Rāmā nedēļa

Nemaz neatceros, kad mēs iepriekš nedēļu butu tik rāmi vadījuši. Tā jau gluži nebija, ka ārā nemaz negājām, bet nekādu īpašu "izlēcienu" gan nebija - kādreiz jau arī normāli mājās jāpadzīvo, no ceļojumiem un veikalu ķemmēšanas jāatpūšas...

Voldemārs: kā parasti uz skolu. Viņam gan šī nedēļa bija mazliet smagāka un noteikti svarīgāka mācību ziņā, jo 4 dienas (!) tika kārtoti WASLi - eksāmeni, kuri šejieniešiem ir pamats uzņemšanai augstskolā. Šīs 4 bija angļu valodas dienas: 2 dienas gandrīz pa 3 stundām Voldemārs cīnījās ar "lasīšanas" uzdevumiem, otras 2 - ar "rakstīšanu". Esejas par šo un esejas par to... - dusmīgi pukstēja Voldemārs.

Pēc mēneša - aprīļa vidū - Voldemāram stāv priekšā vēl 4 sūrās dienas: 2 matemātikā un 2 "zinātnē". Tā kā šos eksāmenus kārto visi, tad iespēju nenokārtot būtībā nepieļaujam. Jautājums ir - kāds būs Voldemāra vērtējums. To gan uzzināsim tikai rudenī. Jā, viņi centralizēto eksāmenu darbus labo vēl ilgāk kā Latvijā. Bet nav jau steigas - rezultātus pēc 2 gadiem vajadzēs...

Interesanti, ka arī pieeja šiem eksāmeniem bija visnotaļ racionāla, nekāda papildus satraukuma vai trakas papildu mācīšanās. Arī dienu plānojums interesants: vispirms eksāmens, pēc tam mierīgi stundas pēc parastā saraksta līdz 14.15 kā parasti. Tātad - nekas īpašs. Un svētku drēbes arī nebija jāvelk.

Jā, ir lietas, kas te skolās ir organizētas pavisam citādi nekā Latvijā. Man jau arī radās jautājums, ko gan visusskolēni darīs nākamos 2 gadus, ja izstāj/iestāj eksāmenus jau tagad nokārto? Izrādās, viņi padziļināti mācīsies izvēlētos ar nākamo specialitāti saistītos priekšmetus vai ies visādās praksēs un speciālajās apmācībās, ko nu kurš. Otrs interesants moments - tieši no šo eksāmenu rezultātiem tiek veidoti skolu reitingi, kuri pēc tam tiek publicēti laikrakstos un ir visādi citādi pieejami.

Bet toties ceturtdienas vakars, pēc varonīgi pārciestās eksāmenu sērijas, Voldemāram bija jauks - snovošana svaigā un arī visu vakaru sniegošā sniegā... Slapjš, noguris, bet tīri apmierināts viņš pārradās mājās.

Man pašai šī nedēļa pagāja ņemoties ar nu jau strauji tuvāk nākošās disertācijas aizstāvēšanas tehniskajiem darbiem un "sūtņu koriģēšanu" Latvijā: kam kas jāatrod, cik eksemplāros jāsakopē un uz kurieni jāaiznes... Ceru, ka nākamās nedēļas laikā šis "astes" sasiesim.

Trīs vakarus biju uz lekcijām universitātē: tā, par Olimpiādi, par kuru jau rakstīju, tad interesanta tikšanās ar vienas kafijas firmas dibinātāju un "dienišķās" lekcijas par ģimenes biznesu, uz kurām gatavojoties dabūju arī krietni daudz lasīt... Nav viegla dzīve apzinīgiem studentiem.

Un tad vēl uzradās mans vecais ienaidnieks "troļļa kodiens". Neesmu mediķis, tālab neprotu sakarīgi pateikt, bet ļoti nepatīkami sāp viena pēda. Nav pirmo reizi, tālab zinu, ka pēc kādām dienām pāries. Un nosaukums - dēļ Norvēģijas, kur ar šo pirmo reizi "iepazinos". Bet nu jau izskatās, ka iet uz labo pusi.

Ko Andris? Tā kā mums abiem ar Voldemāru šī nedēļa bija sevišķi saspringta, tad viņš šoreiz bija sevišķi čaklā rūķīša lomā - no visa kā sevišķi garšīga ēst gatavošanas un trauku mazgāšanas līdz visādai citādai mums iztapšanai... Un pa vidiem - tas ko jūs zināt: bilžu galeriju kārtošana, publiskošana un emuāra rakstīšana.

Laiks drusku tā kā sabojājies: virs nulles ir, bet ne krietni virs +10 kā bija nedēļu iepriekš. Nācās atkal ieslēgt apkuri. Parkā un savos piemājas krūmos vērojam vāverveidīgos zvēriņus un redzam, ka šiem sākas kažoka maiņa: astes un muguras sāk "brūnēt" un ziemā tik baltais vēders tumšāks metas. Kā tu neredzēsi, kad šās burtiski kūleņus met un visādi citādi zīmējas logu priekšā.

Varonīgie agrie rododendri un narcises mūs priecē ar saviem ziediem, un vēl daļa koku ir balti vai rozā (neesam sabildējuši) - zied kādi ķirši vai plūmes - kas viņu zina, mēs jau rudenī neredzēsim.