Terminu "Polinēzija" pirmoreiz lietoja Charles de Brosses 1756. gadā, attiecinot to uz Klusā okeāna salām. Vēlāk tika sašaurināta jēdziena lietošanu, daļu no Klusā okeāna salām turpmāk dēvējot par Melanēziju un Mikronēziju. Šis sadalījums veiksmīgi iegājās un tiek lietots vēl šodien.
Ģeogrāfiski Polinēzija aprakstāma kā trijstūris, kura stūri atrodas Havaju salās, Jaunzēlandē un Lieldienu salā. Visas trīs šīs salu grupas arī ietilpst Polinēzijā. Citas lielākas salu grupas Polinēzijā ir Samoa, Tonga, Kuka salas, Franču Polinēzijas salas. Ārpus šī trijstūra paliek viena Polinēzijas daļa - Tuvalu salas un citas mazākas, Polinēzijai kulturāli piederošas salas Vanuatu, Zālamana salās un Papua-Jaungvinejā - tās var apvienot Polinēzijas anklāvu grupā. Polinēzijas teritorija aptver ap 50 miljonus km², taču sauszemes platība ir ap 294 000 km².
Polinēzija sāka izplatīties no Jaungvinejas. Raksturīgā polinēziešu kultūra veidojās, šai kultūrai izplatoties tālāk uz austrumiem, Samoa un Tongas salās. Aptuveni 300 gadus pmē. polinēzieši sasniedza Kuka salas, Taiti, Tuamotu salas un Marķīza salas.
Ap mūsu ēras 300. gadu polinēzieši atklāja un kolonizēja Lieldienu salu. Havaju salas polinēzieši sasniedza ap mūsu ēras 400. gadu, bet pēdējā cilvēkiem piemērotā bet neapdzīvotā zeme bija Jaunzēlande, ko polinēzieši sasniedza ap mūsu ēras 1000. gadu.
Polinēziešu izpētes braucieni pār Kluso okeānu ir apbrīnas vērti, jo viņu apdzīvotās salas atdala ļoti lieli attālumi - Klusais okeāns aizņem gandrīz pusi no Zemes virsmas. Vairums pārējo Zemes kultūru šai laikā jūrā brauca, neizlaižot no acīm krastu.
Pirmie eiropieši Polinēziju sasniedza tikai 18.gs otrajā pusē, tai skaitā Džeimss Kuks, piesaistot Eiropas uzmanību šim interesantajam reģionam.
http://www.poga.lv/photos/parklande/sets/set:23794/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru