iegadījās arī visādi studiju gada sākuma pasākumi un kas vēl, pārtikai naudu praktiski netērēju, tagad tā vairs nevar. Protams, par ekspertiem Amerikas pārtikā mūs vēl saukt nevar, bet pamazām iepazīstamies - gan ar konkrētiem produktiem, gan ar sistēmu.

Sākšu ar sistēmu. Priekš manis ļoti svarīgs palīgs bija Valda, kura man ne vien parādīja šīs puses veikalus, bet, savus iepirkumus veicot, man daudz palīdzēja arī ar komentāriem un parādīja arī pašu galveno priekš manī sēdošās ekonomistes - veikalu karšu sistēmu. Tas ir tā - lētajos veikalos preces cik nu maksā, tik maksā. Kam ir atlaides - labi. Bet - vidējās un labās klases pārtikas veikalos pēc anketas aizpildīšanas saņem klienta karti, kuru uzrādot daļai pirkumu ir būtiskas atlaides. Piemēram, pērkot 18 olas, otrtik vari dabūt par velti. Ja kartes nav - maksā par visu pilnu cenu. Atlaižu produkti mainās katru nedēļu, preču izvēle ir tik liela, ka būtībā arī atlaides mums palīdz tās iepazīt un naudu taupīt. Piemēram, siers jāpērk. Kurš no nez cik šķirnēm? Nu, protams, tas, kuram ir atlaide. Nākamnedēļ būs citam, tad to pirksim.

Atlaides vispār (arī nepārtikai, protams) šeit patiesi ir atlaides vārda vērtas, variants - ņem 1 par parasto cenu un otrs tāds pats būs līdzi ir pavisam normāls. Tās blēņas ko Latvijā praktizē - iepriekšējā vakarā paceļ cenu, nākamajā dienā to pussantīmu nosauc par atlaidi, te nav iedomājamas. Pat vēl vairāk laimes manai ekonomistes sirdij - kases čekā nevis cenas, bet tieši atlaides tiek biezināti (bold) rakstītas un apakšā ir ne vien pirkuma summa, bet arī ietaupītā summa redzama. Patīkami. Piemēram - skatos man te ir čeks, kur samaksātā pirkuma summa ir 61.69 dolāri, bet ietaupītā - 22.37. Ja man nebūtu šī veikala kartes un nebūtu pirktas atlaižu preces, es būtu samaksājusi 85 dolārus. Patlaban esmu apgādājusies ar 3 pārtikas un ikdienas preču veikalu kartēm - ērti. Nesatraucieties, tā summa nav ikdienas pārtikas iepirkumam - tas ir viens no sākuma čekiem, kur arī saimniecības lietas pirkām. Otra lieta - jā, arī mēs šo to cenšamies nopirkt labā iepakojumā, lai gluži katru dienu nav uz veikalu jāskrien - tie ir tik lieli, ka daudz laika aprij (bet to jau jūs arī no Latvijas pieredzes zināt).

Vēl viena interesanta lieta - gan mani labie "karšu veikali", gan arī citi katru nedēļu izdod "atlaižu un kuponu avīzi" (bezmaksas, protams), kurā var paskatīties, kurām precēm tad atlaides šonedēļ būs. Arī attiecīgās preces veikalā ir nomarķētas ar sarkandzeltenām cenu zīmēm. Kuponi ir papildu interesantā lieta - dažām preču grupām nu pavisam zemas cenas uz nedēļu tiek noteiktas, bet, lai pirktu tik lēti, parasti ir limitēts apjoms un jāuzrāda (jānodod) no avīzes izgriezts konkrētais kupons.

Par cenām. Lai eiropietim būtu jautrāk, metriskās mērvienības (gramus, litrus) te praktiski nelieto, cena tiek norādīta, piemēram dolāros par mārciņu vai unci - tiec nu skaidrībā pats. Es atļāvos noapaļojošu vienkāršojumu - cena dolāros par mārciņu aptuveni atbilst latiem par kilogramu. Tad man ir vieglāk saprast, kas un kā. Par pārtikas precēm, ko pati pērku ikdienā kopumā varu sacīt, ka normālās cenas ir tuvas Latvijas cenām (nu ja, atkal tā piebilde, ka algas gan atšķras).

Kas priecē? Arī šeit liela uzmanība tiek pievērsta produktu izcelsmei. Precīzi nezinu kad tieši viņi par produktu saka "organic", bet tie ir nedaudz dārgāki un ar dabiskākām metodēm audzēti. Jau vidējā līmeņa veikalos ir plašs šo produktu klāsts. Ļoti precīzi un godīgi tiek rakstīts produkta sastāvs. Tā kā mēs produktu sastāvu skatāmies, tad ir patīkami, ka ar lieliem burtiem ir uzraksīts un labi redzams, ka, piemēram, šajā cīsiņā ir 1 ogļhidrāts, bet šajā 4 vai pat 10 - izvēlies pats!

Gan veikalos, gan TV reklāmās redzu, ka veselīgam uzturam (kaut shēmas ir dažādas) tiek pievērsta liela uzmanība. No otras puses - jā, ļoti resno cilvēku šeit ir vairāk nekā Latvijā. Sevišķi bēdīgi ir uz maziem bērniem un skolēniem skatīties, jo tā ir viņu vecāku vaina/attieksme. Bet nu labi, ne jau es varu pasauli pārtaisīt.

Iepazīšanos ar produktu daudzveidību stipri atvieglo mūsu Atkinsa diēta - puse no lielveikalu piedāvājuma uz mums neattiecas, tajos kas attiecas nu jau sākam orientēties. Atradām gan sev atbilstīgu saldējumu, gan Voldiņam skolas pusdienām graudu batoniņus un vēl šo to no vajadzīgā. Skābais krējums un mājas siers šeit ir ļoti garšīgs, parastais siers maksā aptuveni tāpat kā Latvijā importētie sieri. Gaļai lieliska izvēle, labas cenas (Latvijas vai mazliet zem), ļoti ērti iepakojumi, bieži svaigā gaļa jau ir sagriezta šķēlēs vai kaut kā sagatavošanai ērti. Lieliska kvalitatīvu dārzeņu, augļu un zaļumu izvēle par ļoti labām cenām (skaisti persiki patlaban maksā 78 centus par mārciņu). Tie dārzeņi, kuru uzturēšanai īpašs režīms vajadzīgs, atvēsināmajās vitrīnās ir skaisti salikti un tiek arī laistīti (nu labi, aprasināti) ik pa brīdim. Un sajūta ir laba, ja tu tajā brīdī esi galvu vitrīnā iebāzis un omulīgi rakājies pa salātiem. :) Tā gan nav, ka klienti gluži slapji nāktu no veikala laukā - pirms laistīšanas ir speciāls signāls un var paspēt galvu un rokas laukā izvākt (otrajā reizē).

Protams, praktiski visu var nopirkt gan svaigu, gan sagatavotu, gan pusgatavu, gan sasaldētu. Ar saldētajiem produktiem vēl iepazinusies neesmu (izņemot saldējumu), jo visapkārt tik daudz svaigo.

Ne par tēmu. Ja iepriekšējās 2 nedēļas lieliījāmies ar lielisko laiku, tad nu tagad arī pie mums rudens tā kā piesakās - jau 2 iepriekšējās dienas bija vēsākas (zem 20 grādiem) un mākoņainas, šodien līst arī. Nu tad ārā neiesim - gaidīsim sauli.

Otra ziņa ne par tēmu. Starp mūsu nezin cik TV kanāliem ir viens, kurš tikai laika ziņas rāda - visu diennakti!