Ievads

Nezinu, kāpēc latviešu filologi šīm brīnišķīgajām salām devuši tik nepiedienīgu nosaukumu. Var jau būt, ka tāpēc, ka tālu un dārgi... Katrā ziņā no oriģināla latviskojot (nu, pēc "Īslandes" modes), sanāk Havaī-i salas.

Ja Orlando var redzēt cilvēka roku radītus brīnumus, tad uz šejieni jādodas dabas brīnumus skatīties (kas tīri labi ar civilizācijas labumiem sadzīvo).


Daba šeit ir unikāla vistiešākajā nozīmē: salas no tuvākajām citām visapkārt šķir ap 2000 jūdžu okeāna (kā teica viens no mūsu gidiem - Billijs no Samoa - divi gadi ko airēt). Tāpēc šeit ir unikālas augu un dzīvnieku sugas. Vienkārši sakot - salas ir Klusā okeāna vidū - aptuveni pusceļā starp Ameriku un Austrāliju (slīpi uz leju) un Āziju (slīpi uz augšpusi).


Klimats lielisks - patlaban ir "ziema" un virs 20 grādiem katru dienu, bet arī "vasarā" daudz virs 30 nav - stabili lielisks visu gadu. Vakaros ir mazliet vēsāks (vieglu jaciņu prasās). Tiesa gan, vējš (kaut silts), te ir ne pa jokam - bildē var redzēt, bet ir jau gan šim no kurienes ieskrieties.
Tieši vēja dēļ salas ir sērfotāju paradīze - kas par viļņiem! Vislabākie tie esot februārī, tad te pasaules līmeņa sacensības vienā laidā notiekot. Ūdens temperatūra arī visu gadu ir virs 20 grādiem (okeānā!).

Ja pieliekam statistisko informāciju, tad: ir 8 galvenās salas un vēl milzums citu (ap 1000) dažādu "mazulīšu". No ap 1,2 miljoniem iedzīvotāju ap 75% koncentrēti galvenajā salā Oahu un lielākā daļa no šiem - galvaspilsētā Honolulu un tās tūrisma daļā Vaikiki (mēs tur bijām apmetušies).

Pamatiedzīvotāji - havajieši - gan veido tikai aptuveni 10-15% no iedzīvotāju skaita, pārējo vairākums ir aziātu izcelsmes: viņi vairāk kā 100 gadu laikā iebraukuši kā darbaspēks. Es nekad vēl nebiju redzējusi tādu spoži melnmatainu cilvēku koncentrāciju, bet tā ir pavisam dabiska gan havajiešiem, gan aziātiem.

Attēlā redzamajai pārdevējai ir tipiski havaiski vaibsti. Kingi uz salām lidojot jau pēdējos 50 gadus un ir redzējuši, kā tās no "laukiem" pārvēršas par "lielpilsētu", arī jūs dažās urbānās bildītes varat apskatīt. Debesskrāpji praktiski visi ir viesnīcas, mēs arī dzīvojām 14. no kādiem 19 stāviem un mūsu viesnīca bija "zema". Patlaban tūrisms plaukst un zeļ galvenajā salā Oahu, bet mūsu redzētajā otrā - Havaī jeb Lielajā salā redzējām kā milzu viesnīcas stāv pamestas jeb tiek pārvērstas par dzīvokļiem un ofisiem: viņi patlaban nav modē. Jā, bizness un vēl jo vairāk "mode" ir nežēlīgi.

Tā kā salām ir vulkāniska izcelsme, tad ir arī kalni un tie, savukārt, ar savu spēju aizturēt lietus mākoņus, ir radījuši ārkārtīgi atšķirīgus klimatus dažādās vietās. Kā viņi paši lielās: klimatologi pasauli ir sadalījuši 14 klimatos, salās esot atrodami 12 no tiem. Mēs daļu redzējām. Droši vien, ka tālāk emuāru atkal pa dienām rakstīsim.


Īss vēstures pārskats. Tiek uzskatīts, ka pirmie iedzīvotāji salās ieradušies no Marķīza salām aptuveni pirms 1500 gadiem - airējot savas kanoe laivas un zvaigznes skatoties - un tā 2000 jūdzes, kamēr klāt gan. Traki cilvēki. Aptuveni pēc 500 gadiem arī bariņš kareivīgo Taiti iedzīvotāju atairējuši un veikuši savas "korekcijas". Uz šī dubultpamata tad arī Havaī saimniecība un kultūra veidojusies.


