Disneja parks Epcot

Pirmajā dienā Disneja Pasaules tranzītcentrā ieradāmies diezgan vēlu. Kā jau rakstīju iepriekšējā aprakstā, no viesnīcas izbraucām tikai pusdivpadsmitos, laiku paņēma nomātās automašīnas atdošana. No tranzītcentra uz parku braucām ar vilcienu pa viensliedes dzelzceļu. Vilciens pirms apstāšanās galapunktā Epcot parkā vēl izbrauca slaidu loku virs parka. Bet mēs vēl nezinājām uz ko mums vajadzētu skatīties.
Attēlā redzams, ka Ieva un Voldemārs vēl kārtīgi izstudē karti un pasākumu plānu, lai paspētu maksimāli daudz apskatīt un izbaudīt. Parkā pie pašas ieejas atrodas milzīga lode (lodes kopskatu varēja nofotografēt tikai no lielāka attāluma) un pie ieejas lodē izveidotā telpā bija samērā gara rinda tāpēc lodes iekšpuses apskati mēs atlikām uz vēlāku laiku.
Augstāk redzama parka Epcot karte. Šajā parkā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar nākotnes tehnoloģijām un to pielietošanas iespējām. Apkārt ezeram ir izvietotas 11 miniatūras pasaules valstis un katrā no tām ir uzbūvētas raksturīgāko celtņu kopijas (mazliet samazinātas), var nobaudīt valstij raksturīgākos ēdienus (katrā "valstī" bija vairāki restorāni vai kafejnīcas), un iepazīties ar šo valstu kultūru (notika dažādi pasākumi un koncerti). Kā var redzēt kartē pēc uzrakstiem, parkā apskatei ir izveidoti sekojošu valstu paviljoni: Meksika, Norvēģija, Ķīna, Vācija, Itālija (ar miniatūru Venēciju), ASV, Japāna, Maroka, Francija, Anglija un Kanāda. Valstu apskati mēs atlikām uz parka apmeklējuma noslēguma daļu, kad jau bija tumsa, tāpēc tur neko daudz nefotografēju.

Parka apskati sākām ar iziešanu caur lielu paviljonu, kur tika demonstrēts dažādu rīku un iekārtu ražošanas un kvalitātes pārbaudes process. Pirmā atrakcija, ko Voldemārs pēc pasākumu izpētes mums ieteica izbaudīt bija automašīnu tests. Nonākot pie automašīnas testu ēkas garu rindu neredzējām, bet uzraksts rādīja gaidīšanas laiku 90 minūtes (Disneja parkos pie visām atrakcijām ir novietots elektronisks tablo ar aptuveno rindā stāvēšanas laiku). Izrādījās, ka rinda ir izveidota diezgan asprātīgi - nožogota ar margām un savīta daudzos līkumu līkumos. Virzoties pa šiem labirintiem ēkas iekšpusē varēja apskatīt kā tiek testētas automašīnas, automašīnu mezgli un atservišķas detaļas. Mēs stundas laikā, virzoties kopējā rindā, izgājām vairākās telpas, kur bija uzstādītas dažādas testēšanas iekārtas. Ko nevarēja parādīt dabā, to rādīja uz uztādītiem ekrāniem.
Nonākot pie automašīnas, mums paziņoja, ka ekrānā redzētās automašīnas pārbaudes būs jāizbauda ar vidējā attēlā redzamo četrvietiego automašinu. Programmā auto testēšanas pasākuma bija dots vērtējums: big thrill, ko varētu tulkot kā lielu trīcēšanu. Mazākiem bērneļiem tika nomērīts augums, ja viņš zem noteiktā augstumā noliktas latiņas varēja iziet cauri, braukt nedrīkstēja. Brauciens bija diezgan iespaidīgs, tikām pārbaudīti karstumā, aukstumā, braucot pa bedrēm, no kalna, likumos, auto bremzējot un strauji paātrinot, braucot tumsā, tieši priekšā iedegās kravas auto lukturi un ieslēdzās skaņas signāls (auto tika strauji parauts sāņus). Brauciena nobeigumā milzīgā ātrumā (virs 100 km/h) tika izkantēts 90 grādu līkums... Vienreizējas izjūtas!

Pēc atrakcijām parasti vēl kaut ko varēja apskatīt. Voldemārs dabūja pasēdēt un nofotografēties Hammer automobilī. Pašās beigās atrakciju dalībnieki tika iesūtīti suvenīru veikalā (Disneja Pasaulē tā ir parasta prakse, ka pēc visām atrakcijām ir jāiziet caur attiecīgu suvenīru viekalu).

