Gigantiskās sekvojas

Ātri pagāja ieplānotās dienas un naktis Lasvegasā. Svētdien, septiņpadsmitajā februārī, bija jāsāk mērot atpakaļ ceļš. Vēl gan bija jāpaspēj apskatīt Sekvoju nacionālo parku un mazliet iepazīties ar Sanfrancisko. GPS navigācijas sistēma TomTom (mēs, automašīnā braucošie, to saucām par Tomiņu) maršrutu līdz Sekvojas nacionālajam parkam ieplānoja paveikt sešās stundās. Lai kartē varētu atrast kur atrodas mūsu apmeklētās un šajā emuārā aprakstītās vietas, tālāk ievietoju kartes fragmentu.
Kartē ar zilu aplīti apvilkta Lasvegasa un ar sarkanu - Sekvoju nacionālais parks. Kartes fragmenta kreisajā pusē atrodas Klusais okeāns un augšējā stūri redzama Sanfrancisko - svētdienas brauciena galamērķis.

No Lasvegasas izbraucām mazliet pēc sešiem no rīta. Par braucienu līdz parkam šoreiz daudz nerakstīšu, vienīgi piebildīšu, ka tuvojoties Sekvoju nacionālajam parkam, viss kļuva zaļāks un gar ceļa malām arvien vairāk parādījās apelsīnu koku dārzi. Ieva vienā no iepriekšējiem aprakstiem jau rakstīja, ka pie vienas apelsīnu birzītes apstājāmies un, no turpat blakus esošā tirgotāja (viņa tirgus būda atradās apelsīnu lauka malā), nopirkām vienu kasti ar tikko salasītiem apelsīniem. Dievīgi! Kaste bija krietna un daži apelsīni tās dibenā atbrauca pat līdz Parklandei.
Atsākot braucienu, tālumā jau bija redzami sniegoti kalni. Vēlāk izrādījās, ka attēlā redzamās kalnu grēdu virsotnēs atrodas Sekvoju nacionālais parks. Labi ka iepriekš nebijām iegādājušies karti, citādi būtu ļoti grūti pierunāt visus braucējus doties augstu kalnos (augstāka vieta atradās aptuveni trīs tūkstoši metrus virs jūras līmeņa). Starp braucējiem bija daži, kas ļoti baidījās no braukšanas kalnos un citi, kas vienkārši baidījās... Pēdējā apdzīvotajā vietā pirms parka apstājāmies tūristu informācijas centrā, kur uzzinājām, ka līdz sekvojām vēl ir mazliet jāpabrauc un pirms parka būs biļešu tirgošanas būdiņa, kurā mēs, nopērkot biļetes, saņemsim arī nacionālā parka kartes. Informācijas centrā nofotografēju tur uzstādīto sekvojas gabalu (šī pusbluķa augstums ir nepilni trīs metri). Uz tā var labi redzēt cik ilgi tāda izmēra sekvojai ir jāaug, lai sasniegtu fotogrāfijā redzamo apkārtmēru.
Tālāk sekoja brauciens desmit jūdžu garumā augšup kalnā pa serpentīnu. Vietām ceļam nebija nekādu apmaļu, ceļš gan bija asfaltēts, bet asfalts uzreiz beidzās ar stāvu nogāzi. Visu ceļu saņēmu norādījumus, ka nekādā gadījuma nevajag braukt ar atļauto braukšanas ātrumu (15 jūdzes stundā), bet jābrauc stipri lēnāk. Centos tā arī darīt un kalnu ceļā iekārtotos stāvlaukumos palaidu garām vairākus ātrākus braucējus. Diemžēl bilžu man nav, jo blakus esošais stūrmanis Voldemārs pamodās un sāka fotografēt tikai tad, kad bijām jau uzbraukuši krietni augstu, kur bija skatāms sniegs un pirmās sekvojas.

Apstāšanos un nelielu ekskursiju veicām pie kalnos izveidotā muzeja. Blakus muzejam auga vairākas ievērojamas sekvojas, arī pirmajā attēlā redzamās. Tālāk ievietotajos attēlos redzama blakus muzejam augošā diezgan ievērojama apkārtmēra sekvoja.
Laika trūkuma dēļ neaplūkojām varenāko sekvoju šajā parkā (lai nokļutu līdz tai, bija jānovirzās no galvenā ceļa un krietns attālums jānobrauc līdz stāvvietai, kā arī vairāk par jūdzi jāiet ar kājām). Mazliet uzrakstīšu kas par šo sekvoju bija minēts muzejā esošajā informācijā: vecums - apmēram 3200 gadu, diametrs 12 metri, garums 94 metri, svars aptuveni 1,5 tonnas!

Nākošā attēlā varat izlasīt cik šajā audzē ir sekvoju un kādā platībā tās aug.
Pēc muzeja apmeklējuma un fotografēšanās pie skaistajām sekvojām, devāmies uz mašīnu lai turpinātu ceļu. Diezgan garš ceļa gabals bija jābrauc pa kalnu grēdas virsotni ar galvu reibinošiem, bet skaistiem skatiem uz leju. Vietām ceļš bija apledojis, bet apledojušu posmu bija samērā maz. To kompensēja fakts, ka nekad jau iepriekš nezini, kas aiz līkuma gaida...
Pēc pārdesmit nobrauktiem kilometriem pa sniegaino kalnu grēdu, ceļš sāka virzīties lejup no kalna. Automašīnas bremžu kluči garo lēno līkumoto nobraucienu ņēma ļaunā un krieni uzkarsa. Lai nesabojātu bremžu sistēmu, veicām pat nelielu piespiedu apstāšanos.

Tālāk sekoja brauciens līdz Sanfrancisko. Krietni vakarā sasniedzām to, bet par Sanfrancisko apskatīšanu rakstīsim nākošajā aprakstā, jo tas bija nākamajā dienā.