1778.gadā atburāja kapteinis Kuks un salas "atklāja" pa eiropiešu modei, sākotnēji tās nosaucot par Sendviča salām - savam draugam kapteinim Ērlam Sendvičam, ne sviestmaizei par godu. Pēc gada - sava nākamā salu apmeklējuma laikā Kuks Lielajā salā tika arī nogalināts (apēsts gan laikam tomēr ne). Bet tas stāsts ir pārāk garš - cilvēku lepnības un pārpratumu virkne, kas vienai pusei beidzās nelaimīgi. Tiesa, arī salinieki par savu "atklāšanu" dārgi samaksāja: izrādījās, ka viņu imūnsistēma ir visai atšķirīga no mūsējās, un tuvāko gadu desmitu laikā iedzīvotāju skaits slimību dēļ kritiski samazinājās.

Slavenākais no Havaī karaļiem bijis Kohala Kamehameha, kurš sācis kā Lielās salas karalis, bet 1810.gadā pirmo reizi visas 8 lielās un pārējās mazās salas apvienojis vienotā karalistē (ne jau ar skaistiem vārdiem, protams). Pirmie misionāri salā ieradās tikai 1820.gadā, kad pie varas bija Kamehamehas dēls Liholiho ar daudz "mīkstākiem" uzskatiem. Un sākot ar šo laiku salas sāka veidoties par jūrnieku, tirgotāju un vaļu mednieku centru.

Pamazām auga ienācēju ietekme - jo Havaī pamatiedzīvotāji ir neticami laipni un smaidīgi cilvēki. 1898.gadā amerikāņu tirgotāju un lauksaimnieku ietekme jau bija tik liela, ka salas kļuva par ASV teritoriju (vēl ne par štatu). Attīstoties saimniecībai un joprojām turpinoties pamatiedzīvotāju izmiršanai no slimībām, sākās viesstrādnieku ievešana.

1959.gadā Havaī kļuva par ASV piecdesmito štatu, bet viņu karogā dominē britāniskie elementi. Kā tā? Viņu pēdējai karalienei bijušas ļoti labas attiecības ar Lielbritāniju un viņa apsolījusi iekļaut karogā.
Jā, ir jau dzirdēts, ka ASV štati ir dažādi, bet šis nu noteikti ir vis "neamerikāniskākais" - ļoti daudzu savdabīgu kultūru sajaukums, un amerikāniskā tur joprojām noteikti nav dominējošā. Interesanti. Jā, aug tur viss kas: ananāsi, banāni, kafija un arī noni. Mūsu prieks, ieraugot ar augļiem pilnos noni kokus šur un tur, bija liels. Kā bez īpaša akcenta teica mūsu supergids Billijs (gan jau par viņu būs kādā citā stāstā), tas esot auglis, ko Polinēzijā lietojot visām vajadzībām - nu taisni tā, kā Tahitian Noni reklāmā. No mūsu ap 20 cilvēku grupiņas mēs un vēl viens pāris no Ņujorkas zināja, kas ir noni.

Aloha!

Nu jau esam mājās - noguruši, bet laimīgi. Apdarīsim iekavētos darbus, sakārtosim domas un bildes, un tad jau arī emuāru rakstīsim.

Virsraksta vārdiņš "aloha" havajiešu valodā ir dikti svarīgs un labs: nozīmē gan "labdien", gan "uz redzēšanos", gan "es tevi mīlu" - kas nu kuro reizi vajadzīgs.

Tā vispār ir interesanta valoda: alfabētā ir tikai 12 burtu (5 patskaņi un 7 līdzskaņi) un "latviešu izruna" - kā raksta, tā arī izrunā. Ar mūsu vārdu izrunu tur nebija problēmu. Un otrādi - mums bija viegli viņu nosaukumus lasīt, kamēr amerikāņi mocījās pamatīgi un smieklīgi.

Kopsavilkums

Droši vien jau pamanījāt, ka šonedēļ čaklais emuāra rakstītājs bija Andris. Tā sanāca, jo es ņēmos ar savām disertācijas lietām, cerībā tās uz priekšu pavirzīt (turiet īkšķus!). Bet nu atkal visu patlaban iespējamo esmu izdarījusi un varu kaut ko uzrakstīt - no sirds, sev un jums par prieku.

Kopumā par Orlando: mums PATIKA un labprāt mēs tur atgrieztos vēl (kas zina...). Kāpēc? Daļa no jums ir dzirdējuši manu mīļo teicienu, ka man kā konsultantei vai pasniedzējai kaut ko jaunu sākot, vispirms ir "pacienti" un tikai otrajā un tālākajās reizēs "klienti" - kad visu jau zini, viss viegli un labi padodas. Nu tad mēs Orlando arī ik pa brīdim jutāmies kā "pacienti" - it kā jau Lisa (super un paldies) mums daudz ko izstāstīja, bet bija arī kļūdiņas un nezināšanas ik pa laikam. Otro reizi turp dodoties mēs jau šo to darītu citādi, paspētu vairāk un vispār...

