Kad divi skopuļi satiekas jeb kā es uz Nordstromu apvainojos

Kad augusta beigās, īsi pēc ierašanās Amerikā, sāku iepazīšanos ar veikaliem, Valda man izrādīja arī Nordstrom veikalu. Amerikas šajā pusē tas nenoliedzami ir slavenākais no apģērbu-apavu-untātālāk tirgotājiem. Tas esot dibināts Sietlā ap 1900.gadu: sākotnēji kā apavu remonta darbnīca, tad apavu veikals, kamēr pamazām kļuvis par dārgāko (un kvalitatīvāko) šāda tipa tirgotavu Rietumkrastā. Tīkls aktīvi izplešas, bet joprojām tas ir ģimenes uzņēmums (nē, nē, vīrs un sieva aiz letes nestāv, bet firma nav publiska akciju sabiedrība, to pārvalda ģimenes locekļi).

Jau iepazīšanās reizē Valda mani brīdināja: skaties uz cenām. Viņa šeit tikai atlaižu laikā iepērkoties. Un var jau saprast - ja it kā normāls vīriešu krekls krietni pāri 100 dolāriem maksā...

Par ko tad šejienieši Nordstromu mīl? Jā, pirmkārt, par kvalitāti. Sevišķi - apaviem. To tagad jau esmu no daudziem dzirdējusi, ka, ja grib patiešām "mūžīgus" apavus, tad tie ir šeit jāpērk. Pie tam, te esot vienīgā vieta, kur ir nopērkami arī apvai nevis vienkārši platai kājai (W), bet pat gradēti platumā.

Otra lieta, par ko viņus vismaz jau ciena ir - bezierunu naudas atdošanas politika, ja klientam kas nepatīk. Protams, šī lieta Amerikā vispār ir labi nokārtota, arī mums ir nācies šo to nelietotu atpakaļ nest un viss OK, bet šajā jomā viņi esot īpaši. Piemēram (pazīstamas sievietes stāsts): nopirku vasaras kurpes. Drusku tā kā neērtas bija, bet nu dikti patika, cerēju, ka ievalkāsies. Staigāju, staigāju (kamēr vasara cauri) un secināju, ka vienalga nav ērti. Aiznesu (pēc 3 mēnešiem un valkātas) atpakaļ - pieņēma bez jautājumiem.

Daudzi Nordstromu ne tikai ciena, bet pat mīl. Par ko? Ir stāsts, neviens vairs nezina, cik tur taisnības, bet tas aktīvi cirkulē un ir iekļuvis pat wikipēdijā. Tas esot noticis 1956.gadā Ankoridžā (Aļaska): Nordstroms nopircis veikala ēku no iepriekšējā īpašnieka un atvēris savu veikalu. Kādu dienu ieradies pircējs atdot atpakaļ neiepatikušos nopirkto preci. Protams, nav problēmu - prece pieņemta un nauda atmaksāta kā jau Nordstromā pieņemts. Tikai viena nianse: tās ir bijušas autoriepas. Nordstroms NEKAD nav tirgojis riepas, acīmredzot tās šajā ēkā bija tirgotas pirms Nordstroma ēras. Bet - klients viņiem esot pirmajā vietā, nevar viņu kaitināt, jādara viss ko liek...

Man jau patīk stāsts. Kaut dikti uz "ticēt-neticēt" robežas. Bet tagad manējais. Arī par kurpēm. Kad nu mēs esam tajos iepirkšanās centros, kur Nordstroms arī ir, allaž apavu nodaļu apmeklējam, jo mums abiem ar Andri tie šķiet svarīgi. Viena jauka iepirkšanās man izdevās, kad nopirku glītus, kvalitatīvus un superērtus zābaciņus. Nupat pirms kādām dienām viņš atkal trāpījās mums ceļā. Tiesa gan, skaitļi manā i-bankas kontā ir tādi, ka tagad dodos tikai pie izpārdošanu plauktiem, bet tak jau cerība!

Tā nu rakājos, rakājos... (ir tik patīkami, ka arī manai 40.izmēra kājai ir krietni no kā izvēlēties). Jau iepriekš biju pamanījusi vienas ražotājfirmas vārdu, kurai ir nu supersuper ērti apavi. Arī tagad pēc tiem skatījos. Ir! Un divi veidi manam izmēram! Metos laikot. Protams - der abi un sajūta pēdai tiešām "kā mākoņos" (saprotu, cik nejēdzīgi tas skan, bet tieši tā ir!). Andris lietišķi apskatīja: neesot nekas izcils no skata, normāli, normāli..., bet ja jau man dikti ērti esot, lai pērkot vien.

Gandrīz jau tiku līdz pirkšanai. Bet - konta stāvoklis un arī patiesi milzīgās atlaides vai visos veikalos lika man sākt domāt, vai tikai cena ar atlaidi 60 dolāru nav dikti liela summa (piedodiet, Latvijā esošie, bet te patlaban tīri labi var apmēram 4 pārus apavu par 70 dolāriem nopirkt...). Tā nu stāvu un grozu kurpi rokās, kamēr ieraugu VISŠAUSMĪGĀKO ko vien pircējs var ieraudzīt.

Šie laikam bijuši pieredzes apmaiņā uz Maximu vai Elvi: kurpēm ir cenas zīme, kur rakstīts skaisti: vecā cena 80 (tātad - kvalitatīvas, jo tas ir daudz priekš siksniņkurpēm Amerikā), jaunā - 60 - un šitais ar smuku sarkanu uzlīmīti. Tiktāl jau skaisti. Bet tad - turpat BLAKUS, tikai stūrītis mazliet zem tik skaistās atlaižu uzlīmes, visā krāšņumā redzama otra uzlīme: PAMATCENA 60! Nav vīžojuši savu "viltību" pat kaut cik precīzi virsū uzlīmēt. To nu es viņiem nepiedevu. Noliku kurpes atpakaļ, skumji nopūtos (bet mana bankas karte noteikti atviegloti uzelpoja) un devos laukā no veikala. Daži, kam esmu stāstījusi, vispār netic: Amerikā tā nav īsti pieņemts, kur nu vēl smalkajā Nordstromā...

Tā arī netieku skaidrībā: iet vēl uz smalko Nordstromu vai nē. Gribētos jau tās superērtās firmas kurpes. Bet par kādu cenu? Ne cipars ir tik svarīgs, bet man tomēr gribas, lai ir godīgi, lai mani par pilnīgu muļķi neuzskata...