Jau no pirmās dienas Amerikā, apbrīnojam šejienes kraviniekus: gan par to neierasto dizainu, gan jaudu (precīzāk gan - ātrumu kādā tie nesas gan pa līdzenumiem, gan kalnos). Bet tas nu tā. Kā jau apzinīga studente, apmeklēju visas Biznesa skolas vieslekcijas un uz vienu no tām aizgāju arī vakar vakarā. Rakstīts bija, ka runās Ričards Gormans, kompānijas RACRI viceprezidents. Neko neizsakoši burti, bet aizgāju.
Izrādās - tas ir biržā lietotais nosaukums milzonīgam kravinieku ražotājam/ tirgotājam, kas Amerikā gan plašāk pazīstams ar nosaukumu PACCAR un ražo Kenworth, Peterbilt un Eiropā pazīstamos DAF autiņus. 
Gan tāpēc, ka tas ir bizness, gan laikam arī tāpēc, ka man ģimenē apkārt vīrieši vien ir, mašīnas patīk man arī un lekciju klausījos ar milzīgu interesi. Kā jau noprotat - daļa no info tiks jums arī - tik vērtīga tā man likās.
Sākšu ar smieklīgo. Mēs Eiropā esam pieraduši redzēt kraviniekus pārsvarā ar plakaniem purniem, tālab liels bija mūsu pārsteigums par Amerikas līdznieku milzīgajiem deguniem. Tagad es zinu, kāpēc: Ričards pastāstīja, ka "Eiropas plakanie" radušies tāpēc, ka tiek ierobežots kravinieku garums, Amerikā un citur tāda ierobežojuma neesot. Un jautrākais ir tas, ka abām pusēm tie "otri" liekas smieklīgi. Kad viņu pašu abu okeāna pušu cilvēki sastopoties, arī ejot vaļā mūžīgā apcelšanās. Eiropieši sakot, ka viņiem Amerikas autiņi kā no 50to gadu filmām šķietoties (pretstatā Eiropas elegantajiem, protams), amerikāņi atbildot, ka viņi gan tādā (plakanā) braukājošā ledusskapī iekšā nesēstos... Tātad - par ārējo skaistumu nediskutēsim.
Kompānija uzskata, ka viņējie ir "kravinieku Lexus" - tātad supertehnika ar supertehnolo-ģijām. Ričards atzina, ka viņu prezidents esot pārliecināts IT-mīlis un tālab viss iespējamais tiek gan ražošanā izmantots, gan arī autiņā pašā. Tā kā es pati jau kādu laiku ar autiņu balsošanu ceļmalā nenodarbojos, tad nezinu, kādi ir smago interjeri Latvijā, bet tas, ko savos autiņos iebūvē pakkārieši ir iespaidīgs - tiešām kā luksusautiņā: gan dizaina, gan tehniskā ziņā. Protams, arī iebūvēts GPS un sazinkas vēl ir iespējams.
Viens Ričarda labais teiciens: mūsdienās vairs nav runa par dzelzs gabalu - kravas auto. Tagad kravinieks ir mobilā jeb kustīgā sastāvdaļa kādā citā milzīgā sistēmā: viņš pilda pārdevēja pircējam doto solījumu. No turienes arī vajadzība pēc izsekojamības, informācijas apmaiņas un visa pārējā. Kā redzēju prezentācijas slaidos, arī viņu ražošanas process ir maksimāli IT-izēts. Papīru cehos neesot vispār: datori, klēpja un plaukstas datori, tableti, skeneri...
Marķēšanā no vismazākās detaļas līdz gatavam autiņam viscauri tiek izmantotas RFID tehnoloģijas, kas automatizē uzskaiti un ļauj redzēt, kur vajadzīgā lieta atrodas. Pat no dīleriem atskaites par pārdotajiem autiņiem prasīt neesot vajadzīgs: stāvvietai garām braucot ar speciālo skanerīti varot redzēt, kurš autiņš un kurā vietā ir, kā vairs nav (tātad pārdots)... Iespaidīgi.
Pavisam un uz ilgāku laiku mums mutes vaļā palika, kad Ričards nevainīgi apvaicājās, vai mēs esam dzirdējuši par Microsoft "Surface", kāds tā kā teica ka jā, bet mēs vairums klusējām... Nu jā, tas esot MS jaunais produkts, kas iznākšot martā, bet viņi to jau iestrādājuši savās tehnoloģijās... Ir jau gan saprotams: Microsoft bāzējas Sietlā un šeit tuvumā ir arī viena no Paccard auto rūpnīcām. Šī sistēma būtiski (revolucionāri?) atvieglošot servisu un veikalu darbu, ļaujot ne vien ērti atpazīt klientu (atlaides vai kavēti maksājumi...), bet to automātiski sasaistot ar info par nepieciešamo produktu (cena, atlaides...).
