Vienā tādā reizē jautāju Valdai un viņa ieteica Point Defiance - tur esot parks un zoo. Nu tad gan, es nodomāju, vai tad mēs tiešām viņai tādi bērni šķietam, kam tas vien jādara kā jābrauc zvēriņi skatīties. Toreiz kaut ko citu sadarījām.
Pagājušās nedēļas beigās bija atkal tā pati problēma. Šoreiz it kā nejauši Gundaram uzjautāju - ko viņš mums ieteiktu, ja Paradīzē jau esam bijuši. Ne mirkli neminstinoties viņš ieteica - ko jūs domājat? Protams, kā sarunājuši ar Valdu - atkal to pašu Point Defiance. Ja jau divi iesaka, nodomāju, jāpaskatās internetā, kas tas īsti ir. Un internets bija vēl kategoriskāks par abiem Kingiem, izlasīju, ka šis atpūtas komplekss esot ne vien labākais rietumkrastā, bet, iespējams, pat visā Amerikā. Nu ko, jābrauc lūkot. Pie tam - nav tālu, nepilnas stundas brauciens.
Sestdienu nočammājāmies pa māju, bet svētdienas rīts atausa bez lietus un mēs devāmies ceļā. Tur visa bija tik daudz, ka sabildējām kārtīgi - 198 bildes, daļu no tām parādīsim jums arī un izskatās, ka par redzēto taps seriāls (vismaz 3 raksti), šis tad nu būs pirmais - kā jau no virsraksta noprotams - par zoo apmeklējumu.
Point Defiance ir pussala Takomas dienvid-
rietumos, daļu no tās aizņem zoo, ar to arī sākām. Kad auto bija nolikts ūdru stāvlaukumā (nu ja, laukumi ir vairāki un, lai nesajuktu, tie zvēru vārdos nosaukti) un devāmies uz ieeju. Tie, kuri nav draugos ar tehnoloģijām, biļetes var pirkt parastā veidā - pastāvot rindā pie kases, bet tādiem zvērinātiem tehnoloģiju piekritējiem kā mēs, biļešu automāts bija īsti vietā. Viens mazs mirklis un 27 dolāri no kartes nost, toties biļete rokā un uz priekšu.
Iekšā tikušiem mums pirmo reizi "acis kvadrātā" bija nevis par kādu zvēru, bet gan par lielisku "ceļa zīmi" (būs laikam jātaisa kolekcija, vulkāna zīmi jūs arī jau redzējāt, vēl pa kādai labai mums ir padomā, tikai jānofotografē) - paši redzat otrajā bildē. Nu ir super, vai ne! Kad pirmā sajūsma pārgāja, sapratām, ka tas ir tikai loģiski - parkā, kurš būtībā ģimenēm domāts, ir paredzētas speciālas ērtas vietas kur ratiņus novietot (pie suvenīru veikala, pie brīvdabas teātra skatuves un vēl kaut kur).
Jau tuvojoties parkam - pa pussalu līkumojot uz augšu vien - sapratām, ka ne velti šī vieta kā izcili skaista slavēta - arī jūs varat drusciņ redzēt skatu, kas pavērās no parka ieejas.
Būdami pieauguši cilvēki, nospriedām, ka zoo apmeklējums jāsāk ar kādu nopietnāku vietu - akvāriju. Nu var taču nopietni cilvēki jūras dzīvniekus pavērot, vai ne? Pie tam ieraudzījām arī ziņu, ka 11os akvārija dzīvnieki tiek baroti - esot interesanti. Raitā solī devāmies turp. Akvārijs tiešām ir lielisks - vispirms glīti iekārtotos akvārijos dažādas sīkas un trauslas mazās būtnītes apskatījām, arī daudzus koraļļu veidus, tad devāmies uz lielo akvāriju pie lielajām zivīm. Tur bija ko redzēt! Akvārijs ir 2 līmeņos - no augšas un no apakšas - caur stikla sienu - skatāms. Zivis patiesi lielas - gan kaut kas milzu butēm līdzīgs, gan belugas, gan milzīgs jūras zutis (tas man šķita visbriesmīgākais) - visas tur šiverējas, ņemas un visādīgi izrādās. Pats lielais akvārijs arī labi izveidots - kā klinšains jūras dibens ar dažādiem dziļumiem un augiem, arī koraļļi, jūras zvaigznes un kas tik viss vēl... Aizrāvāmies gan (un tik stipri, ka bilžu nez kāpēc nav).
Pēc tam devāmies pa tropu taku - tīģerus skatīties. Jūs arī varat uz vienu karalisko radījumu palūkoties. Kas šajā zoo ir īpašs un no Rīgas atšķirīgs? Šeit ir daudz mazāk dzīvnieku sugu, bet tie ārkārtīgi pārdomātā un jaukā vidē izvietoti. Iznāk tāda kā pastaiga pa skaistu parku ar skaistiem dabas skatiem, pie viena arī uz dzīvniekiem palūkojoties. Tā kā šejienes klimats ir maigs, daudz bija arī dažādu dīvainu un pat tropu augu, pie kuriem visiem nosaukumu plāksnītes klāt.
