Takomdiena

Pirmdiena sākās ar braucienu uz lidostu, jo pie mums atlidoja ilgi neredzētā māsīca Lelde no Sanfrancisko. Tad, pēc īsas apspriedes, devāmies apskatīt Takomu. Kā jau tas šajā štatā pieklājas, pelēcīti atstājām lielajā bezmaksas stāvvietā un uz pilsētas centru devāmies ar jauko bezmaksas tramvaju.

Tiesa gan, Lelde lidojumā bija pamanījusies tik ļoti samiegoties, ka viņas modināšanai bija nepieciešama kafija. Šo vajadzību apvienojām ar mazu ekskursiju pa visai eksotisku vietu: vēsturiskajā dzelzceļa stacijas un noliktavas ēkā ierīkoto veikaliņu un ēstuvju rindas apskatīšanu. Bet tad gan, ar kafijas glāzēm rokā tramvajā iekšā un uz centru.

Tā kā starp māsu pirkumiem ir arī fotoaparāti, tad bildēts tiek viss un lielos daudzumos. Te redzams, ka Zane ir patiesi aizņemta un sevī lieliski apvieno gan ziņkārīgo un fotografētkāro tūristu, gan "amerikāni normālo", kurš ne soli nesper bez kafijas vai cita dzeramā rokā.

Tā jau laikam būs, ka ar lielu muzeju apmeklējumu skaitu māsas un mamma lielīties nevarēs, bet ir arī attaisnojums - pirmdienā praktiski visas šāda veida iestādes ir ciet. Bet mēs darījām ko varējām, apskatījām visu, kas bija pirmdienā (un par brīvu - cik patīkama sakarība) apskatāms. Sākām ar lielisko tiltu, kas ved uz stikla muzeju.

Šķiet, ka mēs paši jau rudens pusē rakstījām par stikla muzeja apmeklējumu un bija bildes arī, bet šis griestu fragments bija tik skaists, ka vajadzēja nopublicēt. Protams, māsām bilžu ir daudz vairāk. Tik pat jauki bija arī daudzie sienā izstādītie mākslas darbi, kas redzami nākamajā bildē.

Tā kā laiks bija samērā jauks, laiku, ko ieguvām slēgto muzeju dēļ izmantojām jaukai pastaigai pa pilsētu. Ja paša stikla muzeja cietbūšana nebija dikti sāpīga (jo vizuāli viskrāšņāko - tiltu uz to, redzējām un arī jums nupat īsi atrādījām), tad fakts, ka slēgta bija arī blakus esošā galerija, gan bija sāpīgs, jo tur ir nekur neredzēti krāšņi un interesanti darbi. Metām kaunu pie malas, piebāzām savus ziņkārīgos degunus pie stikla un skatījāmies iekšā - kas cits atliek.

Te redzamais stikla vilnis ir interjera elements. Kaut redzējām vairāk, fotogrāfiju no galerijas daudz vairāk nav, jo nejaukie atspīdumi stiklā visu pabojāja. Neko darīt, jātrenējas. Pēc tam devāmies uz bijušo dzelzceļa staciju, kurā tagad atrodas tiesa (!) un arī krāšņa stikla instalāciju ekspozīcija - patiesi eksotisks salikums.

Omulīgais vīriņš milzīgās un krāšņās ēkas priekšā droši vien ir no stacijas laikiem aizkavējies ceļotājs, bet viņa soma bija tik skaisti puķaina, ka Zane būtu to labprāt aizstiepusi sev līdzi, ja vien būtu varējusi...

Augstās, balti krāsotās velvētās ieejas zāles centrālā figūra bija šī stikla instalācija, kura pie tam arī mazliet griežas. Iespaidīgi, nevar vien acis novērst no šī savdabīgā krāšņuma. Atzīšos gan - tās un arī vairuma iepriekš redzēto stikla brīnumu autora vārds ir tik dīvains un neizrunājams, ka joprojām nespēju to atcerēties. Ir jau drusku kauns, bet...

