Tad nu nevaru noturēties neizstāstījusi, ka šeit nupat atklāja JAUNU tramvaja līniju, kas ir kādus 5 km gara patlaban un savieno Sietlas centru ar vienu no dzīvošanas un aktīvās atpūtas rajoniem. Un bildē redzamais sarkanais smukulītis ir čehu Škodas ražojums, kas kursē šajā līnijā. No atklāšanas decembra vidū, līdz šī gada beigām ar to visi vizinās par velti, pēc jaunā gada būs 1,5 dolāri (jā, lēti nav, bet tāda šaipusē ir parastā cena) par braucienu. Varbūt arī mēs vēl paspēsim pavizināties, redzēs. Līdzīgi esot arī Portlandē.
Uz Ameriku pošoties dzirdējām, ka vārdus "sabiedriskais transports" vajagot aizmirst, bet mēs varam sacīt, ka tas nav īsti par Vašingtona štatu. Ne jau šī tramvaja līnija ir vienīgā - jau iepriekš rakstījām par jauko (arī Škodas) bezmaksas tramvaja līniju Takomā, arī Sietlā ir viena bezmaksas līnija - tā vadā sietliešus un viesus gar krastmalu. Tiesa gan, tramvajiņš izskatās krietni eksotiskāks. Bet bezmaksas ir bezmaksas.Vispār cilvēki dažādos veidos tiek stimulēti izmantot sabiedrisko transportu. Arī mums pie mājas ir autobusa pietura - ērti, kaut vienīgais "mūsu" līnijas busiņš nav ar mieru mūs vest uz visām vajadzīgajām vietām: tad Parklandes tranzīta centrā jāpārsēžas. Ja 1,5 (skolēniem puscena) ir samērā liela summa, tad jāpiebilst, ka biļete ir derīga 1 stundas braucienam visos Pierce Transit (tā saucas kompānija) pilsētas maršrutu busos - brauc ar cik tālu gribi un maini transportus stundas ietvaros, ja vajag. Busi, protams, ir tīri un ērti, ar labi strādājošiem kondicionieriem/sildītājiem - patīkami tajos braukt.
Ap 10.decembri mēs savā pastkastē saņēmām ļoti patīkamu Ziemassvētku dāvanu no transporta kompānijas: jauku bukletiņu, kurā mudina izmantot sabiedrisko transportu ar tam pievienotu BRĪVBIĻETI neierobežotam braucienu skaitam (1 persona vienā reizē) no 15. līdz 31.decembrim. Un ko šādās situācijās dara praktiskais latvietis?Protams, izmanto. Iesāku šodien un "pa mazam", bet vienalga prieks. Ja līdz PLU jāiet kājām, tad tas prasa gandrīz stundu, taču šodien (jo sanāca, ka vīriešiem ar pelēcīti citā laikā un citur vajadzēja doties) es no savas mājas pieturas labu gabalu lepni pabraucu ar autobusu (parasti ir žēl 1,5 maksāt par 5 minūšu braucienu) un tad atlikušais desmit minūšu gājiens jau bija tīrā izprieca saulainā pievakarē. Atpakaļ tāpat. Nu ļoti laba sajūta. :)
Skatos, arī citi šo piedāvājumu izmanto. Mūsmājas pieturā vēl divi puiši iekāpa un abiem arī bija brīvbiļetes. Tātad ne tikai latvieši ir praktiski.
Interesanta ir biļešu pirkšana: informatīvajās grāmatiņās (tās ir bezmaksas, reizes 4 gadā saraksta aktuālo variantu un vēl visādu citu derīgu info, tās sūta pa pastu, var arī paņemt autobusā, tranzīta centrā, tūristu vietās...) ir rakstīts, ka jābūt sagatavotai skaidrai PRECĪZAI naudai, jo atlikumu neizdod. Vispār jau loģiski. Vēl vairāk: nauda netiek dota šoferim (biežāk gan tās ir ļoti laipnas dāmas, bet arī vīrieši ir smaidīgi, runātīgi un izpalīdzīgi). Katrs pasažieris pats "iebaro" banknošu rijēju vai ieber metālnaudu tādā kā krājkasītē. Šoferis šo procesu vēro (nu ja, lai par maz nesamaksā) un iedod biļeti. Raiti. Protams, ir arī mēnešbiļetes un daudzos veikalos, bankās un citur nopērkami biļešu "blociņi" (ja maksā par 10 biļetēm, tad 11-tā ir par velti).
Interesanta nianse: vakaros pēc 9iem pilsētas busi stājas ne tikai pieturās, bet jebkurā vietā, kur pasažieris lūdz apturēt (ja vien nav aizlieguma zīmes) - tas pasažieru drošībai. Iekāpt gan var tikai pieturās.
Nu gan izlielījos. Bez mums, diezgan aktīvi busu izmantotāji ir Kingi, citi mums pazīstamie ir pamanījušies dzīvot labu gabalu nost no pieturām, tāpēc ir spiesti tikai uz saviem autiņiem paļauties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru