Besīšanās pēcpusdiena

Taisni tā arī bija. Cik rāms un kārtīgs bija rīts, tik... Bet nu labi, visu pēc kārtas un tagad jau par daļu no tā visa arī smaidu.

Jau rakstīju, ka mobilo vajag. Aizbraucu un nopirku: Motorola C139 par 14,99 dolāriem, klāt piepirku vēl arī priekšmaksas karti par 39,99, kas dod iespēju runāt 200 minūtes plus vēl kaut ko. Un uz ko tad es tagad cerēju? Ka ieslēgšu un sākšu runāt. Nekā nebija. Vispirms stundu jālādē, nu labi, to es saprotu. Tad jānolasa kādi tur kodi un jāiet internetā reģistrēt. Labi. Tad stundu jāgaida un var izmēģināt vai kas tur notiek (man vietējais IT puisis palīdzēja, tāpēc gluži visu nezinu). Tad atkal jāgaida - jo pieslēguma apstiprinājums atnākšot DIENNAKTS laikā (ja nav brīvdienas pa vidu)! Nu šitais ir vienreizēji. Bet atkāpties jau nav kur. Telefoniņš rātni nakšņos ofisā (par sodu nestiepšu līdzi uz istabiņu) un rīt no rīta abi ar datorpusi skatīsimies, varbūt jau varēs ko darīt...

Ja iepriekšējā ziņā saslavēju jauko ēku, tad IT puisis mani brīdināja, ka te ir tik "veiksmīgi" izmantoti celtniecības materiāli, ka iekšpusē mobilajiem zonas praktiski neesot - jāiet ārā, jāizkaras pa logu vai vismaz kārtīgi jāpiespiežas pie stikla - kā nu kurā vietā. Izskatās, ka man derēs trešais variants - ziemā tak vismaz nedaudz labāks par abiem pirmajiem.

Tā kā man telefona patlaban nav, caur nez cik kolēģiem saņēmu ziņu no bankas (kurā vakar it kā veiksmīgi atvēru kontu un ieliku visu 3 mēnešu stipendiju) - kaut kas neesot kārtībā. Sapratu, ka labāk būs nevis zvanīt, bet aizbraukt. Aizbraucu. Tur visi noliedz, ka būtu man zvanījuši. Bet kolēģi taču arī to neizdomāja... Interesanti.

Datoram pieeju teorētiski man iedeva jau vakar, bet šodien vai pusi dienas pavadīju kopā ar IT cilvēku, ņemoties ar visu pēc kārtas - te paroles neiet, te latviešu burtus nevar atrast, te vēl nez kas... Nu puslīdz tā kā esam pie skaidrības tikuši.

Tad nu sadomāju arī uz Noni pieteikties (savējie sapratīs), bet atkal "pārsteigums" - lai piereģistrētos Amerikā, jānorāda Social Security number, kura man vēl nav. Nu labi, noskaidroju, kas darāms un atkal nekā laba. Izrādās, lai uz to pieteiktos, jābūt vismaz 10 dienas jau bijušam uz vietas, tad var iet (personīgi) pieteikties un tad (nezinu vēl, cik ilgā laikā) to piešķir. Jāmēģina varbūt sākumā internetā kā parastam pircējam iegādāties. Domāšu.

Vēl sagribējās apzinīgai būt un autiņam caurlaidi izņemt. Aizgāju. Iedeva veidlapu un teica, kad aizpildīšu (pēc kādām dienām - tā sapratu), lai nesu atpakaļ un tad izrakstīšot. Bet vienu lietu es te jau esmu sapratusi - manas (lieliskās) Latvijas lietvedības zināšanas te nelīdz neko. Pusi no veidlapās prasītā es nesaprotu, otrai pusei jautājumu es vienkārši neatbilstu. Tad nu neatkāpos no meitenes un teicu - pildām kopā. Pieaicinājām vēl pa kādam ik pa brīdim, jo - veidlapā par automašīnu ir tādi jautājumi, kādu nav auto reģistrācijas dokumentos. :) Kaut kā galā tikām. Meitene laipni atvadās. Es prasu - lai nu dod man to caurlaidi. Uz ko viņa atbild - jā, protams, pēc dienām četrām būs gatava, lai tik es pienāku pakaļ. Gaidīšu, ko citu. Vienīgais mierinājums - teica, ka auto mierīgi var likt PLU stāvvietās, nesodīšot.

Bet mans apzinīgums vēl nebija beidzies. Gāju uz medicīnas centru - viņiem manas veselības ziņas vajagot. Paņēmu līdzi Fulbraitam taisīto izziņu (jau par to ģimenes ārste teica, ka tik traku nekad nav redzējusi), bet šiem ar to bija par maz. Piemēram - tur bija kaut kādai slimībai pēdējā pote norādīta, bet pavisam ir divas - kad bija pirmā. Es saku godīgi - nezinu, bet noteikti bija, jo mums jau padomju laikā (runa ir par bērnības potēm) visu kārtīgi sapotēja atļauju neprasot. Un vēl par tuberkulozes poti ziņu nav. Elementāri, saka māsiņa - mēs te abas tūliņ kādus 5 papīrus aizpildīsim un tad tepat uz vietas tevi nopotēsim arī. Ko man darīt? Mukt nevaru, esmu jau piefiksēta. Piekritu, jo tā esot neizbēgama prasība, ja nevar pierādīt. Vēl viens prieciņš - par abām potēm man arī jāmaksā pašai - 35 dolāri. Nu labi, es teicu, varēja būt arī 300. Un tad, kad jau biju nobriedusi nenovēršamajam, viņa paziņo - sorrī, potētājmāsiņa šodien esot bijusi tikai līdz pusdienlaikam. Lai es pienākot otrdienas pēcpusdienā. Iešu. Ko uz telefonu ietaupīju, te ar uzviju iztērēšu.

Secinājums vienkāršs - Andrim mobilo līdzi ņemt nav jēgas, bet potēšanas ieraksti ar ārsta parakstu gan jāsadabū - vizīte tak tikai 50 santīmus maksā.