Pagājušās nedēļas nogali (27. un 28. okt.), kā jau Ieva rakstīja iepriekšējos stāstiņos, pavadījām Oregonas štatā, kur apciemojām Māri un Ināru. Sestdienas pēcpusdienā Māris mums izrādīja savu uzņēmumu, bet par šo interesanto ekskursiju būs cits apraksts. Sestdienas vakarā un vakaram sekojošajā naktī ciemojāmies Māra mājās. Vakarā ilgi nevarējām izšķirties kā pavadīt svētdienu. Māris un Ināra piedāvāja ļoti plašu pasākumu klāstu. Pēc garām apspriedēm nolēmām apskatīt vietas, kas atrodas vistālāk no mūsu mājām un izvēlējamies kārtīgi apskatīt Kluso okeānu.Svētdienas rīts, kā jau iepriekš bijām pasūtījuši, pienāca silts un saulains. Ātri pabrokastojām un devāmies ceļā. Ināra pirms brokastīm mūs paspēja iemūžināt bildē.
Braucām visi ar vienu - Māra mašīnu. Mūsu automašīnu un māju sargāt tika atstāts kaķis...
Līdz okeānaa krastam bija jābrauc krietns gabals, bet nonākot plānotā maršruta sākumpunktā, skati uz okeānu, okeānā esošajām klintīm un salām, kā arī uz kalnaino krastu bija vārdos neizsakāmi skaisti. Centīšos dažas bildes ievietot tālāk aprakstā, bet fotogrāfijās nav iespējams novērtēt okeāna varenumu un viļņu augstumu. 
Šajā skaistajā svētdienā okeānu apmeklēja daudzas ģimenes ar bērniem, kurus vecāki krastā nevarēja noturēt un tāpēc atļāva tie mazliet samitrināt kājas, kā tas redzams vienā no iepriekš ievietotajiem attēliem. Bet visvairāk par okeānu priecājās rejošie mājdzīvnieki. Tie atļāvās kārtīgi izdzīvoties pa ūdeni. Labākos paraugdemonstrējumus diemžēl neizdevās nobildēt.
Okeāna krasts bija izteikti kalnains. Mums likās interesanti tas, ka šajā piekrastē iedzīvotāji mājas būvēja uz paša krasta (Latvijā to sauc par kāpas zonu). Kalni gan ir mazliet klinšaināki, bet netrukst arī irdenu iežu. Ja vēl iedomājamies par orkāniem...
Okeāns attēlos izskatās ļoti mierīgs. Patiesībā viļņi ir diezgan pamatīgi. Interesanti ir tas, ka viļņi diezgan vienmērīgi apskalo pludmali, bet pēc kādā brīža nāk tāds pamatīgāks, varētu teikt, kā daudz kur literatūrā aprakstīts, "devītais" vilnis. Reizēm no tā var paspēt aizmukt,
bet reizēm arī ne...
3 komentāri:
Baigā bēgšana no viļņa un tāpat viņš uzvarēja :D
nu sitais joks tev, Andri, izdevies labi:) varu iedomaties, cik smiekligi bija fotografam:)
p.s. amerikas kakis diezgan glits:)
Nu okeāns ir labs, bet Andrim vēl drusku jāpaskraida, lai var vilni noskriet!
Bet nu, ka stad tie par suņiem tur tuvplānos - tādi kaķi vien ir!
Ierakstīt komentāru