Acīgāks skatītājs, iespējams, pamanīs, ka šis skaistulis jau redzētā vietā - uz Takomas stikla muzeja ēkas fona nobildēts. Un pareizi ir, jo Kenwortus ražo Rentonā - vienā no pilsētām, kas atrodas starp Sietlu un Takomu (Boeingu rūpnīca arī tur ir).Savā ražošanas filozofijā viņi līdzinoties Dellam - pārsvarā ražo pēc pasūtījuma. Klients var pats mājas lapā "spēlēties" vajadzīgo autiņu, vajadzīgajā krāsā būvējot... Savu procesu vadībai viņi izmantojot maksimāli datorizētas Sešu sigmu sistēmas iespējas - mīl un lolo šo sistēmu. Un ir arī rezultāti: mašīnu detaļām ir "tieši laikā" piegādes filozofija, tādējādi panākot minimālu noliktavā iesaldēto līdzekļu apjomu. Statistiski VISS noliktavā esošais pilnībā tiekot apgrozīts 50 (!) reizes gadā - tātad gandrīz katru nedēļu. Jā, IT...
"Vispārējā līmenī" pirms braukšanas uz Ameriku es zināju, cik "briesmīgi" viņi ir, ka par apkārtējo vidi nerūpējas, Kioto protokolam nepievienojas... Esot šeit es redzu pavisam citu ainu. Pirmkārt, visos Rietumkrasta štatos (Vašingtona, Oregonas, Kalifornijā) vides lietas ir ļoti augstā līmenī sakārtotas. Otrkārt, šeit ļoti daudz runā un dara sociālās atbildības aspektā. Kā tas izpaužas? Lūk, daži piemēri no Paccar:
1) esam pieraduši runāt par "smirdošiem kraviniekiem", bet Ričards ar smaidu saka, ka no viņējiem gaiss izplūst tīrāks, nekā iesūkts gaisa filtrā. Iemesls - Amerikas rietumkrastā ir noteiktas mežonīgas prasības izplūdes gāzēm (vēl daudz stingrākas par Europe 5), kas ražotājiem jāievēro. Un viņi to arī dara. Sevišķi jau dārgo-kvalitatīvo autiņu segmentā, kuru pārstāv Paccar. Eiropā 5tā līmeņa prasības būs spēkā no 2009.gada, viņu ražojumi jau atbilst šīm prasībām;
2) no 2008.gada vasaras Amerikā parādīsies Paccar hibrīdautiņi - pilsētas lietošanai domātie nelielie smagie autiņi, kas izmantos gan degvielu, gan elektrību. Vēl tīrākam gaisam;
3) pēdējo 10 gadu laikā inženieri šo mašīnu degvielas patēriņu samazinājuši par 30 %;
4) daudz tiek domāts par šoferu darba vietām. Tādus attālumus pārvarot kā Amerikā, smagajiem aizmugurē bieži ir "vesela istaba", kur šoferim atpūsties.
Gribēju jau ielikt "istabas" bildes, bet nesanāca: tik smalkā versijā viņu bukleti internetā salikti, ka pa vienai bildei atsevišķi nevarēju nokopēt. Tāpēc ieskatam "mazā istabiņa" no DAFa un saite uz mājas lapu, kur kreisajā pusē sadaļā "Kenworth interior" noklikšķinot var tikt pie interjera skatiem. Ja ir interese, vispirms jāpaiet pa zilo kreisās puses izvēlni uz leju, jāatrod īstais jānoklikšķina interneta ātruma izvēlne un tad, kad parādās fotogrāfija, pa to ar peli virzoties var kabīni smalki izpētīt;5) būtiska ar smago autiņu šoferīšu nakšņošanu saistīta problēma: mūžam iedarbināts dzinējs, jo dzesē vai silda kabīni, arī ir atrisināta. Šie autiņi var 10 stundas (!) uzturēt klimatu un nodrošināt elektroierīču darbu, neiedarbinot dzinēju. Ja interesē, vairāk paskatīties var iesaitētajā mājas lapā "Kenworth clean power system" sadaļā.
Tie, kuriem bija slinkums saites vērt vaļā, var tepat augšpusē Amerikāņu kravinieku bildēs vismaz no ārpuses ieraudzīt, ka "atpūtas istaba" kabīnes aizmugurē ir pamatīga. Kā piezīmēja Ričards, ne katram māja ir tik labi iekārtota: ij laptopam vieta un strāva, ij televizorītim, ij citai omulības tehnikai.
Paccar 2007.g.apgrozījums esot bijis 15,22 miljardi dolāru, peļņa 1,23 miljardi. Tirgus sadalās šādi: Eiropa dod 41% no apgrozījuma, ASV - 36, pārējā pasaule 23. Protams, jautājām, kā tad ar Āziju. Griboties jau, bet neesot viegli šādas kvalitātes autiņus tirgot. Bet progress esot, ja sākumā viņu piedāvātie ir bijuši 4 reizes dārgāki par vietējiem ražojumiem, tad tagad, kad pilnīgi viss iespējamais (komforts) noņemts, tikai 2-reiz dārgāki esot... Nu jā, parastā attīstības valstu nelaime: skatās uz cenu un citām īstermiņa lietām. Ne šoferu veselība, ne vide, ne IT piesaiste vēl nešķiet svarīgas.
Nekad nebiju domājusi par to, cik tad garš ir kravinieka darba mūžs. Izrādās, viņējie esot gatavi čakli strādāt vismaz 25 gadus! Nopietni izklausās. Bet nu jau pietiks.
1 komentārs:
Ierakstīt komentāru