Ko varu ieteikt? Brauciet uz Orlando! Tas ir vērts: gan bērniem (nu, ar dikti sīkiem gan ne, viena baurošana vien būs), gan tikai pieaugušiem. Nav tā, ka tur tikai karuseļzirdziņi un mikimauši būtu. Tieši otrādi, to klātbūtni mēs praktiski nejutām, ir ļoti daudz interesanta tieši pusaudžiem un pieaugušajiem. Galu galā mēs, tagad pieaugušie, savā bērnībā neko tādu redzējuši neesam.

Ne par velti varēju izlielīties, ka ūdensparkā abi ar Voldemāru izbraucām VISU iespējamo, Jūrmalas akvaparkā visu neesam izbraukuši. Kāpēc? Man šķiet, ka mūsējie mazliet ar tiem ekstrēmiem pārspīlē, šie bija "kutinoši", bet labi.

Interesanti bija visu to impēriju vērot arī no biznesa viedokļa - kā lietas ir organizētas un notiek, kā cenas veidojas... Skatījāmies, salīdzinājām, diskutējām savā starpā... Tā teikt, strādājām arī, ne tikai izklaidējāmies. Vēl nav iznācis laika Orlando vēsturi paskatīties, bet mūsu sajūta ir tāda, ka tā pilsēta un plaša viņas apkārtne (viss purvā, kas lieliski izkopts) uz tūristiem vien turas. Viesnīcas, suvenīru veikali un dažnedažādas atrakcijas (cik daudz visa kā vēl gribējās, piemēram, purva tūri ar jocīgu motorlaivu ar aligatoru vērošanu...).

Andris jau rakstīja, ka turienes uzņēmējiem izdomas netrūkst (nu ja, konkurence!) un gan viesnīcas, gan atrakciju parki, gan pat suvenīru veikali (tūristu mulsināšanas nolūkā tos bieži nosauc par Factory outlet ir ne vien milzīgā skaitā, bet arī ar izdomu noformēti - šim stāstam ilustrācijā saliekam dažas kaifīgākās ēkas, kas rindā bija gar ielas malu mūsu viesnīcas tuvumā - tur pēdējās dienas rītā pagājāmies un pafotografējām.

Ielieku arī pāris bildes no mūsu viesnīcas numuriņa (54 dolāri par nakti, bija mikro ledusskapītis un kafijas automātiņš, kurā liekamās kafijas paciņas katru dienu atjaunoja. Viena istaba, tā nosacītā virtuvīte un, protams, labierīcības.

Šeit iemācījāmies arī vienu lietu par viesnīcu biznesu: salīdzinoši vislētākās viesnīcas ir tur, kur to ir daudz. Mēs sākumā domājām otrādi: ja jau visi brauc uz Orlando, tad tur viesnīcas būs dārgas... Nekā. Bet priekš mums izdevīgi. Skatīsimies kā sanāks citos ceļojumos.

Es patlaban vēl aizbildinos gan ar disertāciju, gan kakla problēmām un izlaižu skriešanu, tāpēc Andris viens pats vēroja nupat uzziedējušo ķiršu koku. Pielieku jums par prieku arī - tāds ir janvāris Takomā. Bet šorīt mašīnas atkal bija apledojušas. Un ķirsis dzīvs un turpina ziedēt...

Pie viena šis lai ir arī "atprasīšanās stāstiņš" - kādu laiku atkal pie datora būsim neregulāri, jo dodamies kārtējā ekspedīcijā. Mūsu mērķis - pārbaudīt, vai mēs esam tie, kas uz siltajām zemēm aiznes aukstuma rekordus. Atkal lidosim un atkal 6 stundas pa diagonāli uz leju, tikai šoreiz uz otru pusi - mūsu gada 6 dienas Havaju salās (konkrēti - Oahu). Pagaidām tur ir silts.

