Uzdzīve Lasvegasā

Vispirms par šodienas stāsta nosaukumu: par to, kas, kā un kādēļ dzīvo Lasvegasā mēs nezinām, redzējām tikai tās neprāta un uzdzīves spožo, tūristiem domāto pusi. Un jau pašā būtībā tas viss ir neprāts - tālu, stundām ilga brauciena attālumā no citām pilsētām, tuksnesī uzbūvēt pilsētu uzdzīvotājiem. Bet iespaidīgi, skaisti un veiksmīgi!

Pie tam, kā redzams, bildītē, izrādās, ka visa tā trakuma un spožuma joprojām ir par maz - būvniecība turpinās, kaut visa Amerika jau diezgan skaļi runā par krīzi... - ko tu trakiem padarīsi. Kad bijām Orlando un redzējām kā visa tā valstība ir purvā iebūvēta, radās respekts pret to, ko cilvēks var paveikt. Šeit, ja tā var teikt, bija "otrā sērija". Jā, kaut ko tādu laikam var tikai Amerikā. Netālajā Lasvegasas starptautiskajā lidostā lidmašīnas ceļas gaisā un nosēžas praktiski nepārtraukti...

Mēs piektdienu bijām izlēmuši veltīt nesteidzīgai Lasvegasas izbaudīšanai, tālab arī jāceļas nebija agri un varējām gaismā apskatīt, kur esam apmetušies. Super 8 ir viens no lielas ķēdes moteļiem: nedārgs, bet pieklājīgs, tīrs un kārtīgs, ar bezmaksas bezvadu internetu - to bijām jau iepriekš atraduši internetā un rezervējuši 2 četrvietīgas istabas. Pavisam te bijām 3 naktis: iebraukšanas naktī, pēc Lasvegasā pavadītās dienas un pēc Lielā kanjona dienas - tālab var teikt, ka pēc būtības no šejienes sākās atpakaļceļš.

Par to, ka ceļš uz un visapkārt Lasvegasai ir garlaicīgi tuksnešains, bijām dzirdējuši no citiem, bet iebraucot to neredzējām, jo bija tumšs. Tuksneša skatus ar lielākiem vai mazākiem kalniem gan izbaudījām nākamajās 2 dienās - uz Lielo kanjonu un atpakaļceļā dodoties. Iespaidīgi.

Tā kā 7 cilvēki drīzāk var pazaudēties, nekā kopā noturēties, izlēmām atkal sadalīties, tādēļ arī apskatītais mazliet atšķiras. Mūsu ģimenītes trijnieks kopā ar mammu izlēma sākt ar nopietno - Atomu lietām veltīto muzeju. Kā tad tāds Lasvegasā gadījies? Interesanta, bet laba ideja, jo turpat salīdzinoši netālu atrodas Losalamosa - ASV kodolpētniecības centrs un poligons. Kā patika? Labi, jo, kā jau to šejienes muzejos prot, informācija bija saistoša, interesanti un saprotami pasniegta. Katram no mums bija kas interesants un jauns ko redzēt.

Kā bildē redzams, muzejs ir Lasvegasas universitātes paspārnē. Priekš kam Lasvegasā universitāte? Mazliet ciniski es teiktu - kur tad citur lai smaidīgo un salīdzinoši lēto darbaspēku priekš izklaides vietām dabū... Bet nu labi, ar to arī mūsu nopietnā programma bija cauri, tālāk arī mēs metāmies izklaides vietas pētīt.

Tagad jau ir skaidrs, ka no visa redzētā mani pašu visvairāk apbūra piramīdviesnīca Luksora. Un, izrādās, tas bija sācies jau naktī, kad no Lasvegasas vēl bijām kādu 30 jūdžu attālumā: pa tumšajiem kalniem braucot un pilsētas tuvumu vēl ij nenojaušot manu uzmanību piesaistīja dīvainais gaismas stabs, kurš pamazām aizvien skaidrāk iezīmējās. Un pagāja vēl gandrīz stunda, līdz tā "autori" ieraudzījām. Grandiozi - gan naktī, gan dienā.

Pavisam nejauši iznāca, ka Luksora bija arī pirmā no izklaides vietām, ko izpētījām. Lasvegasā tā lieta ir interesanta - viesnīcās cilvēki ne tikai pārguļ, tiek darīts viss, lai tajās pēc iespējas vairāk laika pavadītu visi: gan "gulētāji", gan jauši un nejauši ieklīdušie.

Viesnīcu vairāki pirmie stāvi (cik nu kurai) ir atvēlēti tieši visdažādākās publikas ievilināšanai: protams, kazino (neaptveramos apjomos, tagad labi saprotu, kāpēc mani ilggadējie klienti "Klondaika" katru gadu darbinieku grupiņas sūta uz šejieni "komandē-
jumā"), veikali, šovi, izrādes un izstādes kopā ar pasakainiem interjeriem un eksterjeriem. Un, praktiski viss brīvi, bez maksas un ierobežojumiem pieejams visiem. Protams, protams, par kazino veiktajiem darbiem un nedarbiem un atsevišķiem lielajiem šoviem ir jāmaksā.

