Trīspavasaris

Šis gads mūsu ģimenītei solās būt īpašs: esam sagatavojušies uz triju pavasaru izbaudīšanu. Vispirms jau bija prieks par narcisēm, tulpēm un pavasarīgo siltumu Kalifornijā, bet tad izrādījās, ka siltumu esam atveduši sev līdzi no ceļojuma, jo laiks kļūst aizvien siltāks un saulaināks.

Ejot skriet uz parciņu sekojam līdzi rododendru attīstībai: tie te gan mežā, gan apstādījumos, gan pie mājām, šķiet, ir visizplatītākais augs. Tad nu skatāmies, kā to pumpuri piebriest un vaļā veras. Jā, jā, jūs redzat pareizi: pats drosmīgākais Spanavejas parka rododendrs jau dažus ziedus ir atvēris!

Un būs vēl: krūms (krietni pāri manam augumam) ir pilns ar varen resniem pumpuriem. Citiem pumpuri mazāki, bet to nav mazāk. Ar prieku ievēroju, ka zied arī sīkas pienenītes un mārpuķītes. Kā jau pavasarī: kātiņu vēl gandrīz nav, bet ziediņš jau vaļā! Arī veikalu priekšā lielos daudzumos jau tiek krauti un tirgoti podiņi ar ziedošām atraitnītēm, prīmulām, hiacintēm un krokusiem. Jauki. Arī zālīte parkā un citās saulainajās vietās dūšīgi aug.

Jāsaka, ka pavasaris šurp nāk interesanti: no rītiem parasti ir miglains un mākoņains (bet kādi +5 grādi ir), tad miglmākonis pamazām aizveļas uz kalnu pusi un tā vietā nāk saulīte. Pagājšnedēļ vai katru dienu termometrs pēcpusdienā tika pāri +15 atzīmei. Rezultātā mēs esam jau nometuši tik latviskās āra jakas un kurtkas, savās gaitās dodoties vien džemperos vai līdzīgā apģērbā.

Tiesa, meterologi brīdina, lai pārlieku nesapriecājamies, teorētiski un astronomiski "ziema" te būšot vēl nedēļas trīs. Ja tikai teorētiski, lai pair vien, mums nav iebildumu. Tajā pat laikā kalnos slēpošanas sezona iet pilnā sparā un mūsu rītamigla tur pamanās vēl nonākt lejā sniega veidā. Lai to labāk izbaudītu, Voldiņš šajā nedēļas nogalē beidzot tika pie sava snovborda inventāra (gan jau būs arī bildes). Interesanti un jauki, kad var tā ziemu no pavasara nodalīt.

Šis tad ir mūsu otrais pavasaris. Trešo pavasari ceram baudīt, kad aprīļa pašās beigās atgriezīsimies Latvijā.

Kas vēl notiek? Joprojām ar prieku vērojam šejienes omulīgi apaļās vāveres un Andris tās ar prieku bildē arī. Te pielieku pāris bildes no viņa "sarunas" ar vāveri Spanavejas parkā un vēl pārīti, kur dikti šiverīgs vāvers tepat pa mūsu pagalmu ņemas. Andris ir izpētījis, ka mūsu pagalmā vāverēm liepās ir 2 migas iekārtotas, par to, cik vēl ir krūmos noslēpušās, pat nezinām.

Un šejienes kaķiem viņas arī patīk, bet par to teorētisko patikšanu gan tālāk laikam viņi netiek - dikti resni un slinki. Parasti jau tur, kur ir (normāli) kaķi, vāveru neesot. Mūsu pagalmā 2 resnie reizēm klaiņo un uz vāverēm kāri lūr, bet vāveru skaits gan no tā, šķiet, nemainās.