Disneja Holivuda

Pēc ūdens priekiem dienas atlikušo daļu nolēmām pavadīt Disneja Holivudā. Parkā ieradāmies kad jau sāka krēslot. Bija svētdiena un Disneja Pasaulē svētdiena nesezonā (kas sākās tieši ar šo svētdienu!) ir īsā diena. Holivudas studijas darba laiks bija noteikts līdz septiņiem vakarā, tomēr daudzas atrakcijas slēdza jau piecos - mūsu acu priekšā. Izstaigājām un apskatījām parka galvenās ielas, dažādu pilsētu un ielu maketus. Filmā no ielas puses varētu arī pieņemt, ka tā ir īstā pilsēta, bet no pagalma puses bija pilnīgi cita aina (var paskatīties nākošajos divos attēlos).
Augstāk ievietotajā attēlā ir redzama viena no Disneja Holivudas galvenajām ielām. Fonā redzams 13 stāvīgs krēslas zonas tornis, kurā tika piedāvāta atrakcija ar dažadiem iepriekš neizpaustiem šausmu draudiem, kas jebkuram torņa apmeklētājam iedveš milzīgas bailes (nu mežonīgi spiedzieni skanēja no turienes). To mēs neizbaudījām, jo uz torni bija jāstāvrindā 80 minūtes. Ja mēs to būtu izvēlējušies, tas varētu būt pēdējais pasākums šajā parkā.

Paspējām izbaudīt divas atrakcijas. Vienā, izbraucot ar vilcienu pa dažādiem labirintiem, apskatījām amerikāņu kino attīstības vēsturi, kā arī dažus kadrus no atpazīstamām amerikāņu filmām. Bija ļoti interesanti.

Otra atrakcija bija braukšana ar starpzvaigžņu kosmosa kuģi un karošana galaktikā ar dažādiem briesmoņiem ("Zvaigžņu kara" epizode). Voldemārs no šīs atrakcijas atteicās, viņam tā kratīšana kaut kā nepatīk. Izkratīja jau labi, bet man tie uzbrukošie briesmoņi no multfilmām nelikās interesanti - vecums vairs nav tas. Bez šīm divām atrakcijām paspējām noskatīties arī divas izrādes. Vienā tika demonstrēts, kā tiek uzņemta piedzīvojumu filma. Nākošā attēlā redzama izrādes afiša.

Izrādē uz skatuves bija īsta iedarbināta lidmšina, kas griezās riņķī pa uzņemšanas laukumu, neiztika arī bez kautiņiem un automašīnām, no kurām tika šauts un izrādēs beigās tika demonstrēts grandiozs sprādziens - tieši tāds, kā filmās autiņi sprāgst. Diezgan iespaidīgi.

Viena no grandiozākajām bija pēdējā izrāde - lāzeršovs, kas notika milzīgā arēnā. Izrāde bija par Amerikas vēsturi ar dažādiem fantastikas elementiem. Protams, tajā piedalījās arī Disneja personāži. Bija fantastiskas gaismas, attēli uz izsmidzināta ūdens, vienā epizodē pat tika aizdedzināts liels ūdens laukums, kas atradās pirms skatuves. Pa milzu kanālu, kas lokveidā šķīra skatītājus no skatuves, visā izrādes laikā pārvietojās gan indiāņu laivas, gan Disneja varoņi ar dažādiem braucamrīkiem. Izrāde sākās pusseptiņos un ilga vienu stundu. Apskatei ielieku dažus zīmīgākos attēlus (fotografēti tumsā). Pirmajā attēlā var redzēt aptuveni vienu trešdaļu no skatītāju tribīnēm. Otrais ir attēls uz smidzinātas ūdens strūklas, bet tālāk viss ir saprotams arī bez komentāriem.
Ar šo grandiozo izrādi mēs beidzām Orlando Disneja Pasaules apmeklējumu. Nākošā dienā vēl paklaiņojām pa viesnīcas apkārtni, daži arī pamēģināja peldēties viesnīcas baseinā. Par to uzrakstīsim rīt. Ceram, ka esat ievērojuši kā laiks tomēr mainījās uz siltāku: pirmajā dienā bijām biezajās jakās, otrajā tikai džemperos, trešajā - krekliņos, bet ceturtajā tikām arī līdz peldkostīmiem. Kas zina, kā būtu bijis, teiksim, septītajā dienā.

Pludmales diena

Laika apstākļi Floridā mūs daudz nelutināja. Bijām paņēmuši vasarīgu apģērbu, bet dabūjām izbaudīt vēl vēsāku laiku, kā pie mums Vašingtona štatā. Laika ziņās siltu laiku Orlando solīja tikai mūsu pēdējās divās apmeklējuma dienās. Tā kā pēdējā dienā mums bija nepieciešams savlaicīgi ierasties lidostā, tad pirmo no siltākajām dienām ieplānojām pavadīt pie ūdens.

