Sasalušie aligatori jeb pirmā diena Kissimme

Šajā bildītē jūs redzat mūs ar Voldemāru tīksmi sildāmies pievakares saulītē Orlando lidostā. Jaciņas lepni nomestas blakus un, nonākot viesnīcā, tūdaļ tika iestūķētas visdziļākajā atvilktnē - ko nu plus 20 grādos ar tādām... Ak, naivie! Ja vēl pirmdienas vakarā abos viesnīcas āra baseinos mudžēja peldētāji, tad otrdienas rīts nāca ar kādiem +3 grādiem (dienā solīja nepilnus +10) un mežonīgu vēju. Ko darīt tādā laikā?

Bijām nolēmuši, ka sāksim ar Universal Studio un Jūras pasaules apmeklējumu, taču uz turieni no mūsu viesnīcas bezmaksas buss (kā uz Disneja pasauli) nekursē. Viesnīcā mums piedāvāja šatlu (18 dolāri no katra), kas aizvedīs turp un atpakaļ noteiktā viņam ērtā laikā. Dārgi. Otra iespēja - taksometrs. Arī diez kā nepatika, jo patālu jābrauc. Varot nomāt auto par 40 dolāriem dienā + degviela. Arī dārgi, sevišķi, ja visu dienu tas stāvēs laukumā (par maksu, protams). Pajautāju, kā ar sabiedrisko transportu. Esot briesmīgs. Bet es neatlaidos, jo man dikti patika 1 dolārs no cilvēka par braucienu ar to. Nu labi, netālu no viesnīcas esot pietura, lai ejot un gaidot... (bet skatījās uz mums kā uz nenormāliem, jo kurš gan brauc ar sabiedrisko). Mēs varonīgi devāmies uz pieturu.

Bet netikām līdz tai. Ne tāpēc, ka būtu tālu, bet vēja dēļ aukstums bija tik mežonīgs, ka mūsu vissiltākās Takomas drēbes bija daudz par plānu. Saskatījāmies un devāmies atpakaļ uz viesnīcu - vēlreiz par nomas auto aprunāties. Jā, par 40 dolāriem dienā varot dabūt kompaktklases auto gandrīz tūliņ. Un tāpēc, ka mūsu pelēcītis Takomā rātni stāv pie stūra, derot tā apdrošināšana, nav jāpiemaksā. Un nomas firmas bezmaksas autiņš pēc 10 minūtēm būs klāt, lai mūs aizvestu pie mašīnītes. Labi! Darām tā.

Te nu jūs redzat mūsu tumšzilo skaistuli. Nonākot galā, izrādījās, ka neviena kompaktā viņiem patlaban nav uz vietas un tālab mums tika jautāts, vai esam ar mieru par to pašu naudu (!) ņemt šo. Protams!!! Un tā nu 2 dienas mūsu rīcībā bija praktiski jauns kreislers. Bauda bija to kuģi stūrēt.

Kāpēc tikai 2 dienas? Rēķinājām un domājām visādi. Mūsu rīcībā Kissimme-Orlando bija 5,5 dienas (jo sestās dienas pēcpusdienā jau jādodas uz lidostu). Izlēmām, ka trīs no tām pavadīsim Disneja pasaulē un uz turieni mums bezmaksas transports. Pēdējo pus dienu arī varam cerēt pie baseina pavaļoties, tālab ņēmām uz divām.

Universal piedāvājumā bija Studio un ūdens atrakciju parks, jūras pasaule - kā jau nosaukums rāda, arī ar brīvdabu un ūdeni saistās. Disneja pasaulē arī vairums baudāms ārā. Bet vai tik stindzinošā aukstumā? Nolēmām, ka tik stipri salt neesam gatavi un dienu pavadīsim kopā ar savu tumšzilo skaistuli pa veikaliem pasirojot - tak ik pa brīdim siltumā: veikalā vai autiņā.