Pilsētas vēsturisko centrālo daļu pārstaigājot redzējām kā pamazām pārtop vecās industriālās ēkas un kā vietumis slienas jaunas. Pagājāmies pa Brodveju, kur lielā skaitā izvietotas ne vien ēstuves, bet arī mākslas priekšmetu tirgotavas, antikvariāti un arī teātri un koncertzāle. Bet vizuāli visiespaidīgākais bija austrumu veikala apmeklējums. Tur bija viss: gan cakots velvējums, gan krāšņi interjera priekšmeti (arī tualetē), autentiski audumi un viegls smaržkociņu aromāts. Jutāmies kā austrumu pasakā. Lai tiek jums arī viena bildīte.

Pēc tam devāmies uz Takomas saldāko vietu: vietējo lepnumu, rūpnīcas Almond Roca firmas veikaliņu. Protams, ārā tukšā neiznācām. Te redzami Zanes pirkumi. Būs saldi kādiem kādu laiku. Pēcpusdienā devāmies apskatīt PLU valstību: izvadāju savas viešņas gan pa Biznesa skolas iekštelpām, gan izmetām līkumiņu arī pa daļu no plašās teritorijas, bet tas jau ir bildēts arī iepriekš.

Pašā vakarā sekoja neliela iepirkšanās un šoreiz es pati biju čempione. Tagad mierīgi varu sacīt, ka esmu pilnībā vizuāli gatava jaunam darba cēlienam Latvijā - varat to arī bildē redzēt. Vienā trakā elpas vilcienā divos veikalos tika sapirkts jauks "darba drēbju" un apavu komplekts. Un nav jau tā, ka garīgās lietas aizmirstas - otrdienas vakarā sākšu kārtējo mācību sēriju: kopā ar MBA studentiem apgūšu tik interesantu studiju kursu, kā Mazo un ģimenes uzņēmumu vadība. Domāju, ka tas man Latvijā noderēs.

Nu jau gandrīz par tradīciju kļuvis, ka vakaros tiek izkravāti pirkumi un top visādas bildes: gan lai ar Latvijā palikušajiem radiniekiem saskaņotos un par paveikto atskaitītos, gan pašu priekam. Nobeigumā pielieku vienu no patlaban jaukākajām pirkumu bildēm.

Kā būs ar nākamo emuāru - kas zina. Bet viens ir skaidrs: mums pašiem garlaicīgi nebūs: tikko (ir vēls pirmdienas vakars) zvanīja Andris. Pelēcītis esot saplīsis un nekustināmā stāvoklī palicis sporta centra stāvvietā Southilā. Cīnīsimies, kad būs laiks, arī rakstīsim. Bet trešdienas rītā agri dosimies ceļā uz dienvidiem ar īrētu minivenu (varbūt tieši par to pelēcītis apvainojās un saniķojās?).

Iepirkšanās varoņdarbu seriāls turpinās

Atvainojamies par ziņu kavēšanos, bet neko darīt - naudas tērēšana ir smags un laikietilpīgs darbs! Noņēmušies esam visi un ne pa jokam. Par to, cik sieviešu te ir un cik vēl katrai no dāmām apgādājamo sievieškārtas personu var mēģināt spriest pēc sekojošās jaukās bildes.

Ja pirmajās dienās notika milzīgie iepirkumi lētajos veikalos, tad tagad esam izvēlīgāki - ejam uz dārgākiem veikaliem, bet skatāmies pēc tiem kaktiņiem, kuros saslēptas preces ar 75% atlaidēm. Ja kaut kas maksā vairāk par 10 dolāriem, tad jau vaidam, ka dārgi... (lūdzu piedodiet). Piemēram, vakar aizbraucām uz milzīgo Takomas molu (neaptverami daudzi veikali zem viena jumta), bet tālāk par pirmo veikalu netikām: tur atradās labas lietas cenās zem 15 dolāriem par gabalu: zīdīgas kleitas un tamlīdzīgi jaukumi. Kamēr visu pielaiko un izvēlas, un vēlreiz apspriež un vēlreiz izvēlēto kaudzi izcenzē, veikala slēgšanas laiks jau klāt. Traki, bet mums piektdienas priekšpusdienas iepirkuma stundas aizskrēja visas pirmajā no mola veikaliem. Neko darīt - svētdienas pievakarē nācās molā atgriezties vēlreiz un nu jau bija progress - 2 stundās paspējām pat 2 no turienes veikaliem "izstrādāt".

