Tiesas mazliet dīvainais nosaukums ar to "apgabalu" man sanāca kartē redzamo iemeslu dēļ: ASV ir vairāku līmeņu tiesas: gan vietējās, gan štatu, gan šādas: kas apkalpo smagākās vai svarīgākās vairāku štatu lietas, mēs tad nu bijām kartē redzamo desmito apgabalu apkalpojošajā.
Te jūs redzat tiesas ēku: liela, skaista un jauna. Esot būvēta vissuperīgākās un modīgākās vides, ekoloģiskās un "zaļuma" prasības ievērojot. Droši vien tā arī ir. Pie tam, ēka laikam ir tik "slepena", ka ne vien mums nebija atļauts tajā ienest fotoaparātus, bet pat internetā lāga bildes nebija. Ilgi rakājoties atradu vien šo, kur būvfirma pirms kāda laika par to stāsta kā par vēl būvniecībā esošu objektu un tā ir datorgrafika...Kad redzēju "tiesas dienas" ierakstu konferences darba kārtībā, drusku pat sabēdājos: vesela pus diena paredzēta lietai un vietai, kas mani, maigi izsakoties, ne visai interesē. Bet labi vien ir, ka neizdomāju iemeslu kā izlocīties un neaiziet. Jo bija ĻOTI interesanti. Un ceru, ka jums arī būs, vismaz es centīšos.
Skatoties amerikāņu filmas, arī jūs droši vien esat ievērojuši tiesas ainas: ka tur svarīgs ir ne vien tiesnesis, bet arī zvērinātie (angliski: jury). Teikšu godīgi, filmas skatoties, man bija palicis iespaids, ka tas tāds diezgan jocīgs (atkal - maigi izsakoties) veidojums ir, kur visādi ļautiņi (un tiesneša loma ir nesaprotama) tā kā tiesu spriež. Un atceros arī kaut ko no padomju laika "piesēdētājiem", arī iespaids labāks nekļūst. Kā jutu, arī vairumam manu kolēģu fulbraitiešu viedoklis bija aptuveni tāds pats. Kad oficiālās daļas sākumā mums rāmi un korekti sāka stāstīt, kur un kas tieši ASV konstitūcijā par to ir rakstīts, bija ļoti daudz kritisku (brīžiem arī nosodoša izbrīna pilnu) jautājumu no maniem kolēģiem. Bet mūsu "iesildītājstāstītāji" teica: pacietieties, tūliņ nāks tiesnesis un visu izstāstīs. Tā arī notika. Es gan mēģināšu īsāk nekā trīs stundās tikt galā.
Kad kādas lietas pieteikums tiek iesniegts tiesā, vispirms strīdniekus mēģina samierināt nesaucot "lielo" tiesas sēdi, civillietās pat vairāk kā 95% gadījumu tiekot galā. Krimināllietās gan bieži jau likumi prasa "lielo" sēdi ar zvērinātajiem. Un - iet par zvērināto, ja tiesa to pieprasa ir ASV pilsoņa PIENĀKUMS! Reizi 2 gados Kolorādo štatā dators atlasa laikam 4000 uzvārdus no tiem, kuri ir reģistrēti autovadītāju datu bāzē (nu ja, tiesības jau te ir vai visiem). Viņi tad ir šo 2 gadu "zvērināto rezerve" (bet netiek informēti par to). Kad ir iesākts process, kurā vajadzēs zvērinātos, atkal dators brīvi (randomly) atlasa tiesneša prasīto zvērināto skaitu (tas ir lielāks, nekā vajadzēs procesā). Tad uzvārdu un telefonu saraksts tiek izdrukāts un tehniskie darbinieki zvana. Atteikties var tikai ļoti retos un īpašos gadījumos. Pirmo reizi nākot uz tiesu, zvērināto kandidātiem nav ne jausmas, kāda veida lietā viņiem būs jāstrādā. Valsts par šo darbu maksā 20 dolārus dienā (jā, ļoti maz, būs jāpaaugstina, sacīja tiesnesis), darba devējs var kaut ko maksāt, var nemaksāt, bet nedrīkst atlaist no darba. Normāls tiesas process parasti esot 2-3-5 darba dienas.