Nākošā big thrills atrakcija (vēl programmā ir minētas atrakcijas ar milder thrills), uz kuru mēs devāmies uzreiz pēc auto testiem bija misija kosmosā.
Atkal dabūjām kārtīgi izstāvēties rindā, apskatīties dažādus kosmosa kuģus un to aprīkojumu. Noskatījāmies ekrānā instrukciju, kā šajā atrakcijā rīkoties. Instruktāžā arī paziņoja, ka šādus treniņus veic kosmonauti. Pasākums bija sekojošs: četri cilvēki tika iesēdināti kabīnē, kur bija jāpiesprādzējas. Kabīne atradās milzīga izmēra centrifūgā. Mums atlika tikai skatītie priekšā novietotajā ekrānā, kur tika rādīts kā mēs paceļamies kosmosā (ar milzīgu centrbēdzes spēku). Tikām griezti un kratīti dažādos veidos, reizēm tikām iespiesti sēdekļos un reizēm izjutām brīvu kritienu. Kā Voldemārs teica pēc atrakcija, ka tik briesmīgu kratīšanu viņš vēl nebija izjutis. Bet kosmosa skati bija iespaidīgi!

Rindās bijām nostāvējuši vairāk kā trīs stundas, lai izbaudītu dažas pārdesmit minūšu atrakcijas. Pirms "valstu" apmeklēšanas vēl kaut ko vajadzēja pamēģināt. Turpinājām ar lodi. Arī tur mēs no rindā stāvēšanas nevarējām izvairīties. Nākošā attēlā var redzēt vienu nelielu rindas posmu.
Augstāk redzamajā atēlā Voldemārs sēž nelielā vagoniņā (jāsāz pa diviem vai pa vienam). Diemžēl telpās nedrīkst fotografēt ar zibspuldzi, tāpēc man par visiem pasākumiem bilžu nebūs. Ar šo nelielo vilcienu mēs tikām visādi vizināti pa lodes iekšpusi. Braucām gan kalnā, no kalna lejā, tumsā un atmuguriskā virzienā, neizpalika arī kratīšana. Brauciens ilga labu brīdi. Apkārt varējām apskatīt cilvēces attīstību (bija izveidotas dažādas lelles, kas kustējās un runāja). Visu to nemaz navar aprakstīt.

Es un Ieva Epcot parkā apmeklējām ratiņbraukšanas apmācību (Voldemārs tajā laikā nodarbojās ar datorprogrammām). Nezinu kā šo braucamrīku var nosaukt. Vispirms instruktors pastāstīja par šī braucamrīka uzbūvi, tā izgudrošanas vēsturi un kā to vadīt. Pirms praktiskās braukšanas visi parakstījāmies, ka esam apguvuši apmācības kursu. Tad visi kursu klausītāji rindiņā devās pie instruktoriem un mēģināja to vadīt.
Vadīšanu apguva visi kursanti. Visgrūtāk ir pirmo reizi normāli nostāties uz ratiņiem. Braukšana uz priekšu un atpakaļ tiek iegūta mainot spiedienu ar pēdām. Pagriezieni tiek veikti ar stūri to paliecot uz sāniem. Ļoti jauks pārvietošanās līdzeklis!

Vēl mēs noskatījāmies trīs dimensiju kinofilmu ar dažādiem blakusefektiem. Voldemārs bija stipri neapmierināts, ka filmas pašās beigās skatītājus (arī Voldemāru) apspļaudīja suns.

Nevar nepieminēt braucienu laivā pa kanālu telpā. Brauciena nosaukums: dzīve ar dabu. Vispirms dabūjām apskatīt mūžzaļos mežus un izbaudīt lietu. Vēlāk varēja izbaudīt tuksnesi ar karsto gaisu. Brauciena beigās tika parādīta viņu laboratorijā pēc jaunākām tehnoloģijām audzēti kultūraugi. Braucām caur milzīgām siltumnīcām. Vienā no siltumnīcām varēja skatīt vienu pašu tomāta stādu. Kura vainags aizņēma visu siltumnīcu un tajā auga simtiem tomātu. Žēl, ka tur bija diezgan tumšs un fotografēt ar zobspuldzi nedrīkstēja.

Visu ko mēs tur apskatījām nav iespējams aprakstīt. Kad iestājās tumsa, apmeklējām valstu paviljonus, kā arī izbaudījām vairākus izklaides pasākumus. Par to šoreiz nerakstīšu. Mūsu kopējs viedoklis: Epkots ir pilnas dienas vai pat divu vērts. Mūsu gadījumā "cieta" valstu apskatīšana.

Pašās beigās ievietošu bildes, ko nofotografēju ceļā uz Epcot izeju.