Bildē redzat Zani un Lienu ar viņu jauniegūtajiem mīluļiem.

Vēl diezgan daudz laika esam notērējuši elektronikas veikalos, bet arī tur ir rezultāti: gan laptopi, gan i-pods, gan fotoaparāts, gan piederumi priekš tiem visiem pamazām krājas... Par notērētajām summām labāk paklusēsim.

Sestdienas rītā kopā ar Zigrīdu devāmies uz interesanto veikalu Costco - tas ir kaut kas līdzīgs Latvijā reiz bijušajai patērētāju biedrībai: tur ir jāiestājas un jāmaksā gada maksa, bet tad var bez limitiem iepirkties par turienes labajām cenām. Mums pašiem bija žēl iestāšanās dolāru (50 vai 100), tālab Zigrīda mums laipni piedāvāja izmantot savējo. šai iepirkšanās tūrei sekoja maza jauka pasēdēšana pie kafijas un picas Zigrīdas un Viļņa mājā.

Sestdienas pēcpusdienā devāmies uz Takomas domu, kur pēc Austrumu tradīcijām tika svinēta Žurkas gada iestāšanās. Bija gan tāds kā tirdziņš, gan priekšnesumu sērija, ko sniedza šaipusē dzīvojošie austrumnieki: korejieši, ķīnieši, japāņi, polinēzieši: bija gan dziesmas, gan dejas un arī "ķīniešu reps". Liena fotografēja, Zane filmēja, tā ka ir cerības arī bildes vai video ieraudzīt, bet nesolīšu gan kad - laiks mums visiem kopā te skrien tā, ka nav laika ne elpu atvilkt.

Svētdienas pusdienlaikā pie mums ciemojās Muižnieki (Lisa, Indulis un Lindsija) - pļāpājām un skatījāmies Zanes līdzatvestos video ar dažādiem ierakstiem par mūsu pulciņa gaitām Latvijā.

Šajā nedēļā saņēmām arī visādus savus un citu internetā uz mūsu adresi veiktos pirkumus, bet vakar un šodien mācījāmies apieties ar jaunieguvu-
miem: gan smalko fočiku, gan ar Tomiņu - firmas TomTom GPS sistēmu, uz kuras palīdzību stipri ceram ceļojumā. Neteikšu, ka jau esam apguvuši, bet progress ir un šķiet, ka apmaldīšanās iespējas stipri samazināsies. Bet par to tad ziņosim vēlāk.

Nu jau gan maciņu un karšu saturs ir krietni atvieglots un plānojam ķerties pie "kultūras programmas" - pirmdienas rītā no Sanfrancisko ielido mūsu māsīca Lelde, kura tik tālu ziemeļos neesot bijusi. Tad nu kopā skatīsim Sietlu un Takomu. Bet jau iepriekš atvainojamies, ja atkal kāds rakstīšanas pārrāvums gadīsies - tajos retajos brīžos kad esam mājās, rindas pie vienīgā internetdatora ir milzīgas: kam maili jāpārbauda, kam jāpaskaipo...

Otrās dienas šopings

Attēlā redzams kā ceturdienas rītā ciemiņi pēc brokastīm, izmantojot Skype sakarus datorā, mazliet (nepilnas divas stundas) papļāpā ar mājiniekiem Latvijā. Precizējuši iepirkuma plānus, ar jauniem spēkiem ciemiņi devās uzbrukumā Centrālijas lielveikaliem. Centrālija ir neliela apdzīvota vieta stundas brauciena attālumā, kur tūristiem piedāvā izklaidi - shoping. Preču tirdzniecības vietas ir izvietotas abās pusēs starpštatu piektajam ceļam, kā to var redzēt shēmā, kas nofotografēta Centrālijas auto stāvvietā.
Augstāk ievietotajā attēlā redzams uzbrukuma sākums pirmajam Centrālijas veikalam. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, informēšu, ka Centrālijas iepirkumu centros bija liela izvēle un kvalitatīvas preces. Pirkšanas process bija vēl saspringtāks kā pirmajā dienā. Nākošā attēlā es pielaikoju cepuri kovboju veikalā. Plauktos redzami kvalitatīvi kovboju ādas zābaki.
Pirkšanas process turpinājās visu dienu, bez pusdienas pārtraukuma. Ar tumsas iestāšanos veikalu ķemmētāji sāka pagurt. Šoreiz ievietošu aprakstā vēl neizpakotās mantas. Aprakstu nevaru turpināt, jo uz datora šovakar ir liela konkurence, laidīšu citus paveikt steidzamākus darbus.
Šodien iepirkšānās kāre ir mazliet noplakusi un rītdiena varētu būt mierīgāka.