Tā arī ļoti daudzi savu laiku te vada - ar vaļā mutēm no vienas viesnīcas uz otru dodoties (nu taisni tā kā mēs arī). Un ar vienu dienu ir stipri par maz - mēs mazāk par 1/3 apskatīt paspējām. Tātad būs jābrauc vēl. Kā jau teicu, viesnīcnieki dara visu iespējamo un krietni daudz neiespējamā, lai tikai tūristi justos labi. Tā piemēram, vairākas viesnīcas savā starpā (arī - pāri galvenajai ielai!) ir savienotas ar segtiem vai nesegtiem tiltiņiem - lai tikai cilvēks no tām projām neaiziet.

Arī mums tik ļoti iepatikusies Luksora nebija izņēmums - tā ar divām segtām "veikalu ielām" bija savienota ar viesnīcām abpus tās. Ļoti ērts luksuss, kaut arī absolūtais dienu vairākums Lasvegasā ir saulainas. Tiesa gan - mēdz būt arī vēss un vējains, tad šāda pastaiga ir sevišķi patīkama.

Ko var nopirkt šajos veikalos? Visu skaisto, neprātīgo un dārgo. Mums tas līdzinājās gājienam pa pasakainu izstādi: skaistas, bet praktiskajiem latviešiem nevajadzīgas vai normālā stāvoklī uz Latviju neaiztransportējamas lietas. Protams, rindu rindām arī dažādas ēstuves un ēstuvītes vai vismaz kafijas dzeršanas vietiņas vai nu ar apsēšanos, vai vienkāršai caurskriešanai.

Lai viesiem pavisam sajauktu galvas, praktiski visas viesnīcas burtiski laistās ar ūdeni: citām ir strūklakas, citām vēl nez kas, bet praktiski visas ir savas "pludmales" iekārtojušas. Patlaban gan tās vēl nav pārpildītas, jo ārā pavēss, bet pa kādam cilvēkam saulainākā aizvējā grozījās un daļa baseinu ir apsildāmi. Viens mums pazīstams pāris teica, ka viņiem, piemēram, neesot paticis "savas" viesnīcas baseins un viņi regulāri devušies uz blakus viesnīcas "pludmali" - neviens te īpaši nekontrolē no kurienes esi, ja vien ko pavisam muļķīgu nedari.

Jā, šejienes viesnīcas patiešām ir brīnumu vietas: te ir gan Venēcija, gan Parīze, gan Ņujorka, gan... - ar konkrētām vietām raksturīgām iezīmēm. Piemēram, Venēcijā ir kanāli ar visiem dziedošajiem gondoljeriem, Parīzē - Eifeļa tornis (kopija, kas ir precīzi uz pusi zemāka)... Bet zaļi mirdzošais izklaides milzis MGM viesus piesaista ne vien ar milzīgo zelta lauvu ārpusē, bet arī ar īstu un omulīgu caur stiklu skatāmu lauvu mītni iekšpusē. Pieradušiem redzēt zoodārzos mūžam sagurošos zvēru karaļus, šejienes draiskoties kārie minči bija patīkams pārsteigums. Mēs redzējām, kā tie omulīgi ar spēļlietiņām ņēmās, Zanei, Lienai un Leldei izdevās redzēt kā abi gluži kā kaķēni spēlējas un kūleņo (Zanei ir arī video). Protams, ēka ir tik milzīga, ka arī visādu citu brīnumu netrūkst.

Ņujorkai ir ne vien slavenāko ēku kopijas, bet arī uz tās jumta novietoti amerikāņu kalniņi. Un tā varētu turpināt vai bezgalīgi. Viesnīcas ir gan novietotas gar galveno ielu (Strip), gan nu jau arī nostāk no tās - visiem vietas te vairs nepietiek). Mēs paspējām tikai pa Stripa dienvidu galu paieties un diena bija pagalam... Mūsu otra kompānija sāka no otra gala un drusku ātrāk skrējušas, bet vienalga... Jā, būtu prātīgi Lasvegasai dienas 3 atvēlēt - arī tad tikai pašas slavenākās vietas var pagūt apskatīt. Ja vēl grib arī vietējā "pludmalē" paslinkot vai kur citur ilgāk uzkavēties, tad vēl laiks jāliek klāt. Bet viens gan ir skaidrs: iesakām ikvienam - tas ir jāredz, ja esi Amerikā.

Un kā tad ar azartspēlēm? Atzīšos godīgi - neviens no mums nevienu centu tur nenotērēja - lai mums piedod Lasvegasa. Vienīgais, kam kādi dolāri tika iztērēti dienā, bija kaut kas ēdams un kafija, jo visu dienu iztikt no svaiga gaisa un skaistuma vien nevar. Mums pazīstamo cilvēku pulkā mēs tādi neesam vienīgie: Lasvegasā bijuši (un pat vairākkārt) ir visi, bet ne azartspēļu dēļ.