Pārvietošanās iespējas Disneja Pasaulē

Divas dienas izmantojām īrētu auto un pirmo dienu no tām izmantojām tuvākās apkārtnes izlūkošanai. Orlando viss ir izveidots lai piesaistītu tūristus. Pilsētā ir liels daudzums apskates un izklaides objektu, dāvanu veikali ar tūristu cenām, ēdināšanas iestādes un rindām vien dažādas viesnīcas. Mēs izvēlējamies viesnīcu Ramada, kas piedāvāja brokastis par mērenu cenu (šo pakalpojumu tā arī neizmantojām), bezmaksas transportu uz Disneja Pasuli, apsildāmu baseinu un basketbola laukumu (vienu basketbola grozu ar nelielu asfaltētu pleķīti pie tā). Viesnīcas fasādi, kā arī viesnīcas korpusu, kurā mēs nakšņojām (mūsu istabiņas durvis ir pirmajā stāvā pēc skaita trešās no tālākā viesnīcas korpusa gala) un viesnīcas baseinu var apskatīt nākošajās bildes.
Viesnīcas Orlando cenšas ar kaut ko piesaistīt klientus. Viens no populārākajiem klientu piesaistes veidiem ir bezmaksas transports uz izklaides parkiem. Viesnīca Ramada (kooperējoties ar vēl divām viesnīcām) piedāvāja divus reisus no rīta uz Disneja Pasauli plkst. 8:20 un 11:20 un trīs reisus vakarā atpakaļ uz viesnīcu. Mums no rīta bija jānodod nomas auto (nomas punkts atradās patālu no viesnīcas), tāpēc plānojām braukt uz Disneja Pasauli vienpadsmitos. Autobuss ieradās paredzētajā laikā ar jau divās viesnīcās savāktajiem braucējiem. Autobuss bija ļoti ērts (Orlando visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar kondicionieriem), arī sēdvietu pietika (autobuss, ar kuru visa dienas braucām uz un no Disneja Pasaules redzams nākošā attēlā).
No mūsu viesnīcas līdz Disneja Pasaules tranzīta centram tālu nebija jābrauc. Nepilnā pusstundā bijām klāt. Disneja Pasaules kopējā teritorija sastāda 120 kvadrātkilometrus (salīdzināšanai ierakstu Rīgas kopējo platību - 307 kvadrātkilometri). Lai labāk varētu orientēties, pielieku kopējo Disneja Pasaules teritorijas karti.
Ar dzeltenu rombiņu ir iezīmēts tranzīta un biļešu centrs. Centrā pienāk arī sabiedriskais transports un no šī centra bez maksas var nokļūt uz atsevišķiem parkiem. Savu transportu var atstāt tranzīta centra stāvvietā (protams par maksu) vai braukt uz atsevišķu parku stāvvietām. Kartes apakšējā stūri ar sarkanu bultiņu ir iezīmēts 192. ceļš un braucot bultas norādītajā virzienā var nokļūt viesnīcā Ramada. Ar sarkaniem aplīšiem apzīmēju atsevišķus parkus, ko mēs apmeklējām un aplītī ir numurs, kas norāda dienu, kurā šo parku apmeklējām (Disneja Pasaules apmeklējumiem izmatojām trīs dienas). Biļetes var pirkt tranzīta centrā vai atsevišķos parkos.

No tranzīta centra uz Epcot parku, Magic Kingdom parku un uz viesnīcu kompleksu ir ierīkots viensliedes dzelzceļš. Vilciena sliede ir uzstādīta aptuveni 10 metru augstumā no zemes, vilciens tiek darbināts ar elektrisko enerģiju un pārvietojas ļoti klusi. Vilciena aplūkošanai ievietoju divus attēlus.
Paralēli vilcienam un uz parkiem kur vēl nav sliežu ceļa regulāri kursē autobusi ar intervālu 10 līdz 20 minūtes.
Transports (arī vilciens) var būt ļoti noslogots un pastāv iesdpēja tūlīt pēc atsevišķu parku slēgšanas netikt nemaz iekšā un gaidīt rindā vairākus nākošos reisus. Mēs to piedzīvojām pēdējā apmeklējuma dienā, kad īsi pirms parka slēgšanas beidzās izrāde un vairāki tūkstoši apmeklētāju vienlaicīgi atstāja parku.

Disneja Pasaules teritorijā ir plašs ceļu tīkls un pie katra atsevišķa parka vairākas milzīgas autostāvvietas. Vienu nofotografēju pa vilciena logu un ievietoju tekstā aplūkošanai.
Virs šī teksta ievietotajā attēlā redzamais autovilciens tiek izmantots apmeklētāju nogādāšanai līdz parka vai tranzītcentra vārtiem vai līdz savai automašīnai stāvvietā pēc parku apmeklējuma. Viss ir iekārtots tā, lai apmeklētājiem ārpus parka nevajadzētu staigāt ar kājām. Pēdējās divās bildēs redzami nogurušie apmeklētāji pēc parka apskates, kas gaida viesnīcas autobusu trazītcentrā un mūsu viesnīca plkst. 10 vakarā.
Nākošie apraksti sekos par atsevišķu parku apmeklējumiem un arī par parkos pielietotajiem transportlīdzekļiem.

Jūras pasaule

Ilgi nevarējam izlemt, ko mums Orlando noteikti jāapskatās un ko jāatliek uz kādu citu reizi. Disneja pasaulē vien ietilpst seši atsevišķi parki un komerciālais centrs. Mēs jau bijām noskaidrojuši iepriekš, ka vienā dienā daudz vairāk par vienu parku apskatīt nav iespējams.