Sen gaidītie ciemiņi

Otrdien vēlu vakarā vai pareizāk būtu rakstīt naktī no otrdienas uz trešdienu pie mums no Latvijas dažas nedēļas paciemoties ieradās Ievas māte Vija (attēlā pa labi), kā arī Ievas māsas Zane (attēla kreisajā pusē) un Liena (priekšā, blakus Zanei). Vakarā neko daudz parunāties neiznāca, lidojums no Latvijas ar vairākkārtēju pārsēšanos bija diezgan ilgstošs un nogurdinošs, ātri vien bija jādodas gulēt.

Trešdienas rītā laiks nekāds patīkamais nebija, nolēmām dienu veltīt iepirkumiem. Latvijā palikušo mājinieku un paziņu pasūtīto mantu saraksts bija pietiekoši iespaidīgs, īpaši daudz bija minēts apģērbs un apavi. Mantu iepirkšanu apgrūtināja tas, ka Amerikā ir citāda apģērbu un apavu izmēru sistēma kā Eiropā. Praktiski visu dienu pavadījām dažādos viekalos, iegādājoties gan sporta preces, gan ikdienas apģērbu, gan arī dažādus foto un datortehnikas piederumus.
Visu plānoto vai pasūtīto preču klāstu iegādāties neizdevās, bet kaut kādi panākumi šajā pasākumā bija. Aprakstā neuzskaitīšu ko un cik daudz katrs iegādājās, bet ielikšu vienu attēlu, kurā redzami veikalu "ķemmētāju" iegādātie apavi. Ciemošanās laikam vajadzētu pietikt.
Šo aprakstu rakstu trešdien vēlu vakarā, var teikt, ka ceturdienas naktī. Tāpēc neko daudz vairāk nerakstīšu. Rītdien ir plānots apmeklēt tālākus tirdzniecības centrus lai iegādātos vairākas konkrētas un specifiskas lietas. Ceturdienas vakarā (pēc mūsu laika) gaidiet nākošo rakstiņu.

Amerikas auto bildes

Dažiem lasītājiem jau ir apnikuši mūsu ceļojumu apraksti, tāpēc pamainīšu tēmu un ielikšu bilžu galeriju par pagājušās sestdienas Amerikas auto muzeja apmeklējumu. Muzejs atrodas netālu no mūsu dzīvesvietas dažu minūšu brauciena attālumā, bet tā darba laiks mums ir diezgan neizdevīgs. Pēdējos apmeklētājus ielaiž muzejā trijos pēcpusdienā un svētdienās muzejs ir slēgts. Beidzot vienā sestienas rītā mums nekas cits nebija ieplānots un varējām apskatīt gandrīz blakus esošo auto muzeju.

Muzejā atrodas vairāk nekā trīs tūkstoši eksponātu. Skatītāju apskatei izvietoti nepilni četri simti. Automašīnas telpās izvietotas ļoti blīvi, apskatīt tās no visām pusēm bija diezgan grūti. Automašīnu ciešais izvietojums un ne pārāk atbilstošs apgaismojums apgrūtināja arī fotografēšanu. 2009.gadā ir plānots atvērt jaunu muzeja ēku Takomā, bet es neesmu pārliecināts vai jaunajās telpās būs pietiekami vietas, vienīgi ja tiks veikta stingra auto atlase.

