Iepirkšanās varoņdarbu seriāls turpinās

Atvainojamies par ziņu kavēšanos, bet neko darīt - naudas tērēšana ir smags un laikietilpīgs darbs! Noņēmušies esam visi un ne pa jokam. Par to, cik sieviešu te ir un cik vēl katrai no dāmām apgādājamo sievieškārtas personu var mēģināt spriest pēc sekojošās jaukās bildes.

Ja pirmajās dienās notika milzīgie iepirkumi lētajos veikalos, tad tagad esam izvēlīgāki - ejam uz dārgākiem veikaliem, bet skatāmies pēc tiem kaktiņiem, kuros saslēptas preces ar 75% atlaidēm. Ja kaut kas maksā vairāk par 10 dolāriem, tad jau vaidam, ka dārgi... (lūdzu piedodiet). Piemēram, vakar aizbraucām uz milzīgo Takomas molu (neaptverami daudzi veikali zem viena jumta), bet tālāk par pirmo veikalu netikām: tur atradās labas lietas cenās zem 15 dolāriem par gabalu: zīdīgas kleitas un tamlīdzīgi jaukumi. Kamēr visu pielaiko un izvēlas, un vēlreiz apspriež un vēlreiz izvēlēto kaudzi izcenzē, veikala slēgšanas laiks jau klāt. Traki, bet mums piektdienas priekšpusdienas iepirkuma stundas aizskrēja visas pirmajā no mola veikaliem. Neko darīt - svētdienas pievakarē nācās molā atgriezties vēlreiz un nu jau bija progress - 2 stundās paspējām pat 2 no turienes veikaliem "izstrādāt".

Bildē redzat Zani un Lienu ar viņu jauniegūtajiem mīluļiem.

Vēl diezgan daudz laika esam notērējuši elektronikas veikalos, bet arī tur ir rezultāti: gan laptopi, gan i-pods, gan fotoaparāts, gan piederumi priekš tiem visiem pamazām krājas... Par notērētajām summām labāk paklusēsim.

Sestdienas rītā kopā ar Zigrīdu devāmies uz interesanto veikalu Costco - tas ir kaut kas līdzīgs Latvijā reiz bijušajai patērētāju biedrībai: tur ir jāiestājas un jāmaksā gada maksa, bet tad var bez limitiem iepirkties par turienes labajām cenām. Mums pašiem bija žēl iestāšanās dolāru (50 vai 100), tālab Zigrīda mums laipni piedāvāja izmantot savējo. šai iepirkšanās tūrei sekoja maza jauka pasēdēšana pie kafijas un picas Zigrīdas un Viļņa mājā.

Sestdienas pēcpusdienā devāmies uz Takomas domu, kur pēc Austrumu tradīcijām tika svinēta Žurkas gada iestāšanās. Bija gan tāds kā tirdziņš, gan priekšnesumu sērija, ko sniedza šaipusē dzīvojošie austrumnieki: korejieši, ķīnieši, japāņi, polinēzieši: bija gan dziesmas, gan dejas un arī "ķīniešu reps". Liena fotografēja, Zane filmēja, tā ka ir cerības arī bildes vai video ieraudzīt, bet nesolīšu gan kad - laiks mums visiem kopā te skrien tā, ka nav laika ne elpu atvilkt.

Svētdienas pusdienlaikā pie mums ciemojās Muižnieki (Lisa, Indulis un Lindsija) - pļāpājām un skatījāmies Zanes līdzatvestos video ar dažādiem ierakstiem par mūsu pulciņa gaitām Latvijā.

Šajā nedēļā saņēmām arī visādus savus un citu internetā uz mūsu adresi veiktos pirkumus, bet vakar un šodien mācījāmies apieties ar jaunieguvu-
miem: gan smalko fočiku, gan ar Tomiņu - firmas TomTom GPS sistēmu, uz kuras palīdzību stipri ceram ceļojumā. Neteikšu, ka jau esam apguvuši, bet progress ir un šķiet, ka apmaldīšanās iespējas stipri samazināsies. Bet par to tad ziņosim vēlāk.

Nu jau gan maciņu un karšu saturs ir krietni atvieglots un plānojam ķerties pie "kultūras programmas" - pirmdienas rītā no Sanfrancisko ielido mūsu māsīca Lelde, kura tik tālu ziemeļos neesot bijusi. Tad nu kopā skatīsim Sietlu un Takomu. Bet jau iepriekš atvainojamies, ja atkal kāds rakstīšanas pārrāvums gadīsies - tajos retajos brīžos kad esam mājās, rindas pie vienīgā internetdatora ir milzīgas: kam maili jāpārbauda, kam jāpaskaipo...