Tagad paši domājam, ka tas bija pareizs lēmums. Iepirkām šo to no pludmales lietām (cerībā uz siltu laiku), pameklējām (bet nenopirkām) Uģim fotoaparātu, sapirkāmies pārtiku Valmartā (vēlāk redzējām, ka tajā - patālu no mums un "normāliem cilvēkiem" domātā) visas preces bija 2-3 reizes (!) lētākas nekā pieviesnīcas "supermārketā". Tas tīri labi sildīja sirdi aukstajā pēcpusdienā.

Ar šo melno skaistuli gan pabraukt nedabūjām - tas rāmi stāvēja Valmarta stāvvietā un gaidīja savu saimnieku, bet man tā patika viņa numurzīme, ka liku Andrim mani pie tā nofotografēt. Jā, gribētos man arī tādu (numurzīmi).

Ja īsi autiņi un braukšana jākomentē, tad es teiktu, ka Orlando brauc tāpat kā Latvijā: ātri, bezkaunīgi, ar pīpināšanu... Kā pilnīgi lauķi no Sietlas sajutāmies, jau ierasto prātīgo un pieklājīgo turienes braukšanu atceroties. Pirmais teikums, ko mums teica šatla šoferis lidostā: te neviens nemāk braukt! Un pats sāka ar to, ka tik bezkaunīgi aizlīda vienam priekšā, ka tas dabūja kārtīgi bremzēt un arī uzpīpināja krietni. Uz ko tika (skaļi, bet tikai salonā dzirdami), par muļķi un nejēgu nosaukts. Un tā visu ceļu...

Ar kādiem autiņiem te brauc? Jā, jauni vai stipri pajauni te ir visi - līdzīgi kā Takomā un Sietlā. Tiesa gan, ja mūspusē dominē praktisko saimnieku iecienītie pikapi un džipveidīgie, tad Orlando autiņi ir plakanāki un dārgāki, bet tādas īstas "pankūkas" vai superdārgos neredzējām (ja pāris Hammerus par ko īpašu neuzskata).

Protams, pie viena mazliet arī kaut ko no apkārtnes apskatījām. Voldemārs mazliet iesildījās džipa stumšanā. Bet, ja nopietni, tad konkurence ir piespiedusi šejienes viesnīcu, kafejnīcu un veikalu izkārtnes un apkātrtni skaisti un ar izdomu veidot. Daudzviet bija ūdens ieskauti dārzi... Skaisti. Diena pa mašīnas un veikalu logu bija jauki saulaina, palmas mīlīgi locījās vējā, visapkārt viss diezgan zaļš (ziema skaitās, vietām zāle izdegusi un tagad neataug) daudz ziedu, vien pa kādai nosalušai puķei bojā skatu.

TV ziņās dzirdējām, ka no aukstuma visvairāk cietuši ziedošie augi, bet arī aligatoriem neesot klājies viegli: daļa no tiem no rīta bijuši stīvi vārda tiešā nozīmē, bet pa dienu saulītē pamazām atlaidušies. Mēs šos bildējām jau pēcpusdienā un tālab to "sejas" jau rotā īsti aligatorisks smaidiņš.

Jau pievakarē devāmies iekarot vienu no Orlando outletu rajoniem - te vienuviet pārdesmit pasaulslavenu firmu veikali, sākot ar mums jau zināmajiem Adidas un Nike, tad visādīgi vairāk vai mazāk smalki apģērbu veikali (arī Armani, Ferre, Hilfinger...) un visa kā cita iepirkšanas vietas. Neko daudz mēs nenopirkām, bet skati tur bija traģikomiski: negaidītā aukstuma dēļ cilvēki (ar bērniem) vakaru vadīja tur. Burzma neiespējama, tiek ķerts, grābts, laikots un pirkts viss aukstam laikam domātais. Krīt un gāžas gan niķīgi bērneļi, gan kurpju un apģērbu kaudzes. Un pat allaž laipnajiem pārdevējiem rokas nolaidušās un ģīmji skābi: laikam jau diezgan agri tas vājprāts bija sācies. Jo, kā vēlāk redzējām, izklaides parku plašumos ledainajam vējam bija kur ieskrieties. Nu tad visi glābās lielajos veikalos.

Turpinājums sekos.