Uz divām dienām mūsu rīcībā bija iznomātais auto. Pirmajā dienā kārtīgi izpētījām pilsētu un iegādājamies mums nepieciešamas lietas. Iepriekšējā aprakstā Ieva jau rakstīja, ka no mūsu viesnīcas uz Disneja pasauli kursē bezmaksas autobuss. Tāpēc nebūtu lietderīgi ar automašīnu braukt uz to. Pēc ilgstošās diskusijas izvēlējamies apmeklēt piedzīvojumu parku Sea World. Sea World kompleksā ietilpst vairāki parki, kas atrodas dažādos Amerikas štatos (viens atrodas arī Kalifornijā). Šajos parkos galvenokārt ir izvietoti jūras zīdītāji.
Par iebraukšanu stāvvietā jāmaksā 10 dolāri par auto (kā vēlāk noskaidrojām par auto novietošanu Disneja pasaules parku stāvvietās jāmaksā 11 dolāri). Stāvvieta bija milzīga un ir svarīgi atcerēties kādā sektorā ir novietots auto. Ja sektors nav iepriekš piefiksēts atrast auto būtu problemātiski.
Ieejas biļete katram maksāja mazliet vairāk par 70 dolāriem, bet redzētais bija tā vērts. Īsumā aprakstīšu, ko mēs šajā piedzīvojumu parkā darījām. Neuzskaitīšu, kādus dzīvniekus dažādos dīķos un slēgtos baseinos apskatījām, to visu varēs drīzumā redzēt bilžu galerijā, kuru centīšos tuvākā laikā izveidot un publicēt (dažas bildītes tomēr ievietošu arī šajā aprakstā).
Mūsu pasākumu plāns (neskaitot dzīvnieku un zivju aplūkošanu) sākās ar teātra izrādes (to var saukt arī par cirka izrādi) noskatīšanos. Par teātra skatuvi kalpo baseins, kurā ir uzstādīti dažādi paaugstinājumi un tramplīni, kā tas redzams nākošā attēlā. Baseinam apkārt puslokā izvietotas skatītāju tribīnes.
Svarīgākie mākslinieki protams bija delfīni, bet viņi savus trikus taisījā tādā ātrumā, ka nevarēja paspēt nofotografēt. Savā izveicībā daudz neatpalika arī vingrotāji un vingrotājas, žēl, ka nevarēja nofotografēt dažādus vingrotāju un delfīnu trikus zem ūdens.

Izrāde ilgums bija pusstunda. Nezinu, kā mākslinieki varēja izturēt zemo gaisa temperatūtu (šajā dienā viņiem bija ieplānotas četras izrādes). Es gan stipri salu, jo nebiju pārāk silti saģērbies. Man kaut kā negribējās ticēt ziņām, ka Amerikas tālākajā dienvidu punktā dienas temperatūra būs tikai nedaudz virs nulles. Arī visas arēnas bija izveidotas tā, lai skatītāju tribīnēs neiespīdētu saule (karstajā laikā tas ir ļoti noderīgi). Manu "ziemas" apģērbu var redzēt nākošā attēlā.
Nākošajā stadionā izrāde sākās pēc stundas un pa ceļam varējām izbaudīt amerikāņu kalniņus. Attēlos tas nav tik ispaidīgi kā klātesot.
Nākošajā izrādē piedalījās lielāki peldētāji. Nezinu nosaukumu latviešu valodā (Ieva saka, ka tos saucot par slepkavvaļiem). Informējot skatītājus, artisti izskaidroja skatītājiem, ka šos vaļus dresēt nav iespējams, viņus varot tikai pierunāt... Izrādes vieta parkā atrodas pretējā pusē delfīnu teātrim. Mēģinājām saskaitīt vietu skaitu. Mums sanāca ap diviem tūkstošiem. Sēdvietas izvietotas divos līmeņos. Uz pirmā līmeņa solu atzveltnēm bija rakstīts, ka jāuzmanās no šļakatām. Izrādes laikā valim tiek dota komanda mazliet uzliet ūdeni. Valis lēni peldot gar baseina malu ar asti mazliet arī uzšļac. Laimīgajiem trāpa krietns daudzums mitruma (aptuveni paris spaiņu katram) mums palaimējās, pret mums valis veica astes atvēzienu. Tālāk dažas bildes no izrādes.
Pēc vaļu šova mēs apmeklējām arktisko dzīvnieku māju. Tas notika "braucot" ar vilcienu (ziemeļu ekspresi) un apkārtne ar dzīvniekiem tika rādīta uz liela ekrāna. Līdzīgas atrakcijas ir arī citos parkos.

Trešo teātra izrādi skatījāmies slēgtā telpā - Nautilus Theater. Izrāde bija tiešām jauka ar ļoti daudziem profesionāliem vingrotājiem, tikai fotografēt telpā nebija atļauts. Varēju arī mazliet apsildīties.