Vēl Takomā esot, no saviem pazīstamajiem saņēmām atgādinājumu, ka noteikti jāapmeklē Coca-Colas un M&M veikali. Kaut nevienu no šiem produktiem nelietojam, ieteikumu izpildījām. Un atkal jāsaka - bija labi! Bildē, ja ieskatās, var Coca-Colas pudeļizkārtni redzēt un tad jau arī M&M pa labi no tās ir ieraugāms.

Vai varat iedomāties, ar ko var aizpildīt M&M veikala četrus (!) stāvus? Es arī iepriekš nevarēju. Pirmajā ir M&M konfektītes puslīdz ierastos iepakojumos (tiesa, ļoti dažāda lieluma) un mazlietiņ suvenīru ar attiecīgo simboliku, bet augstāk sākas īstais trakums. Piemēram, kā bildē redzat, ikviens var savā maisiņā iebērt sev nepieciešamo M&M konfektīšu daudzumu savā mīļākajā krāsā... Un arī konfektītēm ir dažādi lielumi, ne krāsas vien. Ir gan tās, ar ierasto mīksto pildījumu, gan arī tās, kur veseli zemesrieksti iekšā...

Un kas vēl citos stāvos? Gan neaptverams daudzums tematisko apģērbu, krūzīšu, somu un kā tik visa vēl ne (un praktiski viss gaumīgs), gan visādīga info par konfektītēm: var gan filmiņas paskatīties, gan pats kā konfekte sajusties visam "ražošanas ciklam" ar kājām cauri izejot. Ir arī viņu sponsorētā sacīkšu automašīna... No Coca-Colas veikala bilžu nebūs, jo pēc pārsteidzošā M&M raibuma tas uz mums tik lielu iespaidu neatstāja. Paši vainīgi, kaut arī tur visa kā interesanta redzējām daudz (tiesa, viņiem tās izdomas laikam mazāk, tālab veikalam "tikai" divi stāvi).

Un tad jau vakars arī bija klāt. To bijām izlēmuši veltīt šovu skatīšanai. Lelde, kopā ar Zani un Lienu skatījās Circus du Soleil izrādi Ka. Jau iepriekšējā Lasvegasas apmeklējumā Lede un Zane bija kādu viņu izrādi redzējušas un zināja, par ko gatavas vairāk kā 100 dolārus (katra, protams) tērēt. Arī pēc izrādes visas trīs bija smaidīgas uz apmierinātas: esot šķietami neiespējamas lietas superpārdomātā un krāšņā izpildījumā redzējušas.

Mūsu četrinieks izvēlējās "trīs vienā" komplektu par kādiem 60 dolāriem katram. Tajā bija iekļauts skats uz Lasvegasu no augšas - viesnīcas "Stratosfēra" torņa un tumsā tas bija neaizmirstams skats. Pēc tam īsti amerikānisks pasākums: bufetes veida vakariņas ar ļoti labu jūras velšu izvēli un noslēgumā šovs, kurā klausijāmies 5 slavenu amerikāņu dziesmas profesionālu atdarinātāju izpildījumā. Jā, jā, bildītē ir "gandrīz Elviss" - viens no ikgadējo Elvisa Preslija atdarinātāju konkursa uzvarētājiem. Viņš bija patiesi lielisks, ne tikai līdzīgs vien. Vēl mums tika piedāvāts arī Maikls Džeksons (man šķita, ka brīžam šis dejoja pat iespaidīgāk par īsto), Britnija Spīrsa, Kristina Agilera un viens kantrīmākslinieks.

Protams, protams, tas jau nebūtu bijis nekāds šovs, ja nebūtu dejotājmeiteņu. Izrādes laikā fografēt bija aizliegts, bet meitenes iznāca fotografēties pēc izrādes. Un tur viens smieklīgs mirklis iznāca, ko jūs arī varat redzēt. Pēc izrādes mierīgi druzmējāmies pie eskalatora, kad pēkšņi Andris straujā solī devās projām no mums. Es, protams, paskatījos - uz kurieni tad. Un pāri drūzmai ieraudzīju bildes augšpusē redzamo plakātu. "Nu tad gan atradis ko bildēt!" - tā nodomāju, bet virzījāmies vien viņam līdzi, lai drūzmā nepazaudētu. Kad piegājām tuvāk, protams, ieraudzījām, ko bildēt viņš gāja...

Melnā tumsā, bet tomēr vēl pirms pusnakts bijām atpakaļ viesnīcā, lai nākamajā rītā celtos četros un dotos garajā tuksnešainajā ceļā uz Lielo kanjonu. Bet par to būs nākamais stāsts.