Pirmajā dienā Disneja Pasaules tranzītcentrā ieradāmies diezgan vēlu. Kā jau rakstīju iepriekšējā aprakstā, no viesnīcas izbraucām tikai pusdivpadsmitos, laiku paņēma nomātās automašīnas atdošana. No tranzītcentra uz parku braucām ar vilcienu pa viensliedes dzelzceļu. Vilciens pirms apstāšanās galapunktā Epcot parkā vēl izbrauca slaidu loku virs parka. Bet mēs vēl nezinājām uz ko mums vajadzētu skatīties.
Attēlā redzams, ka Ieva un Voldemārs vēl kārtīgi izstudē karti un pasākumu plānu, lai paspētu maksimāli daudz apskatīt un izbaudīt. Parkā pie pašas ieejas atrodas milzīga lode (lodes kopskatu varēja nofotografēt tikai no lielāka attāluma) un pie ieejas lodē izveidotā telpā bija samērā gara rinda tāpēc lodes iekšpuses apskati mēs atlikām uz vēlāku laiku.
Augstāk redzama parka Epcot karte. Šajā parkā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar nākotnes tehnoloģijām un to pielietošanas iespējām. Apkārt ezeram ir izvietotas 11 miniatūras pasaules valstis un katrā no tām ir uzbūvētas raksturīgāko celtņu kopijas (mazliet samazinātas), var nobaudīt valstij raksturīgākos ēdienus (katrā "valstī" bija vairāki restorāni vai kafejnīcas), un iepazīties ar šo valstu kultūru (notika dažādi pasākumi un koncerti). Kā var redzēt kartē pēc uzrakstiem, parkā apskatei ir izveidoti sekojošu valstu paviljoni: Meksika, Norvēģija, Ķīna, Vācija, Itālija (ar miniatūru Venēciju), ASV, Japāna, Maroka, Francija, Anglija un Kanāda. Valstu apskati mēs atlikām uz parka apmeklējuma noslēguma daļu, kad jau bija tumsa, tāpēc tur neko daudz nefotografēju.
Parka apskati sākām ar iziešanu caur lielu paviljonu, kur tika demonstrēts dažādu rīku un iekārtu ražošanas un kvalitātes pārbaudes process. Pirmā atrakcija, ko Voldemārs pēc pasākumu izpētes mums ieteica izbaudīt bija automašīnu tests. Nonākot pie automašīnas testu ēkas garu rindu neredzējām, bet uzraksts rādīja gaidīšanas laiku 90 minūtes (Disneja parkos pie visām atrakcijām ir novietots elektronisks tablo ar aptuveno rindā stāvēšanas laiku). Izrādījās, ka rinda ir izveidota diezgan asprātīgi - nožogota ar margām un savīta daudzos līkumu līkumos. Virzoties pa šiem labirintiem ēkas iekšpusē varēja apskatīt kā tiek testētas automašīnas, automašīnu mezgli un atservišķas detaļas. Mēs stundas laikā, virzoties kopējā rindā, izgājām vairākās telpas, kur bija uzstādītas dažādas testēšanas iekārtas. Ko nevarēja parādīt dabā, to rādīja uz uztādītiem ekrāniem.
Nonākot pie automašīnas, mums paziņoja, ka ekrānā redzētās automašīnas pārbaudes būs jāizbauda ar vidējā attēlā redzamo četrvietiego automašinu. Programmā auto testēšanas pasākuma bija dots vērtējums: big thrill, ko varētu tulkot kā lielu trīcēšanu. Mazākiem bērneļiem tika nomērīts augums, ja viņš zem noteiktā augstumā noliktas latiņas varēja iziet cauri, braukt nedrīkstēja. Brauciens bija diezgan iespaidīgs, tikām pārbaudīti karstumā, aukstumā, braucot pa bedrēm, no kalna, likumos, auto bremzējot un strauji paātrinot, braucot tumsā, tieši priekšā iedegās kravas auto lukturi un ieslēdzās skaņas signāls (auto tika strauji parauts sāņus). Brauciena nobeigumā milzīgā ātrumā (virs 100 km/h) tika izkantēts 90 grādu līkums... Vienreizējas izjūtas!
Pēc atrakcijām parasti vēl kaut ko varēja apskatīt. Voldemārs dabūja pasēdēt un nofotografēties Hammer automobilī. Pašās beigās atrakciju dalībnieki tika iesūtīti suvenīru veikalā (Disneja Pasaulē tā ir parasta prakse, ka pēc visām atrakcijām ir jāiziet caur attiecīgu suvenīru viekalu).
Nākošā big thrills atrakcija (vēl programmā ir minētas atrakcijas ar milder thrills), uz kuru mēs devāmies uzreiz pēc auto testiem bija misija kosmosā.