Pēdējā izrāde, ko noskatījāmies Jūras pasaules piedzīvojuma parkā, notika jūras lauvu un ūdru stadionā. Skatuve bija izveidota kā kuģa korpuss. Jūras lauvas tiešām bija labi aktieri. Izrādē piedalījās arī ūdrs un viņam bija atvēlēta kuģa žurkas loma. Tālāk rakstā ievietoju dažas bildes no šīs izrādes.
Pēc izrādes sāka jau krēslot, tuvojās seši vakarā un sešos parku slēdz. Pēdējais attēls ir fotografēts pie parka izejas, kad jau bija mazliet tumšs. Sarkano putnu - flamingo krāsa bildē vairs nav tik spilgta.

Sasalušie aligatori jeb pirmā diena Kissimme

Šajā bildītē jūs redzat mūs ar Voldemāru tīksmi sildāmies pievakares saulītē Orlando lidostā. Jaciņas lepni nomestas blakus un, nonākot viesnīcā, tūdaļ tika iestūķētas visdziļākajā atvilktnē - ko nu plus 20 grādos ar tādām... Ak, naivie! Ja vēl pirmdienas vakarā abos viesnīcas āra baseinos mudžēja peldētāji, tad otrdienas rīts nāca ar kādiem +3 grādiem (dienā solīja nepilnus +10) un mežonīgu vēju. Ko darīt tādā laikā?

Bijām nolēmuši, ka sāksim ar Universal Studio un Jūras pasaules apmeklējumu, taču uz turieni no mūsu viesnīcas bezmaksas buss (kā uz Disneja pasauli) nekursē. Viesnīcā mums piedāvāja šatlu (18 dolāri no katra), kas aizvedīs turp un atpakaļ noteiktā viņam ērtā laikā. Dārgi. Otra iespēja - taksometrs. Arī diez kā nepatika, jo patālu jābrauc. Varot nomāt auto par 40 dolāriem dienā + degviela. Arī dārgi, sevišķi, ja visu dienu tas stāvēs laukumā (par maksu, protams). Pajautāju, kā ar sabiedrisko transportu. Esot briesmīgs. Bet es neatlaidos, jo man dikti patika 1 dolārs no cilvēka par braucienu ar to. Nu labi, netālu no viesnīcas esot pietura, lai ejot un gaidot... (bet skatījās uz mums kā uz nenormāliem, jo kurš gan brauc ar sabiedrisko). Mēs varonīgi devāmies uz pieturu.

Bet netikām līdz tai. Ne tāpēc, ka būtu tālu, bet vēja dēļ aukstums bija tik mežonīgs, ka mūsu vissiltākās Takomas drēbes bija daudz par plānu. Saskatījāmies un devāmies atpakaļ uz viesnīcu - vēlreiz par nomas auto aprunāties. Jā, par 40 dolāriem dienā varot dabūt kompaktklases auto gandrīz tūliņ. Un tāpēc, ka mūsu pelēcītis Takomā rātni stāv pie stūra, derot tā apdrošināšana, nav jāpiemaksā. Un nomas firmas bezmaksas autiņš pēc 10 minūtēm būs klāt, lai mūs aizvestu pie mašīnītes. Labi! Darām tā.

Te nu jūs redzat mūsu tumšzilo skaistuli. Nonākot galā, izrādījās, ka neviena kompaktā viņiem patlaban nav uz vietas un tālab mums tika jautāts, vai esam ar mieru par to pašu naudu (!) ņemt šo. Protams!!! Un tā nu 2 dienas mūsu rīcībā bija praktiski jauns kreislers. Bauda bija to kuģi stūrēt.

Kāpēc tikai 2 dienas? Rēķinājām un domājām visādi. Mūsu rīcībā Kissimme-Orlando bija 5,5 dienas (jo sestās dienas pēcpusdienā jau jādodas uz lidostu). Izlēmām, ka trīs no tām pavadīsim Disneja pasaulē un uz turieni mums bezmaksas transports. Pēdējo pus dienu arī varam cerēt pie baseina pavaļoties, tālab ņēmām uz divām.

Universal piedāvājumā bija Studio un ūdens atrakciju parks, jūras pasaule - kā jau nosaukums rāda, arī ar brīvdabu un ūdeni saistās. Disneja pasaulē arī vairums baudāms ārā. Bet vai tik stindzinošā aukstumā? Nolēmām, ka tik stipri salt neesam gatavi un dienu pavadīsim kopā ar savu tumšzilo skaistuli pa veikaliem pasirojot - tak ik pa brīdim siltumā: veikalā vai autiņā.

Tagad paši domājam, ka tas bija pareizs lēmums. Iepirkām šo to no pludmales lietām (cerībā uz siltu laiku), pameklējām (bet nenopirkām) Uģim fotoaparātu, sapirkāmies pārtiku Valmartā (vēlāk redzējām, ka tajā - patālu no mums un "normāliem cilvēkiem" domātā) visas preces bija 2-3 reizes (!) lētākas nekā pieviesnīcas "supermārketā". Tas tīri labi sildīja sirdi aukstajā pēcpusdienā.