Muzeja eksponātus drīkst skatīties tikai ekskursiju vadītāja pavadībā. Ieplānotais ekskursijas ilgums ir viena stunda, bet mūs pavadošais gids atļāvās eksursijai veltīt vairāk laika. Auto eksponāti bija tik interesanti un gida stāstījums tik aizraujošs, ka mūsu ekskursija ilga trīs stundas.

Bildes gan nav tās labākās, bet kaut ko redzēt var. Saite uz mājas lapā poga.lv ievietoto bilžu galeriju Amerikas auto:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:22949/

Raksta beigās ievietošu divas bildes ar Flinstonu auto, kurš arī atrodas muzejā un ir braukšanas kārtībā.

Bildes no Orlando

Par Havaju salu ekskursijām īsumā esam aprakstījuši. Voldemārs ļoti īsi uzrakstīja arī par auto muzeja sestdienas apmeklējumu. Visos šajos pasākumus centos diezgan daudz fotografēt. Pamazām kārtoju bildes pa tēmām un cenšos tās publicēt apskatei. Šodien ievietoju kārtējo galeriju par ekskursiju Orlando Disneja parkā Animal Kingdom. (atgādināšu, ka Orlando mēs apmeklējām janvāra sākumā). Galerija ir ievietota mājaslapā poga.lv. Tālāk tekstā saite un adrese uz publicēto galeriju Disney's Animal Kingdom

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:22925/

Sestdiena. Parastā.

Sestdien beidzot izlēmām, ka vajadzētu arī kaut ko padarīt, ne tikai sēdēt mājās visas brīvdienas. Tad nu saņēmāmies un devāmies uz LeMay auto muzeju, kas ir viena no lielākajām apskatei pieejošajām privātajām auto kolekcijām. Kopā šis LeMeijs ir nopircis aptuveni 2500 auto, bet muzejā bija apskatāmi "tikai" ap 350.

Kā bildē redzams, auto bija daudz, un tie bija salikti diezgan cieši viens pie otra. Muzejā bija redzams viss, sākot no deviņsimto gadu sākuma auto, līdz pat dažiem septiņdesmito gadu auto, pat Flinstonmobīlis bija (tas no filmas). Par divām mani visvairāk interesējošajām automašīnām pastāstīšu nedaudz, nedaudz vairāk.

Šajos divos attēlos redzama 63. gada Chevrolet Corvette Sting Ray, kas ir, manuprāt, vizuāli vislabāk izdevusies Corvette, kas jebkad ražota. Diemžēl, cilvēki sešdesmitajos tā nedomāja, un šis auto tika ražots tikai vienu gadu, tā kā to var uzskatīt par retumu. Tas gan nav nekas, salīdzinājumā ar šo auto:
Attēlā redzams 1948. gada Tucker. Šis ir numur septiņi, no 51(!) jebkad ražotā Tucker. Šis auto izcēlās ar to, ka tas bija vairākas desmitgades priekšā saviem konkurentiem vairākās jomās - vidējais priekšējais lukturis griezās kopā ar stūri, tādējādi labāk apgaismojot ceļu jums priekšā. Ja nemaldos, šim auto bija pat kāda vienkārša ABS sistēma. Zināšanai - plašāk ABS sāka izmantot astoņdesmitajos gados.
Es, protams, varētu te vēl izplūst detaļās par šo un vēl citiem auto, bet tad jūs noteikti no garlaicības nokristu no krēsla un sevi savainotu. Es nevēlos maksāt par jūsu ārstēšanu.
Andris kaut kad ieliks galeriju ar bildēm no šī muzeja, un bilžu patiešām ir daudz.
Tas nu arī šoreiz viss, rītdien, un varbūt arī otrdien (pēc mūsu laika) emuāru rakstīsim mēs, bet pēc tam ļausim Lienai, Zanei un Vijai izpausties divu nedēļu garumā.
Jokoju, protams. Tikai kādus trīs emuārus katrai būs jāuzraksta.
Tad nu varat tagad ar mierīgu sirdi gaidīt galeriju - Flinstonu auto tajā būs redzams, neuztraucieties!