Mazliet gaismas tumšā naktī

Kaut arī pie mums Parklandē, ziema nāk citādi kā Latvijā, viena lieta ir kopīga: tumšs paliek tik agri, ka nezini kur likties, grūti gulēt ejamo laiku sagaidīt... Reizēm man pat izdodas sākt kaut ko par gulētiešanu runāt, nepaskatoties pulkstenī, un tad Voldemāram ir lielā smiešana, jo reizēm ir tikai kādi pusseši. Nu, es tad saņemos un kaut ko vēl padaru... Sniegu mēs šeit vēl redzējuši neesam, bet naktīs mīnus grādi mēdz būt, un mūsu kazenāji tad ir tik skaisti nosarmojuši, kā bildītē. Bet viņi ir izturīgi - tiklīdz ledus nokūst, šie atkal stāv zaļi...

Ar sniegu no droša attāluma acis varam pamielot katru dienu pēc Voldemāra braucot - tad braši balts pāri koku galotnēm slejas ne vien milzenis Rainīrs, bet arī visa Kaskādes grēda. Skaisti, bet pelēcītim joprojām vasaras riepas. Lai dzīve patiešām nebūtu tumša un pelēka, paši visādus prieciņus meklējam. Lūk, viens: parciņā skrienot pirmo reizi dabā ieraudzīju tipisko ziemassvētku salvešu motīvu - zaļo aslapaino zariņu ar sarkanajām ogām (zīmējumos gan to ogu ir vairāk). Nezinu, kā viņu sauc, bet skaisti gan.

No iepriekšējiem stāstiem jūs jau šo to par Spanavejas parku zināt un arī sarkano mikimausi bildē redzējāt, bet tagad varu pastāstīt, kā tad viņš tur gadījās. Izrādās ka nu jau 13to reizi laikā no Pateicības dienas līdz 31.decembrim Spanavejas parkā vakaros (no 17.30 līdz 21.00) ir apgaismoto figūru "šovs". Kā jau Amerikā, tas ir "drive thry" jeb skatāms braucot pa parku ar auto.

Dienas gaišajā laikā skrienot pa parku, jau no oktobra mēs ar Andri vērojām, kā pamazām tika atvestas un uzstādītas figūras, rakti un stiepti vēl papildu kabeļi, līdz 22.novembrī parks vakaros tika atvērts apmeklētājiem. Maksa: 15 dolāri no vieglās automašīnas, 45 no mikroautobusa (15 un vairāk vietas). Protams, mums tādu naudu tērēt īsti negribējās, tāpēc sadomājām būt viltīgi: vienā vakarā Andris ar Vodiņu novietoja pelēcīti netālajā stāvvietā un ar kājām domāja uz parku aiziet un pabildēt. Aiziet jau aizgāja, bet bildēšana gan nesanāca: vīriņi spožās vestēs ātri bija klāt, un laipni aizrādīja, ka ieeja ar kājām parkā vakarā nav paredzēta. Lai ejot uz māju pēc mašīnas un tad gan...

Tā arī darījām, jo gribējās tomēr to visu darbībā redzēt. Bija interesanti, pēc biļešu nopirkšanas mūsu autiņam (tāpat kā citiem) uz tālās gaismas lukturiem tika uzklātas "sarkanas spilvendrānas", kas novērsa vienam otra apžilbināšanu un pārmērīgu parka izgaismošanu - visa braukšana tad tādā "pusspoku" režīmā notiek. Braucamais celiņš ir asfaltēts, bet pārsvarā šaurs un līkumains, augšā un lejā, taču labi izgaismots ar lampiņām un figūrām, braukt bija interesanti. Kāds jau gan teiktu, ka tā nebija braukšana, bet vilkšanās: jā, gan ar bērneļiem piebāzti auto, gan mēs, stājās vai pie katras figūras - skatīties, fotografēt...

Kaut ko no bildēm nodosim jums arī, bet jau iepriekš drusku atvinojos: nu neesam mēs tumsas fotogrāfi. Aptuveni puse iecerēto bilžu vispār nesanāca, aptuveni 40 ievietojām galerijā (saite stāstiņa beigās) un dažas bildes ielieku arī jau tepat - pirmajam ieskatam.

Varu pielikt arī mazliet informācijas, to izlasīju avīzītē, ko mums laipni iedeva "par to pašu naudu". Un tātad, pašā sākumā - 1995.gadā, kad šis jaukums rīkots pirmo reizi, parkā bijušas 38 figūras, šogad to ir ap 300. Spuldzīšu skaitu neviens nezina, bet iespaidīgi ir kabeļu skaitļi: lai nodrošinātu šo pasākumi, izlietoti ap 32 kilometriem kabeļu, no tiem ap 4 km ir ierakti zemē (stacionārie, bet praktiski tikai šim pasākumam izmantoti). Tā kā vides un energotaupības lietas šeit tiek ņemtas ļoti nopietni, tad tiek arī uzsvērts, ka šogad "parastās" lampiņas sāk aizstāt ar LED lampām, kas ir daudz ekonomiskākas un ilgmūžīgākas.

Daļa no figūrām ir "kustīgas". Mūsu fotoaparāta "lēnprātības" dēļ to nebija iespējams nobildēt, bet lielisks bija skats, kad pāri autoceļam "lēca" brieži, citā vietā: zivtiņas šiverējās vai haizivs muti plātīja, citur rūķīši kaut ko strādāja vai Ziemassvētku vecītis ar mocīti brauca pāri šķēršļiem... Pielikām ko nu varējām - "slaistu bumbiņas mētātāju" - ja ieskatās, var redzēt, ka viena bumbiņa patlaban deg, bet zem tās ir virkne patlaban nedegošu. Pakāpeniski ieslēdzoties tās nodrošina kustības efektu. Protams, to vada datorsistēma. Ar lepnumu rīkotāji avīzītē raksta, ka daļu figūru ir izveidojuši vietējo tehnosko skolu audzēkņi.

Amerikā pavisam esot mazliet vairāk kā 40 līdzīgu "šovu", bet šis esot vienīgais, kas parka reljefā iekārtots, citi esot taisnā vietā vai autotreka ovālā un pārsvarā arī mazāki. Tiesa gan, rīkotāji neatļaujas apgalvot, ka mūsējais ir vislielākais visā Amerikā, bet lielākais ziemeļrietumos gan esot. Ticēsim. Bet vispār jau patlaban braukšana pa tumsu kļūst aizvien patīkamāka: ļoti daudz elektrisko āra rotājumu gan pie privātmājām, gan tirdzniecības centriem un citām ēkām. Jauki.

Tā kā mums ir "tikai" 40 bildītes par šo, Andris tās ievietoja galā galerijai "Parklande 2". Tas nozīmē, ka ja skatīsieties to, tad galā būs arī jaunās bildes. Bet jūsu ērtībai piedāvājam šo galeriju sākt skatīt ar jaunajām bildēm: tas izdosies uz zemāk redzamās saites klikšķinot (un vēlreiz atvainojamies par kvalitāti. Kādu laiku pat domājām, vai šo likt vispār: dabā bija nez cik reižu skaistāk un iespaidīgāk, bildes vietām pavisam primitīvas izskatās).

http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:21347/1/