Ar šo melno skaistuli gan pabraukt nedabūjām - tas rāmi stāvēja Valmarta stāvvietā un gaidīja savu saimnieku, bet man tā patika viņa numurzīme, ka liku Andrim mani pie tā nofotografēt. Jā, gribētos man arī tādu (numurzīmi).

Ja īsi autiņi un braukšana jākomentē, tad es teiktu, ka Orlando brauc tāpat kā Latvijā: ātri, bezkaunīgi, ar pīpināšanu... Kā pilnīgi lauķi no Sietlas sajutāmies, jau ierasto prātīgo un pieklājīgo turienes braukšanu atceroties. Pirmais teikums, ko mums teica šatla šoferis lidostā: te neviens nemāk braukt! Un pats sāka ar to, ka tik bezkaunīgi aizlīda vienam priekšā, ka tas dabūja kārtīgi bremzēt un arī uzpīpināja krietni. Uz ko tika (skaļi, bet tikai salonā dzirdami), par muļķi un nejēgu nosaukts. Un tā visu ceļu...

Ar kādiem autiņiem te brauc? Jā, jauni vai stipri pajauni te ir visi - līdzīgi kā Takomā un Sietlā. Tiesa gan, ja mūspusē dominē praktisko saimnieku iecienītie pikapi un džipveidīgie, tad Orlando autiņi ir plakanāki un dārgāki, bet tādas īstas "pankūkas" vai superdārgos neredzējām (ja pāris Hammerus par ko īpašu neuzskata).

Protams, pie viena mazliet arī kaut ko no apkārtnes apskatījām. Voldemārs mazliet iesildījās džipa stumšanā. Bet, ja nopietni, tad konkurence ir piespiedusi šejienes viesnīcu, kafejnīcu un veikalu izkārtnes un apkātrtni skaisti un ar izdomu veidot. Daudzviet bija ūdens ieskauti dārzi... Skaisti. Diena pa mašīnas un veikalu logu bija jauki saulaina, palmas mīlīgi locījās vējā, visapkārt viss diezgan zaļš (ziema skaitās, vietām zāle izdegusi un tagad neataug) daudz ziedu, vien pa kādai nosalušai puķei bojā skatu.

TV ziņās dzirdējām, ka no aukstuma visvairāk cietuši ziedošie augi, bet arī aligatoriem neesot klājies viegli: daļa no tiem no rīta bijuši stīvi vārda tiešā nozīmē, bet pa dienu saulītē pamazām atlaidušies. Mēs šos bildējām jau pēcpusdienā un tālab to "sejas" jau rotā īsti aligatorisks smaidiņš.

Jau pievakarē devāmies iekarot vienu no Orlando outletu rajoniem - te vienuviet pārdesmit pasaulslavenu firmu veikali, sākot ar mums jau zināmajiem Adidas un Nike, tad visādīgi vairāk vai mazāk smalki apģērbu veikali (arī Armani, Ferre, Hilfinger...) un visa kā cita iepirkšanas vietas. Neko daudz mēs nenopirkām, bet skati tur bija traģikomiski: negaidītā aukstuma dēļ cilvēki (ar bērniem) vakaru vadīja tur. Burzma neiespējama, tiek ķerts, grābts, laikots un pirkts viss aukstam laikam domātais. Krīt un gāžas gan niķīgi bērneļi, gan kurpju un apģērbu kaudzes. Un pat allaž laipnajiem pārdevējiem rokas nolaidušās un ģīmji skābi: laikam jau diezgan agri tas vājprāts bija sācies. Jo, kā vēlāk redzējām, izklaides parku plašumos ledainajam vējam bija kur ieskrieties. Nu tad visi glābās lielajos veikalos.

Turpinājums sekos.

Dienvidos esam, bet...

Mums ir piektdienas rīts. Sēžu gultā Kissimmme viesnīcā un atceros labo teicienu par bēgšanu no vilka un uzskriešanu uz...

Sākās viss lieliski: cerību pilni baudījām jauku lidojumu. Mums par pārsteigumu mākoņi zemi aizsedza vien īsu brīdi un mēs vairāk kā 4 stundas varējām baudīt brīnišķīgus skatus no cik tur kilometru augstuma. Ap 100 (!) bilžu sabildējām no augšas, daļa tiešām neticami skaistas. Dažas ielikšu te, bet pārējās kaut kad būs galerijā.

Ļoti ilgi lidojām virs sniegotiem kalniem un laukiem (jā, tie laikam taču ir lauksaimnieciski apstrādājami zemes gabaliņi, ko var redzēt pirmajā attēlā, citādi to ģeometriskumu nevaram izskaidrot), bet šajā attēlā laikam ar upēm saistītas gravu (kalnu?) sistēmas redzamas. Bet man gan vairāk atgādināja milzu leduspuķes. Sabildējām daudz. Tā kā lidojām pa dienu, saule spīdēja praktiski visu laiku un ūdeņi: gan upes gan ezeri, mirdzēja tā, it kā būtu no tīra zelta. Vai visu lidojuma laiku abi ar Andri viens otru bakstījām: nu, paskaties, to! vai redzēji šito? Ko Voldemārs? Vēsā mierā skatījās filmas un multenes par 10 dolāriem uz lidojuma laiku iznomātajā "televizoriņā".

