Svētki mūsu ielā

Iepriekš jau ieminējāmies par lieliski pavadīto sestdienas rītu, tagad uzrakstīšu mazliet vairāk. Par to, ka mūspuse ir īsta "narcišu un tulpju karaļvalsts" jūs jau zināt, šodien turpināsim nosacīti tajā pašā virzienā.

Tie, kuri vairāk vai mazāk pieskaitāmi bijušajiem "padomju cilvēkiem", labi atceras parādes visādās: te konstitūcijas dienai, te uzvaras svētkiem par godu... Esam tajās vai ar varu dzīti, saluši un svīduši - kā nu kurā gadā un gadalaikā. Patlaban Latvija it kā uzelpo un parāžu trakums ir rimies, bet es vairs neesmu droša, ka tas ir uz ilgu laiku.

Jo, izrādās, arī amerikāņi bez parādēm iztikt nevar. Tikai tēmas var būt pavisam cilvēciskas, piemēram, "Narcišu parāde" - kā bildē redzams un par ko būs stāsts. Tā kā Gundaram biju izstāstījusi, ka gribu "narcišu lietas" redzēt, viņš jau laicīgi pabrīdināja, ka sestdienas rītā Takomā, vēlāk arī Pjualapā un Sumnerā būs ikgadējā narcišu parāde. Protams, devāmies turp. Izrādījās, ka organizatori arī laika apstākļus bija pasūtījuši ļoti precīzi - vissaulaināko un siltāko dienu pagaidām šopavasar. Fotoaparāta atmiņas karte izrādījās piefotografēta pilna jau labu brīdi pirms parādes beigām: nebijām gatavi uz tādu krāšņumu tādā daudzumā un ilgumā...

Kāpēc virsrakstā ir runa par "mūsu ielu"? Tāpēc, ka Pacific Avenue, kurai ap vidu dzīvojam, ir viena no garākajām ielām Takomā un sākas pašā centrā (mēs teiktu - vecpilsētā), tur arī notika parāde. Tiesa gan, uz turieni mēs nevis rāmi vilkāmies pa garo ar luksoforiem un ātruma ierobežojumiem izrotāto Pacifika avēniju visā tās godībā, bet izmetām ātro līkumiņu pa 5.starpštatu šoseju - 15 minūtes un bijām klāt.

Parādes laikā redzējām milzīgi daudz visādi izgreznotu braucošo platformu, bet šī - ar narcišu princesēm tā vien prasījās te priekšpusē. Uz pavasara pusi daudzviet notiek vietējo "narcišu princešu" vēlēšanas, un viena daļa no tām te tagad redzamas.

Ir jau gan tā, ka otrdiena varētu nebūt labākais laiks garu stāstu lasīšanai, bet, atvainojiet - tā sanāca. Un, patiesībā, ir vēl trakāk - šim stāstam galā ir arī saite uz galeriju (180! bildes) - skatieties tagad vai atlieciet uz nedēļas nogali, kā nu varat. Bet Andris jau tāpat saņēmās un tikai aptuveni pusi no sabildētā galerijā ielika.

Tie, kuri paši iesaistīti muzikālās aktivitātēs galerijā varēs papētīt visādos orķestrantu tērpus un uzmest aci instrumentiem arī. Bija, krāšņi, skaisti un interesanti, jo liela daļa maršējošo orķestru ne tikai braši pūta un bungoja, bet taisīja arī visādus izklupienus un palēcienus.

Dievs un rīkotāji vien zina, cik skolu un visādu citu organizāciju parādē piedalījās. Daļu jūs redzēsiet galerijā, bet te ieliku Voldemāra skolas pārstāvjus. Diezgan daudz un labi bildēs redzamas skolu karsējmeitenes dažādos tērpos - tā te ir tikpat nopietna lieta kā orķestrēšana. Godīgi sakot es biju vairāk pārsteigta par orķestru un tajos spēlējošo skolēnu daudzumu. Par izpildījuma kvalitāti es nevaru spriest.

Svarīgās personas, protams, ar kājām negāja. Viņus vizināja viens par otru skaistāki un antīkāki auto (vairums no mūsu jau apmeklētā, aprakstītā un sabildētā Lemeija muzeja). Bija gan pilsētas mērs, gan sponsori, gan... Tiesa gan - nezinu, kas sēdēja bildē redzamajā fordiņā, bet tieši šo bildi izvēlējos, jo tas ir viens no pirmajiem uz konvejiera saliktajiem autiņiem (un ripojošs!). No šie - melnajiem - arī nāk leģendārais Henrija Forda teiciens, ka klients varot nopirkt jebkuras krāsas auto, ja vien tā ir melna. Un viss. Citu nav.

Bija arī vairāku vietējo indiāņu cilšu pārstāvji. Man un droši vien arī jums par pārsteigumu, viņi nebija iedomātajās spalvu rotās - paskatieties vien, cik stilīgas nacionālās cepurītes galvās diviem! Un tie melnīgsnējie smaidīgie (kurš gan izdomāja "sarkanādainos"?) ir jaunā paaudze.

Mana sirds bija solidāra lepnuma pilna redzot šo - "gada skolotāju" platformu. Būtībā jau šāda tipa "nomināciju" platformas bija tikai divas: ar princesēm un ar skolotājiem. Intersanti un rāda attieksmi (laikam jau ne velti Voldemāram patīk savi skolotāji!). Vēl interesantāk bija redzēt tieši skolotāju godināšanas pasākumu sponsorus: divu smalko autiņu ražotāji/tirgotāji (Jaguāru atceros, otru aizmirsu) un viena luksuspreču firma. Tātad viņiem skolotāji ir svarīgi! Tas patīkami.

Bet nu jau stāsts diezgan garš sanācis. Jāsāk beigt. Vēl tikai divas kaifīgas bildes ar manu komentāru un tad tiksiet pie galerijas.

Šīm parādēm cilvēki gatavojas ar prieku un azartu (tas bija labi redzams dalībnieku sejās), katrs rāda ko nu māk. Efektīgs bija BMX-istu uzbrauciens: šie ne tikai visādīgi izlīkumojās, uz viena vai otra riteņa pabraukājās un kā buciņi izlēkājās, bet arī pamanījās vienu papucīti uz asfalta noguldīt un tad ar ieskrējienu lēca pāri. Viena lēciena beigas jūs redzat bildē. Bija labi un visi pārlēca (vismaz tajā ielas posmā, kur mēs stāvējām).

Vīrus skotu bruncīšos, pirātus un nāras jūs redzēsiet galerijā, bet vēl mums dikti patika šejieniešu kārtības mīlestība: vīrs ar liekšķeri aiz skaistā zirdzinieku bariņa. Un arī ratiņus pārmaiņas pēc velk cilvēks, ne zirgs...

Cik laika tas viss aizņēma? Bijām tā apmulsuši, ka stāvējām vaļā mutēm un aizmirsām kārtīgi pulkstenī paskatīties. Sākās 10.30, beidzās - varbūt ap vieniem? Ne velti fotoaparāta ap 360 bilžu atmiņu jau priekšlaicīgi piepildījām. Vēl viena interesanta lieta: pirms parādes bija noticis masu skrējiens bērnu veselības atbalstam. Ar startu 7.00 sestdienas rītā. Nu ja, amerikāņi ceļas agri.

Nu jau gan rimšos. Lai jums jauka galerijas skatīšanās. Un ja kāds vēl kādu komentāru uzrakstītu, mēs būtu pavisam laimīgi!

Saite un interneta adrese uz mājas lapā poga.lv publicēto foto galeriju "Narcišu parāde" tālāk tekstā:

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:24654/