Atkal dabūjām kārtīgi izstāvēties rindā, apskatīties dažādus kosmosa kuģus un to aprīkojumu. Noskatījāmies ekrānā instrukciju, kā šajā atrakcijā rīkoties. Instruktāžā arī paziņoja, ka šādus treniņus veic kosmonauti. Pasākums bija sekojošs: četri cilvēki tika iesēdināti kabīnē, kur bija jāpiesprādzējas. Kabīne atradās milzīga izmēra centrifūgā. Mums atlika tikai skatītie priekšā novietotajā ekrānā, kur tika rādīts kā mēs paceļamies kosmosā (ar milzīgu centrbēdzes spēku). Tikām griezti un kratīti dažādos veidos, reizēm tikām iespiesti sēdekļos un reizēm izjutām brīvu kritienu. Kā Voldemārs teica pēc atrakcija, ka tik briesmīgu kratīšanu viņš vēl nebija izjutis. Bet kosmosa skati bija iespaidīgi!
Rindās bijām nostāvējuši vairāk kā trīs stundas, lai izbaudītu dažas pārdesmit minūšu atrakcijas. Pirms "valstu" apmeklēšanas vēl kaut ko vajadzēja pamēģināt. Turpinājām ar lodi. Arī tur mēs no rindā stāvēšanas nevarējām izvairīties. Nākošā attēlā var redzēt vienu nelielu rindas posmu.
Augstāk redzamajā atēlā Voldemārs sēž nelielā vagoniņā (jāsāz pa diviem vai pa vienam). Diemžēl telpās nedrīkst fotografēt ar zibspuldzi, tāpēc man par visiem pasākumiem bilžu nebūs. Ar šo nelielo vilcienu mēs tikām visādi vizināti pa lodes iekšpusi. Braucām gan kalnā, no kalna lejā, tumsā un atmuguriskā virzienā, neizpalika arī kratīšana. Brauciens ilga labu brīdi. Apkārt varējām apskatīt cilvēces attīstību (bija izveidotas dažādas lelles, kas kustējās un runāja). Visu to nemaz navar aprakstīt.
Es un Ieva Epcot parkā apmeklējām ratiņbraukšanas apmācību (Voldemārs tajā laikā nodarbojās ar datorprogrammām). Nezinu kā šo braucamrīku var nosaukt. Vispirms instruktors pastāstīja par šī braucamrīka uzbūvi, tā izgudrošanas vēsturi un kā to vadīt. Pirms praktiskās braukšanas visi parakstījāmies, ka esam apguvuši apmācības kursu. Tad visi kursu klausītāji rindiņā devās pie instruktoriem un mēģināja to vadīt.
Vadīšanu apguva visi kursanti. Visgrūtāk ir pirmo reizi normāli nostāties uz ratiņiem. Braukšana uz priekšu un atpakaļ tiek iegūta mainot spiedienu ar pēdām. Pagriezieni tiek veikti ar stūri to paliecot uz sāniem. Ļoti jauks pārvietošanās līdzeklis!
Vēl mēs noskatījāmies trīs dimensiju kinofilmu ar dažādiem blakusefektiem. Voldemārs bija stipri neapmierināts, ka filmas pašās beigās skatītājus (arī Voldemāru) apspļaudīja suns.
Nevar nepieminēt braucienu laivā pa kanālu telpā. Brauciena nosaukums: dzīve ar dabu. Vispirms dabūjām apskatīt mūžzaļos mežus un izbaudīt lietu. Vēlāk varēja izbaudīt tuksnesi ar karsto gaisu. Brauciena beigās tika parādīta viņu laboratorijā pēc jaunākām tehnoloģijām audzēti kultūraugi. Braucām caur milzīgām siltumnīcām. Vienā no siltumnīcām varēja skatīt vienu pašu tomāta stādu. Kura vainags aizņēma visu siltumnīcu un tajā auga simtiem tomātu. Žēl, ka tur bija diezgan tumšs un fotografēt ar zobspuldzi nedrīkstēja.
Visu ko mēs tur apskatījām nav iespējams aprakstīt. Kad iestājās tumsa, apmeklējām valstu paviljonus, kā arī izbaudījām vairākus izklaides pasākumus. Par to šoreiz nerakstīšu. Mūsu kopējs viedoklis: Epkots ir pilnas dienas vai pat divu vērts. Mūsu gadījumā "cieta" valstu apskatīšana.
Pašās beigās ievietošu bildes, ko nofotografēju ceļā uz Epcot izeju.
piektdiena, 2008. gada 11. janvāris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Vai pēc visām tām būšanām kosmosā un kratīšanām viss labi...?
Vai arī visu dienu nebijāt neko ēduši?
iespaidīgi...
Ieva raksta. Bija tiešām tik iespaidīgi un ticami, ka abi ar Voldžu ārā iznākot kādu brīdi uz soliņa pasēdējām (un ne mēs vienīgie), pēc tam jau atkal viss ok.
Ierakstīt komentāru