To, ka Floridā ir aligatori, droši vien zina daudzi no jums, šajā bildē var skaidri redzēt arī - kāpēc! Te ir pilns ar diezgan sekliem dīķiem, ezeriņiem, purviem... - pārmitra zeme, viss lekni zaļš. Un arī - blīvi apdzīvots. Mums liels pārsteigums un pa brīžam arī problēmu iemesls ir ielu un ceļu mudžekļi: ja "savā" Vašingtona štatā pa brīžam brīnījāmies, kā kalnainā apvidū var ceļus un ielas tik taisni kā ar lineālu novilkt, tad te nevaram saprast, kāpēc ceļi pa līdzenu apvidu iet līkumu līkumiem. Laikam dažādībai.

Kā mums te iet? Nu, gluži tik traki kā bildē nav, bet daudz arī netrūkst. Tieši šajās dienās ir pārspēti vai visi Floridas aukstuma rekordi. Naktī uz ceturtdienu bija ap nulli, dienā tikai mazliet vairāk un briesmonīgs vējš. Peldkostīms stāv ierakts visdziļākajā atvilktnē, mugurā savilkts viss iespējamais un vēl tad salst. Kas notiek veikalos: visi pērk visas siltās drēbes pēc kārtas un staigā satinušies kā sīpoli. Sinoptiķi sola, ka šodien jau pēcpusdienā būšot +17, rīt un parīt un tālāk - pamazām aizvien vairāk virs +20. Nu ko, ceram, ka tiksim arī līdz pelddrēbēm, kaut gan - jau pirmdienas pēcpusdienā mēs lidojam atpakaļ. Vienīgais, bet diezgan spēcīgs, mierinājums ir faktā, ka Kalifornijā pašlaik patiešam izskatās tā, kā bildītē. Labi, ka uz turieni neaizlidojām. Kurš te runāja par globālo sasilšanu?

Gandrīz ceļā uz siltajām zemēm

Palasījām internetā, ka visi sevi cienoši Saeimas deputāti Ziemassvētku-Jaungada brīvlaikā dodas uz siltajām zemēm, un sapratām, ka pietiek mums te salt: pastrādājuši esam, jāatpūšas un jāsasildās mums arī!

Sākumā bijām domājuši, ka ar pelēcīti dosimies pāri kalniem uz saulaino Kaliforniju. Taču pārdomājām. Iemesli bija vairāki. Pirmais: lai kā mēs savu pelēcīti mīlam, ar mierīgu sirdi tomēr tik tālā ceļā doties nevar - visādi var būt. Otrais: ir jau mums radžotās riepas un arī ķēdes (tās gan bagažniekā), bet patlaban mūspusē tik labi snieg, ka kalnu pārejās (un mums tādas būtu vairākas) ik pa brīdim iet jautri, pat līdz satiksmes slēgšanai uz vairākām stundām. Vai mums to gribas? Trešais: praktiski četras dienas (2 uz katru pusi) paiet tikai ceļā - sēžot autiņā un skatoties pa logu. Būtu jau pieciešams, bet patlaban domājam, ka ceļu uz Kaliforniju ar auto mērosim februārī - ar ciemos atbraukušo dāmu pulciņu. Vai gribam divreiz četras dienas "sēdēt turp un atpakaļ uz Kaliforniju"? Nē. Nu jau diezgan daudz visa kā, bet "visvainīgākā" laikam ir Taņa, kuras piezīmes par gaitām un mūžīgo salšanu Santa Barbarā palasu internetā. Paskatījos meteoinformāciju: kā tad! Dienā ap 14 grādiem, naktī tuvu nullei. Un tie esot dienvidi? Tā nu pielikām treknu punktu idejai par braucienu ar auto uz Kaliforniju.

Bet tad uzrodas sāpīgais jautājums - kurp tad doties? Viens ir skaidrs: siltumu un sauli gribas mums visiem trim, bet te to ir tik daudz apkārt - dažu stundu lidojuma attālumā. Vienubrīd man tā kā uz Meksiku gribējās. Paskatījos: piedāvājums ir, cenas arī normālas, bet... - man nav ne jausmas uz kuru no piedāvātajām vietām doties. Paskatījāmies arī vēl šo to no Centrālās un Dienvidamerikas, bet beigās tomēr sākām rūpīgāk ASV dienviddaļu pētīt. Man tā kā uz Atlantu gribējās (nu ja, "Vējiem līdzi"), Voldemāram tā kā uz Ņūorleānu... Beigās kā kompromiss nāca Mikimaušu zeme - Orlando (Floridā)!