Vienā bildē var Andri pie bambusu audzes redzēt, otrā es atkal pie ogām - te pat cidonijas ir milzīgas - ābolu lielumā!
Protams, kas tas par zoo bez ziloņiem, bija arī tie, bet lai šoreiz bilde izpaliek, ir jau redzēti. Taciņa tālāk mūs veda uz ūdru, vaļu un jūras lauvu mītni. Tur nu atkal bija ko redzēt! Gan no augšējā - virsūdens līmeņa, gan no apakšas. Baltais valis (mēs sākumā domājām, ka tas ir milzu delfīns) un arī jūras lauvas un ūdri bija lieliski pozētāji - nevarējām vien viņu "priekšnesumus" noskatīties. Arī jūs dažas bildes varat dabūt.
Piezīme - milzīgais jūras lauva, kas bildē redzams "apgāzies peldot" sverot vairāk par tonnu un esot 26 gadus vecs.
Jūras ūdru bariņu (bija kādi 6), citādi kā par dauzonīgiem nosaukt nevar - ņēmās viņi pa ūdeni visādīgi, bet ļoti aktīvi visu laiku - te ar šķīvīti spēlējās, te tēloja skrūvītes un skruvējās uz vienu un otru pusi, te gulēja uz ūdens ar vēdreiem uz augšu, lūrēja uz skatītājiem un kasīja vēderiņus (savus).
Pagājām garām arī pingvīneļiem (lai viņi piedod, diez ko lielāki par zosi šie nebija) - visi rāmi gulēja tajā brīdī (nu taisni kā zosis vai pīles). Kad bijām visu parku izstaigājuši, es savējiem tomēr izkaulēju vēlreizēju līkumiņu gar pingvīniem. Un tas bija ko vērts! Saime (kopā kādi 8) nupat modās augšā un devās ūdenī. Viņu lempīgā sauszemes gaita ir smieklīga un TV redzēta, bet kas par ātrumu un trikiem bija ūdenī! Vienubrīd pa mazo strautiņdīķīti trīs no viņiem vienlaicīgi zem ūdens nesās uz priekšu un atpakaļ krustām šķērsām milzīgā (patiešām) ātrumā, zibenīgi manevrējot un dikti smieklīgi savus mazos spārniņus vicinot. Kronis visam - ik pa brīdim viņi savu torpēdas peldējumu mums par lielu sajūsmu papildināja ar lidojuma elementiem - nemaz nesabremzējoties, izšāvās ārā no ūdens, nolidoja gabaliņu pa gaisu un atkal ienira, turpinot iesākto trajektoriju. Mums atkal mutes bija vaļā un acis kvadrātā. Kaut ko gan paspējām arī nofotografēt.
Sevišķi lepni jutāmies promejot - kad izrāde beidzās (mēs bijām vienīgie tās vērotāji), pingvīni iznāca no ūdens, nopurinājās un atkal taisījās uz dusu, bet pa celiņu tuvojās potenciālo skatītāju pulciņš. Kas zina, cikos nākamā izrāde viņiem bija ieplānota. Bet mēs redzējām!
Vēl tur bija kādi pērtiķīši, smieklīgais radījums tapirs, baltais lācis, kurš gulēja izstiepies kā ne visai tīra grīdas lupata (un par to mēs nolēmām viņu nefotografēt), ziemeļbrieži un milzīgi pinkaini radījumi - ne ta bizoni, ne sumbri... (bet tie nemācēja pietiekami fotogēniski eksponēties), tāpat rīkojās arī sarkanie vilki, tālab Voldemāru nofotografējām pie bildes (sveiciens Redīsam Bedrītēs).
Ja bija zvēriņi, par kuru nefotogra-
fēšanos mums nācās jums pasūdzēties, tad bija arī tādi, kas to vien darīja kā eksponējās - pāvi. Tā arī nesapratām, cik to tur bija, bet vismaz divi noteikti - te viņus pa kādam cēli klaiņojam redzējām zoo teritorijā, te autostāvvietā, te pie galvenās ieejas. Bet pietiks ar vienu bildi, lai nav par daudz goda viņiem.
Nu jau gan laikam visus zoo iemītniekus uzskaitīju. Nav ne tuvu tik daudz kā Rīgā. Bet skaisti gan bija. Protams, arī vāveres atkal visu laiku tur apkārt maisījās.
4 komentāri:
Labi gan ka ieklausījāties padomos un uz turieni aizbraucāt!
Gaidīsim nākamās sērijas!
nu man tie pingvīnu izgājieni likās visjautrākie:)
man patiik tie 2 spalvainie, kas gulj uz muguras uudenii,kas tie taadi ir?
Tie ir tie jūras ūdrīši. Nu bija ar supersmieklīgi un superšiverīgi un omulīgi. Izmērs - kā krietni resnam un lielam kaķim.
Ierakstīt komentāru