Kad nu zvērinātie ir sanākuši (un arī tiesa nezina, kas viņi ir, cik veci, kāda rase, izglītība, ko dara...), tiesnesis īsi pasaka kas tā par lietu (piemēram, narkotiku tirdzniecība vai auto zādzība, bet nekādu uzvārdu u.tml.) un jautā, vai kādam no zvērinātajiem nav iemeslu, kuru dēļ viņš nevar piedalīties, jo nevar būt objektīvs. Piemēram, teica tiesnesis: ja kāds uzskata, ka nodokļi ir nevajadzīga lieta un tos maksā tikai muļķi, tad viņš nevar būt zvērinātais nodokļu nemaksāšanas lietā. Ja kādam šķiet, ka viņam ir iemesli, tad tie jāpasaka. Tiesnesis izlemj, vai zvērinātais var palikt jeb nē (arī tāpēc tie rezervisti vajadzīgi). Kad nu pašiem šķiet, ka viņi tā kā varētu, tad katrs pa vienam (bet visu klātbūtnē) atbild uz tiesneša "anketas jautājumiem": kā sauc, kur dzīvo, ko dara... Šajā procesā klāt ir arī apsūdzības un aizstāvošās puses juristi. Viņi visu klausās un viņiem ir tiesības jebkuru zvērinātā kandidātu noraidīt kā nederīgu (nepaskaidrojot iemeslu). Tad atkal vietā nāk cits no rezervistiem, kamēr sastāvs skaidrs. Tad zvērinātie, kā jau nosaukums prasa, dod zvērestu.
Par ko? Te nu atkal drusku par procesu jāpastāsta. Arī te kaut ko esam filmās redzējuši, bet mazu komentāru vajag. Pamatā zvērināto izmantošanas ideja ir tāda, ka, ja visu lemšanas varu dotu tiesnesim (kā tas ir pie mums), tad var iznākt, ka reizēm nostrādā rutīna: ai, 100 narkotiku tirgoņus esmu notiesājis un šitais nemaz labāks neizskatās, zinu jau, ko viņi tādās reizēs stāsta... Bet te pamatdoma ir, ka zvērinātie ir sabiedrības pārstāvji, sava veida "vidējais pilsonis" un viņiem ir jāspriež par to, vai cilvēks ir vainīgs un pelnījis sodu, vai ir savākts pietiekami daudz pierādījumu.
Tas notiek tā. Tiesnesis, kad jau ir vēl vairāk zvērināto gala sastāvam par lietu pastāstījis, lūdz viņus tiesas procesa laikā (cik nu tas ir iespējams) nelasīt tās komentārus avīzēs vai internetā vai TV, neapspriest lietu ar ģimenes locekļiem u.tml. Pamatideja: viņi "kā baltas lapas" sēž tiesas zālē un noklausās abu pušu (apsūdzētāja un apsūdzētā) viedokļus un savāktos faktus. Jā, viņi nezina un viņiem nav jāzina likumi! Viņi klausās kā CILVĒKI (normāli vidusmēra cilvēki) un domā par to vai ir savākts pietiekami pierādījumu šī cilvēka vainai (sevišķi, ja vainīgais pats to neatzīst vai tikai daļēji atzīst).
Ļoti interesanta ir tiesneša loma šajā procesā. Viņš zina likumus, ir gatavojis šo lietu, bet tieši procesa laikā viņa uzdevums būtībā ir "kalpot zvērinātajiem" - vadīt tiesas procesu tā, lai viņi iegūtu vispusīgu un iespējami objektīvu priekšstatu uz notikušo. Viņš arī apvalda gan apsūdzētāju, gan aizstāvības pusi no izplūšanas nevajadzīgās, ar procesu tieši nesaistītās detaļās. Kad visi uzklausīti, citā telpā tiesnesis zvērinātajiem īsi izstāsta, ko par šādu pārkāpumu saka likums.
Tad zvērinātie (un tikai viņi, neviens cits) dodas uz speciālu telpu, kur viņiem jāpieņem lēmums "vainīgs" vai "nevainīgs" jeb būtībā: vai mēs dzirdējām pietiekami daudz pierādījumu, lai atzītu par vainīgu. Nekāda "vidējā" lēmuma nevar būt, tikai viens no tepat augstāk pēdiņās ieliktajiem diviem. Pie tam - par lēmumu ir jāvienojas VISIEM (parasti 12, īpašos gadījumos var būt cits skaits) vienbalsīgi. Tātad - diskutē tikmēr, kamēr visi vienisprātis. Un tad viņi atgriežas zālē un katrs pats personīgi un skaļi pasaka, ka viņš apsūdzēto uzskata par vainīgu vai nevainīgu. Ja pēkšņi kāds pasaka atšķīrīgu viedokli (tas gan esot ārkārtīgi reti), viss sākas no gala ar citu zvērināto sastāvu.
Zvērinātie nelemj par soda lielumu (gadu skaitu, naudas summu u.tml.), tas ir tiesneša kompetencē, viņu ziņā, tātad - vainīgums vai nevainīgums (vai nepietiekams pierādījumu daudzums - pēc būtības). Ja padomā, ļoti interesanta un racionāla pieeja: "Vai es uzskatu, ka viņam/viņai par to ir jāiet cietumā/jāmaksā..."
Statistika rādot, ka teorētiski katrs otrais štata iedzīvotājs var tikt uzaicināts par zvērināto. Amerikāņi ir uzauguši zinot par šo pienākumu, un izturoties pret to ļoti atbildīgi. Bet vai viņus nevar uzpirkt? - tā jautāja kāds no pēcpadomju valstu fulbraitiešiem. Tiesnesis, kaut gan ļoti pieklājīgs, bija dusmīgi izbrīnīts. Jā, viņš teica, teorētiski tāda iespēja pastāv. Bet, pirmkārt - tad ir jāuzpērk VISI zvērinātie un tas varētu būt grūtāk, nekā valstīs, kur ir 1 tiesnesis katrai lietai (mājiens ar slotas kātu). Otrkārt, protams, arī Amerikā ir blēži un slikti cilvēki, bet "vidējais amerikānis" neapšaubāmi ir godīgs, sevišķi - attiecībās ar valsti, un jo sevišķi - gadījumā, ja viņam ir pienākums godīgi izlemt otra cilvēka (apsūdzētā) likteni. Ja es pareizi sapratu, tad zvērināto lēmums nav pārsūdzams. Lietu var apstrīdēt tikai tad, ja ir bijuši procesuālo pārkāpumi - tad tos, bet ne lēmumu.
Kad es par šādu sistēmu šādā griezumā padomāju, tad... Un kad mēs arī visi trīs mājās no sirds par šo lietu izdiskutējāmies, tad nācām pie secinājuma, ka ĻOTI cilvēcīgi loģiska un pēc būtības godīga ir tā sistēma. Tagad, ik pa brīdim kaut ko pa TV redzot vai citādi dzirdēto apspriežot, mēs viens otram uzjautājam: un, ja Tu būtu zvērinātais šajā lietā? Ko Tu domātu, kā spriestu? Jo - zvērinātajam nav "jāsver ar sīkiem svariņiem uz gramiem", viņš atbild (sev un citiem) tikai uz vissvarīgāko jautājumu: vai ir pietiekami pierādījumu, lai ES viņu uzskatītu par vainīgu. Un 12 tādi es no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem, ar visdažādākajām izglītībām un pieredzēm (jā, tiesnesis teica, blakus sēž lielu firmu prezidenti, sklūbusu vadītāji un lielveikalu kaasieres) vienojas par lēmumu.
Tā ir liela atbildība. Atkal jāatsaucas uz tiesnesi, bet viņš sacīja, ka nereti no jau labi gados esošiem amerikāņiem nākas dzirdēt, ka būt par zvērināto ir būtiskākais, kas viņa dzīvē noticis - svarīguma, nozīmības, attiecību ar valsti ziņā. Laikam arī šādi audzina patriotismu un atbildību. Nevis "viņi", bet "mēs" lemjam un atbildam par saviem lēmumiem.
1 komentārs:
Ierakstīt komentāru