Nemaz nesmejieties tik skaļi, ka līdz šejienei var dzirdēt! Kad mēs Lisai Muižniecei jautājām, kura atpūtas vieta viņai vislabāk patīk, viņa zibenīgi nosauca abas savas mīļākās vietas: Disneja Pasaule Orlando un Disnejlenda Anaheimā. Un visas citas tikai pēc tām. Tur esot daudz ko redzēt un darīt ne tikai bērneļiem, bet arī sešpadsmitgadniekiem kā Voldemāram un pieaugušajiem. Es vēl paskatījos laika apstākļus: tur patlaban ir "vēss" - parasti starp 24 un 27 grādiem. Man to vajag! Un lai iet arī mikimauši komplektā.

Kad nu temperatūra patika, sākām cenas skatīties. Lisa ieteica, ka visjaukāk esot dzīvot Disneja viesnīcās tieši parkā. Pēdējā brīža ceļotājiem šajā sezonā tas nespīd: internets bezkaislīgi rāda, ka viss aizņemts. Bet varbūt labi vien ir, jo Amerikā viesnīcās brokastis "par to pašu naudu" parasti nepiedāvā un ēšana normālos restorānos un jo sevišķi Disneja parkā ir stipri dārga, par to Lisa mūs brīdināja.

Nu ko, sākām skatīties viesnīcas Disneja Pasaules tuvumā. Ir jau tā lieta interesanta: meklēt to nezin ko. Laikam jau kopā dienas trīs notērējām pa internetu rakājoties: kamēr sāc sistēmu saprast, ko meklēt un kur, ko gribēt... Daudz laika aizņēma datumu un cenu salāgošana, bet nu jau šķiet, ka ar to tīri labi tikām galā un rezultāts ir tāds, ka agri 1.janvāra (!!!) rītā dodamies projām, lai mājās atgrieztos 7.janvārī ap pusnakti.

Kāpēc tādi datumi? Tāpēc, ka praktiskie latvieši piestrādāja. Nu, piemēram: viesnīca, kuru galu galā izvēlējāmies, decembrī maksā 124 dolārus par nakti, bet janvāra sākumā 52. Ir atšķirība? Tas pats ar lidmašīnu biļetēm. Ilgi ņēmāmies datumus uz priekšu un atpakaļ bīdīdami, kamēr atradām lētāko no pieņemamajiem variantiem. Un Voldemāram arī laime: nokavēs pirmo mācību dienu. Iemesls tas pats: ja mēs lidotu atpakaļ svētdienas vakarā (kā visi), tad mūsu lidojums būtu par 600 (!) dolāriem dārgāks.

Izmeklējāmies visādos veidos: gan viesnīcas un lidojumus atsevišķi, gan visādās paketēs, kamēr caur Expedia pasūtījām lidmašīnas biļetes (tiešais lidojums, mazliet vairāk par 5 stundām - kā nekā visai Amerikai pa diagonāli pāri - no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem), viesnīcu un šatlu (transportu) uz viesnīcu un arī atpakaļ uz lidostu 7.janvārī. Kopā 1625 dolāri. Skaitlis liels, bet ja izdala ar 3, pārvērš latos un atceras, ka tur ir gan krietns lidojamais gabals, gan viesnīca 6 naktīm, tad nav tik traki. Tiesa gan - ēšana paliek mūsu pašu ziņā un arī visas ieejas biļetes (vidēji ap 80 dolāriem par dienu 1 parkā katram, ja vairāk dienu, tad lētāk).

Te var mūsu izvēlēto viesnīcu redzēt. Tā atrodas apdzīvotajā vietā ar lielisko nosaukumu Kissimmee - pašiem tik traki smiekli nāk, ka vēl nezinām, kā to pareizi izrunā. Bet toties tikai 1 jūdzi no Disneja Pasaules un ar 2 apsildāmiem āra baseiniem un vēl visādiem citādiem skaistiem solījumiem. Kā būs - rakstīsim, jo viņi lielās ar bezmaksas Wi-Fi internetu visās istabās un mēs savu datoriņu līdzi ņemsim - lai ir kur bildes ielādēt. Nākamajā bildē gandrīz mūsu lidmašīna redzama: tāda būs, bet vai tieši tā, kas zina.

Patlaban ir svētdienas vakars, sākam pamazām kravāties. Dienā bijām iepirkt šo to no līdzņemamas pārtikas, bet vēl jātiek skaidrībā, ko īsti var un ko nevar ņemt līdzi (no lidostu drošībnieku viedokļa raugoties). Lidosim ar Alaska Airlines. Tā ir lētā kompānija ar sadistisku ievirzi: nebaro arī piecarpus stundu lidojumā. Tātad jāpadomā, ko paņemt līdzi apēšanai lidmašīnā arī, jo ēdiena cenas lidmašīnā...

Nu ko - novēliet mums lidojumam labvēlīgu laiku. Un - laimīgu Jauno gadu jums visiem arī! Droši vien, ka mūsu nākamais gabaliņš taps tikai nākamgad. 31.decembra mēs pievakarē esam ielūgti uz vakariņām pie Muižniekiem, kur vēl saņemsim pēdējos vērtīgos norādījumus arī, un tad jau ātri gultā, jo no rīta būs mazliet pēc pieciem jāceļas.