Disneja Pasaule piedāvāja divus ūdens parkus: "Blizzard beach (sniega vētras pludmale) water park" un "Typhoon lagoon water park". Pēs vairāku dienu salšanas par sniegu mums nebija liela interese, tāpēc nolēmām apmeklēt Taifūna lagūnas parku. No viesnīcas izbraucām pēc astoņiem ar viesnīcas organizēto autobusu. Tranzītcentrā iegādājamies biļetes uz Taifūna lagūnas parku, bet sapratām, ka visu dienu pavadīt saulē diezin vai spēsim un nopirkām papildus biļetes jebkura cita parka apmeklējumam. No tranzītcentra uz parku braucām ar autobusu, kurš pa ceļam vēl savāca braucējus pie vairākām viesnīcām un no Disneja Pasaules komerccentra (komerccentru šoreiz neapmeklējām, lai gan par to nebija jāmaksā).
Kad nokļuvām pie Taifūna lagūnas parka, diena jau bija iesilusi. Vēja nebija, pie debesīm spīdēja spilgta saule. Iznomājām dvieļus, sameklējām ģērbtuves, pārģērbāmies pludmales apģerbā un pludmalē rezervējām krēslus.
Iekārtojuši pludmalē apmešanās vietas un iesmērējušies ar aizsargkrēmu pret saules apdegumiem, devāmies izlūkgājienā lai noskaidrotu, kas šajā parkā tiek piedāvāts. Galvenā atrakcija, kas attaisno šī parka nosaukumu ir "taifūna" radītais vilnis, bet to aprakstīšu mazliet vēlāk. Patreiz īsumā uzskaitīšu kādas atrakcijas mēs izbaudījām. Visu neesmu nofotografējis, jo mans fotoaparāts nebija ūdens izturīgs, uz atrakcijām to vienkārši neņēmu.
Attēlā redzams kanāls, kurā nesteidzīgi ar gumijas balonu 20 minūtēs var apbraukt riņķī parkam. Fotografēju pēcpusdienā, kad daļa braucēju izkāpuši krastā, bet "aizmirsuši" kanālā balonus.

Pirmās atrakcijas, ko izbaudījām šajā ūdens parkā, bija dažādu grūtības pakāpju braucieni no kalna pa izveidotiem strautiem. Pirmais nobrauciens bija vienkāršāks, bet katrs nākošais izveidots tā, lai braucējus kārtīgi izkratītu pa tramplīniem un izmērcētu ūdenskritumos.

Tālāk sekoja dažādu grūtības pakāpju šļukšana pa līkloču caurulēm. Tās visas tika izmēģinātas, lai gan pie šīm atrakcijām bija diezgan garas rindas.

Viena no ekstremālākajām atrakcijām bija braukšana ar divvietīgu vai trīsvietīgu gumijas laiviņu pa cauruli. Caurule bija uzstādīta tā, ka braucieni notika gan no kalna, gan pret kalnu ar dažādām virāžām diezgan lielā ātrumā. Pašās beigās laiviņas tika izmestas no caurules ezerā.

Tālāk ievietošu dažus lielā viļņa attēlus. "Taifūna" radīto vilni mēs ar Voldemāru izbaudījām vairākas stumdas. Atrakcija notika sekojoši: pludmalē atskan trauksmes zvani un sirēnas, īsi pēc tam nogrand tāds kā pērkona dārds un pie ūdenstilpnes tālākās sienas tiek izveidots aptuveni trīs metrus augsts vilnis, kas ar lielu ātrumu gāžas pāri visai lagūnai. Šo atrakciju izbauda loti daudz apmeklētāju, citi piepeld gandrīz līdz pašai sienai, kur rodas vilnis, bet lielākā daļa gaida vilni pie robežas, kur dziļums vēl nav pāri galvai. Mēs izmēģinājām visus variantus. Virs viļņa noturēties nav iespējams. Visvienkāršākais veids, kā izbaudīt viļņa spēku ir īsi pirms viļņa aizturēt elpu un brīvi ļauties vilnim. Vilnis aizmet peldētājus 10 un vairāk metrus tālu. Galvenais ir uzmanīties lai negūtu traumas saskaroties ar citiem viļņa aizmestajiem peldētājiem. Jauns vilnis tiek veidots apttuveni ar minūtes intervālu. Var paspēt aizpeldēt līdz vietai, no kuras iepriekšējais vilnis peldētāju aizskaloja.
Ūdens atrakciju parkā nodzīvojām līdz plkst trijiem. Ādas apdegumus neviens no mums nedabūja, laikam būs bijis ļoti labs aizsargkrēms.
Tālāk devāmies uz nākošo parku: "Hollywood studios", bet par to nākošā aprakstā.